5.lapa
Juvelieri no Alepo turpina izgatavot rotas arī Rīgā
Vietējo iedzīvotāju atbalsts ir palīdzējis uzsākt uzņēmējdarbību arī Habibam un Karlai, kuri Latvijā ieradās no Sīrijas pilsētas Alepo. Pirms kara sākuma Habiba ģimenei piederēja neliela juvelieru darbnīca, un viņi dzīvoja pavisam normālu vidusmēra pilsoņu dzīvi. Kad sākās karš, ģimene, kurā auga divi skolas vecuma bērni, devās bēgļu gaitās. Sākumā viņi nonāca Krievijā, pēc tam Baltkrievijā, kur nodzīvoja 18 mēnešus, līdz ieguva patvēruma meklētāju statusu ieceļošanai Eiropas Savienībā.
Šobrīd Habibs, Karla un abi viņu bērni dzīvo Rīgā. Bērni apmeklē mazākumtautību skolu, kurā mācības notiek galvenokārt krievu valodā, savukārt Habibs un Karla kopīgi strādā savā mikrouzņēmumā "Habibi Jewelry" un mēģina ar pašgatavotajām rotām iekarot Latvijas tirgu. Karla iepazīt Latvijas iedzīvotāju gaumi un cenšas tai pielāgot rotu dizainu, savukārt Habibs ir tas, kurš rotas izgatavo.
Tomēr iespēja uzsākt savu biznesu ģimenei radās tikai ar līdzcilvēku atbalstu. Ierodoties Latvijā, Habibs un Karla, būdami kristieši, nonāca kādā baptistu draudzē, kurā satika Rutu. Pateicoties draudzes ziedojumiem un Rutas personīgajam atbalstam, viņiem izdevās iegūt sākotnējos finanšu resursus un nokārtot visas formalitātes, lai atvērtu savu darbnīcu.
Sākums bija ļoti grūts - nebija nedz piemērotu telpu, nedz instrumentu. Vienīgi 15 gadu pieredze un ļoti liela vēlme turpināt strādāt savā arodā. Tomēr pāris nepadevās un turpināja iet uz mērķi. Bēgļu gaitas viņiem bija iemācījušas, ka palīdzība mēdz nākt visnegaidītākajā brīdī. Tā notika arī šoreiz. Izrādījās, ka turpat viņiem kaimiņos dzīvo kāds juvelieris, kurš bija nolēmis pārtraukt biznesu un savu darbnīcu pārdot. Viņi vienojās par darbnīcas īri, turklāt iepazītais juvelieris kļuva arī par labu draugu un padomdevēju.
Šobrīd "Habibi Jewelry" rotas iespējams nopirkt internetā un reizi nedēļā arī klātienē, Kalnciema tirdziņā. Kaut arī bizness pagaidām vēl nenes peļņu, pamazām sāk iet labāk, un ir cerība, ka nākotnē Habibs un viņa ģimene spēs sevi nodrošināt pašu spēkiem, bez draudzes atbalsta.
Galvenais iemesls, kāpēc sīriešu ģimene ir nolēmusi palikt Latvijā, ir stabilitāte un vēlme aiztaupīt bērniem stresu, ko rada kārtējā pārcelšanās. Dzīvojot Baltkrievijā, bērni uzsāka mācības krievu valodā, un arī Latvijā viņi apmeklē mazākumtautības skolu, vienlaikus apgūstot arī latviešu valodu. Pārceļoties uz citu ES valsti, bērniem nāktos mainīt mācību valodu, bet Habibam un Karlai sākt visu no nulles. Liela nozīme ir arī cilvēciskajam faktoram - šeit ir iegūti jauni draugi, no kuriem negribas šķirties, turklāt ģimenei patīk Latvija, un viņi saista savu nākotni ar mūsu valsti.