Jaunie platjoslas interneta tarifi komersantiem izdevīgāki

 
©Publicitātes foto

Pirms pieciem gadiem Latvijā uzsāka platjoslas interneta projekta realizāciju ar mērķi nodrošināt ātru datu pārraidi pilnīgi visā Latvijas teritorijā. Patlaban viens no galvenajiem projekta izaicinājumiem ir panākt pēc iespējas efektīvāku tīkla izmantošanu, tāpēc šī gada sākumā ir koriģēts tarifs, kas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jāmaksā par tīkla izmantošanu, lai aktīvāk tos mudinātu savā klientu lokā ietvert arī nomaļākās valsts vietās esošās mājsaimniecības, iestādes un organizācijas.

Par projekta gaitu un tarifa izmaiņām plašāk stāsta VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

- Kāds ir platjoslas interneta projekta realizācijas pamatojums un ieguvumi?

- Šādi projekti notiek arī citās Eiropas valstīs, jo Eiropas Savienība apstiprinājusi stratēģiju Eiropa 2020, kur viens no uzdevumiem ir līdz 2020. gadam eiropiešiem nodrošināt iespēju pieslēgties platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecībām ar ātrumu virs 100 Mbit/s. Katra valsts ievieš savu pieeju, kā šo ES noteikto kvalitatīvo rādītāju datu pārraidei nodrošināt. Šāds mērķis ir saistīts arī ar pieaugošo prasību pēc datu pārraides ātrumiem, ko vairākums saprot kā ātru internetu. Taču ātra un kvalitatīva datu pārraide nozīmē arī ērti sasniedzamus epakalpojumus, ekomercijas attīstību un viedo tehnoloģiju izmantošanu ražošanā un lauksaimniecībā. Ir valstis, kur pieeja internetam jau ir noteikta kā sekundārās cilvēktiesības, turklāt ir pierādīts, ka personas, kurām ir pieejams kvalitatīva interneta pieslēgums, var sev nodrošināt labāku dzīves kvalitāti (pieeja dažāda veida informācijai, iespēja elektroniski pasūt preces u.tml.) nekā tās, kam internets nav pieejams.

Latvijā platjoslas projekta mērķis ir nodrošināt ātra un īpaši ātra interneta pieejamību no galvaspilsētas attālinātajos reģionos. Sākot projektu pirms pieciem gadiem, Latvijā bija 363 tā sauktās baltās teritorijas, kurās nepieciešama optiskā tīkla infrastruktūras izbūve.

Kopumā jāteic, ka interneta tīkls sastāv no tādiem kā trīs elementiem: maģistrāle, vidējā jūdze un pēdējā jūdze. Piemēram, maģistrāle varētu būt Rīga-Daugavpils. Jāteic, ka LVRTC platjoslas projekts nav saistīts ar maģistrāļu izbūvi. Tās tirgū jau ir. Mūsu projekta uzdevums ir aizvilkt optiku, piemēram, līdz Daugavpils novada attālākajiem nostūriem. Tā ir šī vidējā jūdze. Taču, aizvelkot optiku, piemēram, līdz pilsētas bibliotēkai vai pašvaldībai, tas neatrisina interneta pieejamības jautājumu visā pilsētā. Optika ir jāaizvelk arī līdz daudzdzīvokļu mājām, jāsavelk vadi pašā ēkā, un to jau sauc par pēdējo jūdzi, kura jau ir jāuzbūvē elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, jo LVRTC nesniedz pakalpojumu gala lietotājiem - mājsaimniecībām vai iestādēm. To mums liedz platjoslas projekta īstenošanas noteikumi, turklāt tas kropļotu tirgu.

- Projekta pirmā kārta ir noslēgusies. Kas paveikts?

- Pirmā kārta ilga no 2012. līdz 2015. gadam. Tika izbūvēta vairāk nekā 1800 kilometru gara optiskā līnija ar 177 piekļuves punktiem. Visi piekļuves punkti ir atrodami mūsu interneta vietnē. Pašreiz ir noslēgti līgumi ar elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 40 pieslēguma punktu izmantošanu un vairāki tūkstoši iedzīvotāju lieto ātru internetu, pateicoties tieši platjoslas projektam. Projekta pirmā kārta izmaksāja 26,4 miljonus eiro, no tiem 12,82% sedza LVRTC, pārējais bija ERAF finansējums.

- Pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēts, kur primāri vilkt optiku?

- Gan pirms pirmās, gan otrās kārtas Satiksmes ministrija veica pētījumu, aptaujājot pašvaldības, komersantus, citas atbildīgās iestādes par viņu vajadzībām un interesēm. Tika ņemts vērā arī iedzīvotāju skaits konkrētajā teritorijā. Un, apkopojot visu šo informāciju, tika prioritizēta piekļuves punktu izveide. Visbeidzot šo sarakstu apstiprina Optiskā tīkla uzraudzības komiteja, kas arī pārstāv nozari, dažādas iestādes un pašvaldības intereses.

Rēķināmies, ka pirmos trīs līdz piecus gadus tīkls būs nerentabls, jo mēs ejam tur, kur biznesam pirms tam nav bijusi interese iet.

- Tagad ir sākusies otrā kārta. Kas ir dienaskārtībā?

- Otrās kārtas mērķis ir visu Latviju padarīt pelēku, tas ir, censties visas baltās teritorijas pārvērst par pelēkām, tādējādi mazinot digitālo plaisu un novēršot situācijas, kad blīvi apdzīvotās vietās ir pieejams datu pārraides pakalpojums un par pieņemamu cenu, bet citviet - ne.

Šobrīd aktīvi norit plānošanas process, kā arī administratīvi birokrātiskie darbi - iepirkumi, būvniecības līgumu skaņošana utt. Divus iepirkumus nācās pārtraukt un izsludināt no jauna. Cerams, ka vasarā sāksies reāli projektēšanas un būvniecības darbi.

Otrā kārta ir jārealizē līdz 2020. gadam, un tā īstenošanai paredzēti ap 45 miljoni eiro. Plāns ir izbūvēt 220 piekļuves punktus un radīt iespēju, lai tīklam varētu pieslēgties vismaz 83 000 jaunu mājsaimniecību.

- Vai ir kādi ierobežojošie faktori, kas varētu kavēt plānu izpildi?

- Mēs paša optiskā tīkla fiziskajai izbūvei neredzam šķēršļus, kopumā tas nebūt nav pats sarežģītākais darbs. Izaicinājums projektam, ko šobrīd redzam, ir, aktivizēt projektā izbūvētās infrastruktūras izmantojamību komersantu vidū un salāgot valstī īstenotos IKT projektus tā, lai dažādu projektu ietvaros netiktu izbūvēti paralēli tīkli, kā tas Latvijā bieži ir noticis. Tādai valstij kā Latvija ir svarīgi, lai izbūvētais tīkls būtu pašpietiekams, tātad - izmantots, lai valstij nav papildus jāpiemaksā par tā uzturēšanu.

Zinot, cik strauji attīstās tehnoloģijas, šāds tīkls savu nozīmi nezaudēs arī pēc 20 gadiem.

- No 3. marta stājas spēkā jaunie platjoslas tarifi. Kādas ir sagaidāmās izmaiņas?

- Lai nodrošinātu pēc iespējas aktīvāku tīkla izmantošanu, mēs ļoti būtiski samazinājām tarifu no pirmā kilometra (no 24 eiro līdz 16 eiro). Tas nozīmē, ja operatoram, piemēram, ir vajadzīgi 10 kilometri, ietaupījums ir vērā ņemams. No iepriekšējā tarifa atteicāmies, jo tas nedeva cerēto ieguvumu - tīkls tika izmantots vairāk tranzītam, nevis mājsaimniecību vajadzībām. Taču mūsu uzstādījums bija, lai komersanti būtu ieinteresēti pieslēgt arī attālos lauku nostūrus, nomaļākas mājsaimniecības, lai kvalitatīvs internets ir pieejams jebkur Latvijā.

