Valdības lēmums pagarināt stipendiju maksāšanu bez darba palikušajiem, vienlaikus neparedzot pasākumus darba vietu veicināšanai, ir klajš valdošās koalīcijas īstermiņa domāšanas paraugs: ar pagaidu risinājumu - 100 latu stipendijām - novērst sociālos nemierus līdz vēlēšanām, pieverot acis uz to, ka rudenī budžeta nauda būs izsīkusi, bet bez darba un līdz ar to bez iztikas palikušo cilvēku problēmas būs vēl vairāk samilzušas, uzskata bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Zalāns 100 latu stipendijas salīdzina ar "aplokšņu" algām - abos gadījumos netiek nomaksāti nodokļi, cilvēks nejūtas sociāli droši, jo šie maksājumi reiz beidzas - nav ilgtermiņa līgumsaistību.
"Uzsākot Pasaules bankas atbalstītās sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, tika ieviests visnotaļ atbalstāms pasākums - 100 latu stipendijas tiem bez darba palikušajiem cilvēkiem, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu un kuri ir gatavi pašvaldībā iesaistīties dažādos sabiedriski derīgos darbos. Šis ir labs risinājums īslaicīgam atbalstam, bet to nevar piemērot bezgalīgi ilgi, izliekoties, ka ar šo 100 latu stipendiju tiek atrisināts sabiedrībai tik aktuālais jaunu darba vietu radīšanas jautājums," saka E.Zalāns.
Viņaprāt īstermiņa atbalsta vietā pakāpeniski jāievieš ilgtermiņa pasākumi. Tostarp būtiskas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas izveidojuši jaunas pastāvīgas darbavietas ar atalgojumu ne mazāk kā 400 latus mēnesī. Nosakot kārtību, ka nākošos piecos gados par katru jaunradītu vismaz vidējas kvalifikācijas darba vietu ražošanas vai lauksaimniecības jomā valsts gadā nodokļos kompensētu 1000 latu, līdz 2013.gadam tiktu radītas jaunas 40 000 darba vietas.
Ne mazāk svarīgs ir valsts atbalsts tām pašvaldībām, kuru teritorijā tiek radītas jaunas darba vietas. Tas veicinās pašvaldību tiešu iesaisti un ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanai savā teritorijā.