Luteriskā baznīca kļūst konservatīvāka
Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) tiek gatavoti satversmes grozījumi. Starp ierosinājumiem ir tādi, kas pašlaik ļauj izteikt pieļāvumu, ka baznīca grasās spert soli liberālisma virzienā, bet, iespējams, vairākus soļus atkāpsies vēl konservatīvākās pozīcijās.
Pirmssinodes mācītāju konferencē šā gada nogalē diskutēs arī par vienu no karstākajiem luteriskās baznīcas jautājumiem – sieviešu ordināciju, kas iekļauts satversmes grozījumos. Apspriežamo priekšlikumu skaitā ir luterāņiem netipisks ierosinājums – par mūku kārtas un klosteru veidošanu. Pašlaik grūti paredzēt, vai šis priekšlikums tiks atbalstīts, bet var droši apgalvot, ka sieviešu ordinācijai Latvijas luteriskās baznīcas sienās joprojām netiks dota zaļā gaisma.
Vēlas būt mūki
Mācītājs Jānis Bitāns pirms vairākiem gadiem ierosināja papildināt satversmi ar jaunu pantu, kas paredz, ka LELB var pastāvēt klosteri un mūku kārta. Par šo jautājumu LELB mājaslapas lietotāju forumā tika diskutēts jau 2006.–2007. gadā. LELB baznīcas tiesību nozares vadītāja Anitra Vanaga sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka Latvijā pastāv maza māsu kopiena un šo realitāti nevajadzētu ignorēt, bet gan paredzēt iespēju tai iekļauties LELB sastāvā. «Klosteri paredzēti garīgās prakses paplašināšanai,» viņa saka.
Līdz šim LELB satversmē nav formulēts, ka kopiena vai klosteris varētu piederēt baznīcai, kaut gan saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu tas ir iespējams: reliģiskās organizācijas var veidot garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas, diakonijas iestādes un tamlīdzīgas iestādes. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns skaidro, ka Latvijas luteriskajai identitātei klosteru veidošana ir netipiska. «Tas ir jautājums par nišu, kādu reliģiska organizācija vēlas ieņemt reliģisko piedāvājumu spektrā. Acīmredzot, ja jau top tāds piedāvājums, tad par to ir interese,» viņš pieļauj. Arī luterāņu mācītājs Modris Plāte atzīst, ka klosteri luterāņiem ir jauna lieta, bet viņam pret to nekas nav iebilstams. Tiesa, LELB būtu viena no retajām luterāņu baznīcām pasaulē, kam būtu klosteri un mūki. «Tā Kunga dārzos vajadzīgas dažādas puķes, ne tikai rozes. Nesaredzu briesmas, ka nu visi tiks virzīti uz klosteriem,» mierīgs ir mācītājs M. Plāte. Mūka dzīvi izvēlēšoties atsevišķi cilvēki, kuri tādā veidā uzskata par iespējamu atrast sevi un savu kalpošanu. Viņš piebilst, ka anglikāņiem jau sen ir klosteri. V. Tēraudkalns papildina: «Jāatzīst, ka mūsdienu pasaulē, kurā konfesijas mijiedarbojas un cita no citas aizgūst dažādas idejas un prakses, mūku kopienas pastāv pat baptistiem.»
Tomēr viņš arī iebilst: «Ja tiek pieļauta šāda atvērtība dažādām tradīcijām, tad normāli gan būtu, ka būtu iespēja brīvi pastāvēt arī liberālajam spārnam. Pašreiz gan tradīciju iekļaušana Latvijas luterismā iet vienā, proti, konservatīvā virzienā.»
Ordinācijai – nē
Realitāte ir ne tikai atsevišķi luterāņu klosteri pasaulē, bet arī sieviešu ordinēšana. Taču LELB sieviešu ordināciju pārtrauca Jānis Vanags, kad 1993. gadā kļuva par arhibīskapu. Iespējams, ilgstoši paustās striktās nostājas dēļ arhibīskaps pat gribēdams atkāpties vairs nevar, lai kādi strāvojumi notiktu citās luterāņu baznīcās ārpus Latvijas. Viņš nekad nav slēpis, ka atbalsta konservatīvāko nostāju – nē sieviešu ordinācijai. «Ar to Latvijas luterānisms atšķiras ne tikai no daudzu citu zemju luteriskajām baznīcām, ieskaitot latviešu luterisko baznīcu ārpus Latvijas, bet arī no tādām skaitliski mazajām Latvijas konfesijām kā metodisti,» konstatē V. Tēraudkalns. Sievietes pašlaik ordinē ārpus Latvijas esošā latviešu luterāņu baznīca, kuru Rietumu trimdas latvieši nodibināja pēc Otrā pasaules kara.
Pagājušā gadsimta 90. gados LELB sinode pieņēma tikai tādus kā iekšējās kārtības noteikumus neordinēt sievietes, bet tagad ir izteikts nepārprotams priekšlikums šo normu nostiprināt arī satversmē, proti, ordināciju var lūgt ikviens vīriešu kārtas piederīgais, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatā. Pašreizējā satversmes redakcija ir neitrālāka: ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam.
Tas ir solis vēl lielāka konservatīvisma virzienā, vērtē Aida Prēdele, mācītāja, kura nekalpo nevienā draudzē. Latvijas luterāņu sieviešu teoloģu apvienība iebilst pret tādiem satversmes grozījumiem. M. Plāte atbild tieši: «Sieviešu ordināciju esmu visus gadus aizstāvējis.» Tomēr viņš nepiekrīt, ka baznīca apriori kļūtu tikai konservatīvāka. Daļēji konservatīva – jā. Diemžēl atsevišķos jautājumos LELB ieņem pat arhikonservatīvu pozīciju.
Kad būs rezultāts?
Grozījumu priekšlikumi tiek apspriesti LELB mācītāju konferencē. Piemēram, pirmo filtra kārtu izturējis jautājums par mūku kārtu un klosteru veidošanu. Par sieviešu ordinēšanu vēl diskutēs. Pēc tam grozījumu priekšlikumus virzīs apspriešanai iecirkņu sapulcēs un saskaņā ar LELB informāciju priekšlikumu apspriešanas procedūra noslēgsies šā gada 9. decembrī pirmssinodes mācītāju konferencē. LELB satversme jaunajā redakcijā stāsies spēkā, ja par grozījumiem nobalsos ¾ no LELB sinodes delegātiem.