Pārskatīt tarifu mudināja arī potenciālo klientu novērojumi, ka pirmie kilometri ir ļoti dārgi.

Patlaban mums ir deviņi klienti - diviem cena nedaudz palielinājās, bet septiņiem saruka. Cenu izmaiņas ir atkarīgas no struktūras - tiem, kas izmantoja primāri šo pakalpojumu nelieliem attālumiem, cena kļuva lētāka, bet tiem, kas izvēlas iegādāties lielu attālumus, izmaksas nedaudz palielinājās.

- Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm?

- Esam būtiski lētāki nekā Lietuva un nedaudz dārgāki kā Igaunija, taču, ja komersants vēlas iegādāties ap 90 kilometru un vairāk, cenu starpība izlīdzinās. Igaunijas un Latvijas projekts nav salīdzināmi viens pret vienu. Igaunija realizēja projektu nedaudz savādāk, un ir trīs aspekti, kāpēc viņiem cena ir nedaudz zemāka. Pirmkārt, viņiem bija projekta aktivitātes, kuras līdzfinansēja 100% apmērā. Otrkārt, viņi optiku neizbūvēja apdzīvotās vietās, savukārt mēs to darījām, lai mazinātu barjeras komersantiem. Un izbūve pilsētās, protams, ir krietni dārgāka nekā tīklus vilkt caur pļavām. Treškārt, kā skaidro būvnieki, izbūvējot līnijas ārpus apdzīvotām vietām, ir vienkāršākā būvniecības projektu saskaņošana, kas ļauj arī ietaupīt. Turklāt Igaunijā komersanti ir vairāk bijuši ieinteresētāki izmantot jau izbūvēto infrastruktūru, nevis būvēt paši savu. Latvijā līdz šim novērota pretēja tendence.

***

VIEDOKļi

Gaitis Cirpons, SIA BVB Serviss valdes loceklis:

- Pēdējos gados ir ļoti jūtams valsts atbalsts un ieinteresētība, lai internets un tā sniegtās iespējas būtu pieejamas visā Latvijā. Mēs bieži publiskajā telpā dzirdam, cik ātrs un moderns ir pieejams internets Latvijā, taču tas galvenokārt attiecas uz Rīgu un galvaspilsētas tuvējo apkaimi - visi labumi pieejami tur, nevis laukos. Taču platjoslas interneta projekts ļauj šos labumus izbaudīt arī reģionos, un ar šiem labumiem es nedomāju tikai internetu, bet arī citus ieguvumus, piemēram, kabeļtelevīziju. Projekts palīdz mums kā uzņēmumam, jo mums ir vieglāk sasniegt jaunus klientus. Uzbūvēt pašiem visus vajadzīgos tīklus būtu ļoti nerentabli, pat ilgtermiņā tas, visticamāk, neatmaksātos, jo reģionā iedzīvotāju blīvumu nevar salīdzināt ar Rīgu un Latvijas lielajām pilsētām.

Pašlaik apkalpojam Madonas pilsētu, ka arī tuvākās apkaimes pilsētas, ciemus padsmit kilometru rādiusā.

Andrejs Piekalns, Aronas pagasta pārvaldes vadītājs:

- Jau piecus mēnešus mūsu skolā un pagasta pārvaldē ir pieejams patiešām kvalitatīvs pakalpojums - ātrs internets. Pirms platjoslas projekta tas bija ļoti gauss. Vienā no skolas korpusiem atrodas arī bibliotēka ar WiFi pieeju, līdz ar to var teikt, ka jaudīgs internets ir pieejams visiem pagasta iedzīvotājiem, kas to vēlas saņemt. Dzīvojam laikā, kad modernās tehnoloģijas ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Piemēram, mūsdienīga skola nav iedomājama bez šīm tehnoloģijām. Tās ieņem būtisku lomu mācību procesā. Un mūsu skolā tagad šī iespēja tiek nodrošināta. Nākamais solis ir interneta ierīkošana arī daudzdzīvokļu mājās. Esam gana liels pagasts - ap 800 cilvēku, un mēs gribat iet līdzi laikam.