Šogad Notāru dienas aizvadītas, notāriem dodoties arī gandrīz 90 mājas vizītēs un konsultējot kopumā 3208 cilvēkus. Zvērinātiem notāriem šīs Notāru dienas bijušas visemocionālākās, jo Latvijas iedzīvotāju problēmas nav gan bijušas iepriekš nezināmas, taču nu koncentrēti atklājušās visā skarbumā. Problēmas, kuras cilvēki diemžēl nerisina, nekur nepazūd arī citā laikā, ārpus Notāru dienām. To apliecina skaitļi – notāru birojus katru dienu apmeklē vidēji 1748 cilvēki.
Notāri uzklausījuši daudz dzīvesstāstu un secinājuši, ka īpašums nereti netiek reģistrēts pat vairākās paaudzēs, mantojuma lietas nav uzsāktas vairāku gadu garumā, daudzi baidās pat sākt risināt īpašumlietas, jo uzskata, ka tas būs dārgi un prasīs ilgu laiku. Cilvēkiem gados, kas paši nevar apmeklēt notāru, bieži vien ir problēmas atrast uzticības personu, kam ļaut sevi pārstāvēt, uzrakstot pilnvarojumu. Daļa cilvēku nav aktīvi, un viņiem trūkst uzņēmības rīkoties pašiem. Bijuši gadījumi, kad cilvēks nokavē termiņus un atmet ar roku īpašuma jautājumu sakārtošanai vai arī nezina, kā rīkoties. Piemēram, sievietei ir nepilngadīgi bērni ar invaliditāti, viņai nepieciešama pilnvara bērnu interešu pārstāvībai.
Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) informē, ka šogad Notāru dienās vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ārpus Rīgas bija Rēzeknē, Valkā, Gulbenē, Bauskā un Saldū. Pirms tam notāri bija aicinājuši informēt par cilvēkiem, kuriem vajadzētu notāra palīdzību. Visatsaucīgākie bijuši radi, draugi, kaimiņi un paziņas. Pēc šā gada Notāru dienām LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece secinājusi, ka daļai iedzīvotāju neziņa par savām tiesībām ir viens no iemesliem atstumtībai no pārējās sabiedrības. LZNP priekšsēdētāja atzīst, ka gadījumi, kad cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, kļūst arī aizvien sarežģītāki. Vienā no situācijām notārs sācis risināt līdz galam nenokārtotu īpašuma sadalīšanas un reģistrācijas lietu Latgalē, kas ievilkusies jau no 1993. gada. Tālab notāram bija jāizpēta tā laika normatīvie akti un jānoskaidro, ko šajā situācijā var darīt, jo cilvēkam nebija līdzekļu, lai apmaksātu notāra pakalpojumus. Citā gadījumā kāda sieviete, kurai ir veselības problēmas, pēc mātes nāves jau 2015. gada decembrī mantojusi dzīvokli, taču līdz šim nav uzsākusi formēt nepieciešamos dokumentus, lai sakārtotu mantojuma lietu. Šādas vilcināšanās dēļ viņa savu vienīgo dzīvesvietu var zaudēt.
LZNP atzīst, ka kopumā jautājumi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un tā reģistrāciju arī šogad bija izplatītākie, kālab cilvēki vērsās pie notāriem Notāru dienās. Šoreiz aktuāls bija arī temats par pilnvarām. Daudzas problēmas iespējams risināt ar nākotnes pilnvarojuma palīdzību. Cilvēks pieņem lēmumu uz laiku, konkrētos apstākļos (teiksim, pēc insulta, kad uz laiku nevar vadīt savu gribu) pilnvarot citu personu pārstāvēt sevi. Tad šāds lēmums nav jāpieņem tiesai, kas būtu ilgāk. Šajās Notāru dienās notāri mājas vizītēs piedzīvojuši situācijas, kad nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks sava veselības stāvokļa dēļ nespēja skaidri paust savu gribu. To, kurš tādos gadījumos būs tiesīgs viņu pārstāvēt, nosaka cilvēks pats, bet, kā norāda notāri, tas ir jautājums par uzticēšanos.
***
NOTĀRA PAKALPOJUMUS IZMANTO
• Pie notāriem taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu, tiek taisīti vidēji 3000 testamentu gadā.
• Pēdējo gribu var izteikt mantojuma līgumā, to ir vidēji 100 gadā. Pie notāriem pēdējo piecu gadu laikā kopā noslēgti vairāk nekā 50 000 pirkuma līgumu.
• 2016. gadā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vērsusies pie notāriem pēc juridiskās palīdzības.
• Ik gadu tiek izsniegti gandrīz 40 000 pilnvaru.
Avots: LZNP