Zvārinoutūs advokatu, starptautysko advokatu biroja Eversheds Bitāns vodūšū partneri Agri BITĀNU as izavielieju sarunai par Latgolas 1917. goda kongresa nūzeimi, juo sakom i rezultatim na par tū, ka jis jurists, bet par tū, ka jis latgaļs, Latgolys patriots i vyspuseigi gudrys puiss. Bez ituo jis vēļ ir īsaisteits kongresa symtgadis pasuokumu organizacejā. Taitod – zyna situacejis koņtekstu.
- Asmu Latgolys kongresa sakarā interviejs juristus, viesturnīku… Bet gribīs zynot, kū vysaiži pozitīvā nūzeimē nacionali nūskaņuots latvīts, latgaļs dūmoj par ituo kongresa davumu, nūzeimi Latvejai, Latgolai, latgaļīšim.
- Es dūmoju, ka pats kongress beja svareigs breids, kod vēļ reizi tyka izviertāts, voi latgaļīši ir voi nav vīnys latvīšu tautys sastuovdaļa. Tys beja nacejis apzinis vaicojums. Ūtrys vaicojums beja par vaļsts izveidi. Lai cik tys tymā breidī redzējuos naīspiejams voi apšauboms. Cyta līta - voi vyss nu to, kas beja izdūmuots kongresā, ir izpiļdeits…
- Bet, kas tymā laikā deve pamatu latgaļīšim, taišņi latgaļīšim… Kas deve īmaslu, pīmāram, Tadeušam Puisānam rakstēt, ka tei beja “pyrmō leloko Latgolas latvīšu nacionalōs dzeives manifestacija” Pyrmuo?
- Taidā ziņā pyrma ņiko leidzeiga nabeja. Vysbīžok vaļstis i taipat revolucejis tūmār veidoj aktīvuoko tautys, sabīdreibys daļa. Vairums cylvāku palīk sovā kasdīnys dzeivī. Jīm ir maize, dorbs… Tymā breidī, saceisim, vydsmāra zemnīkam nabeja lelys vajadzeibys diskutēt par tū, voi jis ir latvīts, latgalīts voi krīvs, voi kas… Golvonais - jam atļuove byut katuoļu Bazneicā, jam beja dorbs.
Varbyut as verūs puorōk vīnkuoršuoti, bet tys tūmār ir inteligeņcis polityskos apzinis vaicuojums. Tū vysu vierzeja cylvāki, kuri izguoja uorpus ikdīnys vajadzeibu, ikdīnys vaicuojumu. Jī saprota, ka viesturisko situaceja paver īspēju, pīmāram, radeit sovus autonomus veiduojumus Krīvejis ītvarūs. Taitod - pasarodēja īmaslys vysmoz sapynot par īspēju veiduot sovu vaļsti. Bet - tymā breidī beja diskusejis, pyrmkuort, par tū, voi īt kūpā ar puorejim baltīšim…. I ari pōrejī baltīši na vysi gribēja tū, kai jī saceja, pōrkrīvuotū Latgolu sev kluot. Vyss nabeja tik vīnkuorši - malns i bolts.
- Labi, ka pīminiejit ītūs, saceisim, “politkorektūs” tū laika vīdūkļus. Pīmāram, “pīvīnošanūs autonomai Latvejai Krīvejis rūbežūs”. Bet, kas eisti nūteice tū, ka kongress tūmār lēme izmontuot laikmata situacejis pavārtū breiveibys īspieju, īspieju pīsavīnuot Kūrzemis i Vydzemis latvīšim?
- Ka losam rezoluceju, tod tī ir runa par apsavīnuošonu. Vuordu “pīsavīnuošona” i “apsavīnuošona” sakne ir tei poša, bet prīdekli dūd atšķireigu procesa izpratni. Navys pīsavīnuot, bet - apsavīnuot. Piec byuteibys tys juosaprūt tai, ka viesturisku īmaslu deļ vīna tauta beja sadaleita atsveviškuos guberņuos i guoja kotra sovu viesturiskū atteisteibys ceļu. Bet 1917. godā vaicuojums beja navys par tū, ka Latgola pīsavīnoj, bet par tū, ka Latgola apsavīnoj ar puorejim Latvejis nūvodim. Radūt vīnuotu autonomu veiduojumu.
