VĒRTS APMEKLĒT: Ziemassvētku kaujām – 100
Šajās dienās aprit 100 gadu kopš 1. pasaules kara Ziemassvētku kaujām. Atceroties notikumus, kuriem ir liela nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēsturē, 6. un 7. janvārī daudzviet notiks šā notikuma atcerei veltīti pasākumi.
Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.-11. janvārī (pēc vecā stila - 1916. gada 23.-29. decembrī) 30 kilometrus garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863-1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā. Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki kopumā zaudēja aptuveni 4000 cīnītāju - kritušo un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no sīvākajām 1. pasaules kara kaujām Eiropā. To 100. gadadienas piemiņas pasākumu laikā visi interesenti tiek aicināti apmeklēt Antiņu kapus, pērn atjaunoto medikamentu noliktavu, apskatīt restaurētās latviešu strēlnieku zemnīcas un turpat blakus esošos ierakumu posmus. Īpašas ekskursijas 6. janvārī (pulksten 13, 14 un 15) un 7. janvārī (pulksten 10, 11 un 12) gida vadībā tiks organizētas Ziemassvētku kauju piemiņas vietā pie Antiņu kapiem.
Savukārt Latvijas Kara muzeja filiālē Ziemassvētku kauju muzejs Jelgavas novada Valgundes pagastā notiks jauna brīvdabas ekspozīcijas elementa - betona ugunspunkta - atklāšana un Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija. Kaujas rekonstrukcijā tiks inscenēts latviešu strēlnieku vienību uzbrukums vācu pozīcijām, pasākuma sākums 7. janvārī pulksten 15. Ziemassvētku kauju muzejā no pulksten 14 līdz 16 būs iespēja apskatīt arī Pirmā pasaules kara ieročus un ekipējumu un mūsdienu Nacionālo Bruņoto spēku bruņojumu un tehniku - salīdzināt latviešu karavīru pirms simt gadiem un mūsdienās, bet ap pulksten 16.00 sāksies lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu (apmēram 7 km), kur pulksten 18.00 tiks iedegti atmiņu ugunskuri.
Lai pieminētu un godinātu latviešu strēlniekus, kuri 1917. gada janvārī cīnījās Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā, 6. janvārī no pulksten 20.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī - muzejā notiks arī Aleksandra Čaka poēmas Mūžības skartie nakts lasījumu maratons. Ieskatu A. Čaka grāmatas tapšanā sniegs literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks. Aktieris Mārtiņš Vilsons dos starta signālu lasījuma maratonam. Būsim kopā un vienoti Čaka tekstos.