Taitod - pyrmais: beja svareigi apsazynot, kas asom. Apsavīnojam kai vīna tauta. Ūtrys - mēs gribim veiduot vīnu autonomu vaļstisku vīneibu (na iz reizi tyka pasaceits - atsevišku vaļsti), kas darbuotūs tymā breidī Krīvejis sastuovā. Bet tei beja naviņ latgalīšu pyrmuo lelo taida veida manifestaceja, tys beja pyrmais breids, kod Kūrzeme, Vydzeme i Latgola pyrmū reizi izskanēja kai vīns veiduojums tik vīnnūzeimeigi, tik publiski i taidā leiminī.
- Pamatā mēs ito kongresa sakarā runojam par Latgolas atsadaleišanu nu Vitebskys gubernis i apsavīnuošonu ar Vydzemes i Kūrzemis latvīšim. Bet - kongress pījēme ostoņus nūlāmumus. Pīmāram, lāmums par Latgolas Pagaidu zemis padūmis īvēliešonu. Kam tys beja vajadzeigs?
- Tys beja vajadzeigs deļtuo, ka beja juoizdūmoj, kai puorvaļdeit itū teritoreju. Mums ite šūbreid redzīs, ka - nūzeimēsim koč kaidus puorstuovus i vyss byus kuorteibā. Tūreiz tei puorvaļdeišona nabeja tik vīnkuorša. Beja juoizveidoj pošpuorvaļdeibys variants, kurā, nū vīnys pusis, tiktu apkūpuotys īdzeivuotuoju iņteresis, nū ūtrys - teritoreja teišom tyktu porvaļdeita. Partū - kriterejs beja zeme, nūteikta teritoreja. I tūlaik veiduot taidys zemis padūmis beja aktuali.
- Voi bez katuoļu bazneicys, bez goreiguos inteligeņcis kongress byutu īspiejams? Na vīns viņ tū laika apraksteituojs konstatej, ka laiceiguo inteligeņce Latgolā tymā laikā beja samārā vuoja…
- Iz tū lai atbiļd viesturnīki. Bet skaidrys, ka tymā breidī sakryta, saceisim, goreigūs i laiceigūs struovuojumu dūmys i idejis… Pi tuo, Latgolas katuolim gribējuos īt iz Rītumeiropu, na iz Austrumim. Tys beja skaidrys. Jī redzēja sovu nuokūtni, lobuoku atteisteibu asūt kūpā ar pornūvoda katuolim. Jī redzēja tī lobuoku perspektivu.
- Kai jius viertejat Franča Kempa, saceisim, demaršu kongresā?
- Te otkon ir vaicōjums par tū, voi mes nalītojam klišejis… Šudiņ mums vīgli pasaceit - pareizais lāmums beja itaids voi itaids… Skaidrys, ka Kempam beja sova dūma. Skaidrs, ka jis runuoja par cytaidu ceļu, kai panuokt rezultatu. Skaidrys, ka jis nagribēja byut Krīvejis sastuovā, bet jam beja leluoka nauzticeiba tam, voi itys latgaļu ticeibys, pošpuorvaļdis vaicuojums tiks īvāruots nu puornūvodu pusis. I dēļtuo pareizuok byutu īsuokumā izveiduot tai kai sovu autonomeju, i tod runuot ar puorejom autonomom vīneibom kai leidzeigam ar leidzeigu.Varbyut jis beja šur tur radikals. Jis naspēja puorlīcynuot vairuokumu par sovu poziceju. Bet - vysu jū krōsot malnu nav pareizi.
- Vōrdu sokūt - Kemps nabeja separatists, bet gibēja ļūti spēceigys garaņtejis kongresa lāmumu izpiļdei saisteibā ar puorejim nūvodim?
- Jā, tys beja vīns nu jo argumentu. Tai jys redzēja vīnu nu ceļim, kai aizstuovēt voi nūdrūsynuot kongresa pamatuzstuodējumu izpiļdi.
- Nokūtne rodēja, ka Kempa šaubom beja pamats i maņ subjektivi gribīs pa daļai pīkrist tuo poša Puisāna saceitajam, ka “300 godu nošķērteiba (1629. goda sašķelšona) beja atsvešynōjuse divejas tautas daļas tik tōli, ka tōs tikkū pazyna vīna ūtru.” I par tū lobys grybys lāmumi lelā mārā natyka saprosti…
- Lobuok varātu sprīst tī, kas beja uz vītys tymā laikā. Tys, ka beja naskaidreibys obejuos pusēs… storp Latgolu i puorejim nūvodim, ir taisneiba. Na velti Fraņcs Trasuns brauce uz Reigu, stuosteja tī puorejim, ka ūtrā pusē Aivīkstei tūmār vēļ ir latvīši, ka, verūtīs kūpumā, atšķireibys ir stypri mozuokys, saleidzynojūt ar tū, kas ir kūpējs.
Bet - voi beja tikai atsvešinuoteiba viņ - tys ir vaicōjums.
- A kas traucēja tam kūpeigajam i leidz karam, i itymūs laikūs puorlīcynūši, kvalitativi dominēt? Te suocēs vaicuojums - cik lelā mārā Latvejis vara laika gaitā ir respektiejuse Latgolys kongresa lāmumus piec juo byuteibys?
- Pyrmkort, suoksim ar tū, ka na vysi saprūt, kū nūzeimej autonomeja voi koč kaida sova pošpuorvaļde. Tys daudzus uztrauc. Ahā… separatisms, atsadaļeišona i tai tuoļok. Tys ir vīns. Ūtrys - ari myusu dīnos ir gona primitiva izpratne par ituo kongresa lāmumim i nūzeimi. Taipat juoatsacer, ka pēc Ulmaņa apvārsuma beja uzstuodejums par “pareizim” latvīšim. I tys, kurais itamos ramuos naīsarakstēja, beja “napareizais” latvīts. Leidz Ulmaņa apvārsuma laikam beja atļauts gon tīsos runuot, gon raksteit dokumentus latgalīšu volūdā. Vuiceiba beja latgalīšu volūdā. Tys beja de facto, itos lītys beja akceptātys. Pat ka tys nabeja īraksteits Satversmē, tys beja paradzāts cytūs lykumūs ir vaļdeibys reikuojumūs. Cytaidūs leimiņūs itys uzstuodejuns tyka respektāts. Piec apvārsuma situaceja izamaineja gona kardinali. Vyss palyka pi to, ka ir “pareizī” i ir “napareizī” latvīši. Vyss tys, kas naatbylda itam uzstuodejumam, beja jonūmaina un joiznīdej.
Dūmoju, ka šudiņ atškireibys, eipatneibys, originalitātis uztvere ir piļneigi cyta. Tys nav nikas švaks. Taišni ūtraiži - tys izceļ kotra subjekta personeibu. Nav vairs tendeņcis, ka vysim jobyun vīnaižim. Juosagierb vīnaiži, juokruosoj moti vīnaiži. Taišni ūtraiži - tu vari byut interesants tod, kod tev ir sova specifika, individualitate… Un es dūmoju, ka Latgolai ir sovs originalais šarms. Tai pat kai tys ir sevkuram cytam nūvodam. Ar tū tod var veiduot cylvākim attīceigu vidi - lai jī dzeivoj un jiutās gondareiti. Ūtrkort - vide ir zeimūls. Tuodeļ var braukt gon turisti, gon cylvāki, kuri grib taiseit biznesu un struoduot itamā vītā. Prīkšnūsacejumi tam ir. Vaicōjums - kai izadūs?
- Ja jau tys šudiņ tai, parkū 2012. godā Trešuo pasauļa latgalīšu konference defineja vysai skumeigu, skeptisku dilemu “Latvejis naatkareibys laiks - Latgolys īspieja voi iznīceiba”?
- Dūmoju, ka tys lelā mārā paruoda emocionalū sajiutu. Jo - vīna līta ir ekonomiskuos problemys, kas ir vysim voi lelokajai daļai, bet ūtra līta - tys, ka daļa vai pat leluoko daļa cylvāku Latgolā teiri ciļvieciski jiutās taidi kai daleji napylnvierteigi. Jo taišnivoi nataišni, bet iz jīm tics ruodeits - jius naasat taidi kai puorejī, leidz ar tū jius asat napylnvierteigi… Partū koč kai juocīš. Īspiejams, ari itys apstoklis pazamynoj apziņu. Deļtuo daļa gryb izavaireit nu sovu sakņu. Daudzi Latgolā suoc runuot ar bārnim navys latgaliski, bet čyuliski. Ar dūmu, ka tai jim tuoļok byus vīgļuok. Tys nūzeimej, ka daudzi cylvāki tuo vītā, lai soglobuotu sovu eipatneibu, originalitāti i ītu ar tū iz prīšku, gotovi pīsalāguot koč kaidai vyspuorejai attīksmei.
Gon demografisko situaceja, gon vyss puorējis līk runot gona dramatiskim vuordim. Jo piec byuteibys tīšuo latgaliskuo kultura ikdīnā suoce īt mozumā. Jei soka puorzavērst par breivdobys muzeja, etnografisku izpausmi. Mes īguodojam, ka Dzīsmu svātkūs vīna voi div dzīsmis jōnūdzīd latgalīšu volūdā, bet ikdīnā to vaira nava. Jiutams tys pats, kas nūtyka ar lībīšim. Lībīšu palykuši div symti cylvāku, kas sovā volūdā vēļ koč cik runoj…
- Es gon dūmoju, ka tys vairuok panuokts uoreju faktoru īspaidā nakai īkšejuos pašsajiutys deļ. Pīmāram, Ontons Slišāns 2006. godā raksteja (10.11. Republika.lv.), ka “atbolstu sovai pīdereibai pi Latgolas un vieliešanūs izveidot vīnotu i volūdiski nadiskriminātu nūvodu izasacejuši 79,7% apvaicōtūs latgalīšu.” Dēļkuo leidzeigys, gūdpruoteigys i Latvejai absolūti lojalys dūmys parosti sajem pretim muļdiešonu par latgalīšu separatismu voi vēļ kaidu itai leidzeigu demagogeju? Maņ pošam līkās, ka respektēt Ontona konstateitū byutu pat izdeveigi, saceisim, Latvejis drūšeibai. Radeit pīrūbežā spēceigu nūvodu ar spēceigu, vīnuotu sabīdreibys kūdūlu. To vītā - pādējos divdesmit un vairuok godūs, atjaunuotuos naatkareibys laikā nū Latgolys izbraukuse vysmoz pīkto daļa īdzeivuotuoju.
- Piļneigi pīkreitu. Stuosts ir par tū, ka koč kaidys īdūmotys bailis (latgalīšu separatisms, atdaļeišonos, plus vēļ Ukrainys gadejums) atsevišķim vaļstsveirim redzīs, ka taidā veidā tiks radeits apdraudiejums Latvejis vaļsts pastuoviešonai. Man redzīs - tys ir napareizi. Taišni ūtraižok - na pazamynojūt, bet palelynojūt lokalpatriotisma apziņu Latveja klius styproka. Šūbreid ir taida sajiuta, ka Latvejā vyss nūteik tikai ap Reigu. Varbyut ap Ventspili, vēļ koč kaidu piļsātu, bet principā - Latveja naeksistej. Es dūmoju, ka Latveja ir stypra na tikai deļ sovu piļsātu, bet arī dēļ nūvodu. Jo stypruoki sovā apziņā byus nūvodi, jo styproka byus Latveja. Un ari drūšeiba byus leluoka.
- Bet grybu byut, saceisim, praktiski lapnim par sovu pateibu as radzu viņ atsevišku Latgolys pašvaldeibu, juos vadeitoju leiminī. Centrā nūpītnu politiskū grybu uz Latgolys pusi as naradzu.
- Es dūmōju, ka tys nav tikai Latgolas vierzīnī. Ka veramēs, kai teik daleiti Eiropys fondi, tod tī dominej viņ dažys piļsātys. Izteikti. Tys tikai nūruoda, ka vaļsts naspēj realizēt puordūmuotu regionālū politiku… Runuosim koč voi par tū pošu volūdys, informativū telpu. Ka gribim uzturēt normalu, stabilu un patriotisku vaļsti, tod byutu juonūdrūsynoj, lai vysā vaļsts teritorejā primari var uztvert Latvejā radeitu informaceju. Bet daļā Latgolys teritorejas var vairōk i lobuok dzierdēt i redzēt Krīvejis, Boltkrīvejis radio un televiziju nakai Latvejis. Tys ir absurds. Parkū vaļsts itamā lītā nikuo nadora, es navaru saprast. Tī nav vajaidzeigi leli miljoni īguļdejumu…
Es dūmoju, ka vaļsts tikai uzvarātu i situaceja byutu daudz lobōka, ja vaļsts, pyrmkort, dūmotu vaļstiski. Šūbreid vaļsts dīmžāl nadūmoj ilgtermiņā un vaļstyskos kategorijos, bet ir sakoncentriejuse sovu uzmaneibu tikai ap Reigu un vēļ dažom piļsātom. Navys ap vaļsts interesem kūpumā.
- Kaidu jius pats redzit Latgolas nuokūtni? Vālamū, realū…
- Saceisim tai - pādejais gods maņ dūd optimismu. Ir cylvāki, kuri, nabyudami latgalīši, nauzskota latgaliskū par koč kū švaku voi ūtrškireigu. Taišni ūtraiži - jī uzskota, ka latgaliskais ir normala ikdīnys sastuovdaļa. Ir pateikami, ka cylvāki ir gotovi veiduot uzjiemiejdarbeibu, jemūt par pamatu latgaliskuos vierteibys i tradicejis. Tei poša Ūga, tys pats Ausmeņa Kebabs… Tys nūroda, ka var na tikai nosuot ausekļeiti i prīcotīs, ka tu koč kam pīderi, bet var veiduot ari biznesu. Taitod - padareit latgaliskū ari modernu. Es dūmoju - ir perpektivys. I šūbreid, māja kongresā, ir īspieja vēļ reizi par tū vysu sprīst.
Runojūt par 1917. kongresa vītu i lūmu Latvejā. Jo piec byuteibys, tod latvīšu kai vaļsts nācejis i Latvejis kai vaļsts izveide suocēs Rēzeknē. Tys ir svareigs moments, kuru juoapsazynoj. Latveja kai vaļsts suocēs Rēzeknē. Tys ir pyrmais moments. Ūtrys - kongresā pījimtī lāmumi nav beiguši pastuovēt. Jī turpynoj pastuovēt. Taitod Latveja kai vaļsts nasuoce tikai ar 1918. goda 18. novembri. Tys ir jojam vārā. I šūbreid ir pādējais laiks izlobuot tos kļiudys, kas bejušys pīlaistys. Jebkaidā gadīnī latgaliskuo apziņa un latgaliskuo atzeišona nav nikas nalatvysks voi pretlatvysks. Tys īs vaļstei tikai par lobu. Latveja kai vaļsts byus daudz stypruoka. Un as cereju - ari puorejī nūvodi saprass, ka ari jim ir sovys eipatneibys, kū vajadzātu sorguot i saglobuot. Lai nasaītu kai lībīšim. Viņ tod, kod vysi jau gondreiž izmyruši, suoc saprast, ka tei beja vierteiba, kas vajadzeiga Latvejis vaļstei.
- Tūmār, kai sacēju, pādejūs godūs Latgola zaudiejuse vairok nakai pīktū daļu īdzeivuotuoju. Kur pošā Latgolā byutu meklejami resursi i kas byutu juodora, lai nūvārstu lībīšu likteni un lai Latgolas kongresa lāmumi vēļ byutu spākā pa eistam?
- Es dūmoju, ka apziņa mainuos. Pa itim divdesmit pīcim godim tūmār ir sparts nūpītns sūļs, lai apziņu maineitu. Šūbreid vaicōjums ir - vai mes varim itū apzinis maiņu koč kai kapitalizēt? Veicūt kvaliatīvys izmainis ari tuoļuok uz prīšku.
Bet, pīmāram, praseiba piec volūdys lītojuma i funkceju paplatynuošanys ir normala un izpyldoma līta. Na tikai, lai nūdzīdotu kaidu dzīsmi Dzīsmu svātkūs, bet ikdīnā. Izgleiteibā jobyut īspējai daudz vairok prīkšmatu apgiut latgalīšu volūdā. Modernos tehnologejis ļaun veidot sovu radio voi televizejis kanalu, kas byutu vysā Latvejis apraidē. I - vēļ vīns mozs moments… Byutu labi, ka vaļsts oficialuos omotpersonys sovys oficialos uzrunys suoktu, saceisim, na tykai ar sveicīni latvīšu literarajā volūdā, bet ari latgalīšu i lībīšu volūdā. Es dūmoju, ka tei biyutu cīna izruodeišona pret Latveju kai tautu. Tys caltu gon lībīšu, gon latgalīšu, gon puorejos Latvejis pošapziņu. Tys, ka asam drusku atškireigi, aplīcynoj, ka kūpumā veidojam vīnu stypru vaļsts naceju.
Es cereju, ka itys kongress nu žāluošanuos voi rauduošonys kongresa paliks par kongresu, kurā jau byus skaidroki uzstuodejumi ar dūmu, kas jōdora un kū varim dareit. Bet skaidrys - mes gaidom, ka byus ari Latvejas vaļsts akcepts i atbolsts… Šūbreid izaver, ka tys tai varātu byut. Ir ari dūma izveidot taidu kai komiteju, kura turpynuos kongresa rezolucejis izpildi, veicynuos i kontrolēs tū.