VIEDOKĻI: Pieauguma tempi sabremzējas
Aizvadīto gadu ekonomikā vērtē un nākotnes perspektīvas iezīmē uzņēmuma Primeks īpašnieks, ekonomists Jānis Ošlejs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
- Kāds bija aizejošais gads ekonomikā?
Jānis Ošlejs: - Man aizvadītajā gadā ļoti patika, ka pirmo reizi ienākumi no informācijas tehnoloģijām, datoriem un ar programmēšanu saistītiem pakalpojumiem pārsniedza Latvijas dzelzceļa kravu pārvadāšanas ienākumus. Tas, manuprāt, ir tiešām svarīgs un nozīmīgs brīdis, kurš parāda, ka mēs iekšpusē transformējam savu ekonomiku uz saprātīgākiem pamatiem. No otras puses, šajā gadā Latvija auga vislēnāk visā ES. Ceru, ka nākamgad situācija uzlabosies, jo būvniecībā būs pieejami ES fondi.
Jānis Endziņš: - Šis gads bija kā indikācija tam periodam, kad vairs nebūs ES fondu, jo šogad ES fondu apguves intensitāte bija zema. Tā rezultātā mūsu ekonomika stipri sabremzējās, īpaši 3. ceturksnī, kad bija zemākais IKP pieaugums pēckrīzes periodā. Tas mums ļāva novērtēt Latvijas ekonomiku, ja tā nesaņem papildu dopingu. Ļoti smags gads bija būvniecības nozarē.
- Kā vērtējat Latvijas politiskās vadības darbu ekonomiskajā jomā?
J. O.: - Valdība spēra pareizu soli, mēģinot likvidēt krīzes laikā radītos mikrouzņēmumus. Tie savulaik tika veicināti, lai cilvēkiem nodrošinātu darbu, bet to ilgstoša darbība rada problēmas sociālajā sfērā - gan nākotnes pensijām, gan sociālajiem pabalstiem. Šī mikrouzņēmumu sfēra bija jāreformē, un ļoti žēl, ka prezidents Vējonis šo likumprojektu neparakstīja un atmeta atpakaļ. Valdība bija izdarījusi labu darbu, vienojusies un devusies uz priekšu, bet to šajā virzībā apturēja. Saglabājot esošo sistēmu, uzņēmumi, kuri maksā cilvēkiem sociālos nodokļus, tiek nostādīti neizdevīgākos konkurences apstākļos ar tiem uzņēmumiem, kas to nedara, un diemžēl tādu joprojām ir daudz. Tas ir ļoti nepareizs signāls, ka uzņēmēji, kuri cenšas būt sociāli atbildīgi, tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā. Tas bija ļoti slikts gājiens no prezidenta Vējoņa puses.
J. E.: - Viss budžeta izstrādes process šogad sākās cerīgāk, nekā tas bija iepriekšējos gados, kad tika veikti neprognozējami nodokļu izmaiņu vingrinājumi. Valdība noturēja solījumu nodokļus necelt, ar vienu izņēmumu - mēģinot risināt jautājumu par sociālās apdrošināšanas minimālajām iemaksām. Par laimi, tomēr atradās drosme šo kļūdu labot. Diemžēl cena bija palielinājums mikrouzņēmuma nodoklim.
- Liela problēma ir milzīgās ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības Rīgā un reģionos. Uzņēmēji nosacītajos Balvos nav spējīgi maksāt pilnu nodokļu slogu.
J. O.: - Valdībai būtu jādomā nevis kategorijās - Rīga pret Balviem, bet kādā veidā pieņemt likumus, kas Balvos vai Limbažos ļautu ekonomikai pieaugt. Jā, valdībai ir nepieciešama speciāla politika lauku pilsētām, un ir jāizdomā tādi likumi, lai veicinātu rūpniecības uzņēmumu pārvietošanu uz šīm pilsētām. Ventspils ir pozitīvs piemērs, kādā veidā veicināt industriālo centru attīstību. Tur tāds ir ļoti veiksmīgi izveidots, un atliek vien kopēt Ventspils pieeju Balvos, Rēzeknē un citur. Tas spētu nodrošināt darba vietas un nodokļu ienākumus.
J. E.: - Problēmas sakne visus neatkarības gadus ir tā, ka mūsu paliek mazāk. Labā ziņa ir tā, ka dzimstības un mirstības bilance mazliet uzlabojas, bet vienalga tā ir negatīva. Tāpat arī aizbraucēju un atbraucēju bilance vēl aizvien ir negatīva. Kamēr mēs šo tendenci neapturēsim, problēma saglabāsies, jo no tām vietām, kur cilvēku ir mazāk, viņi bīdās tajā virzienā, kur to ir vairāk. Latvijas kontekstā tas nozīmē, ka cilvēki virzās galvaspilsētas virzienā. Otra problēma ir vidējais dzīves līmenis. Kamēr mēs to nedabūsim līdz 70% no ES vidējā dzīves līmeņa, tikmēr nekāda risinājuma nebūs, jo brauc prom pārsvarā ekonomisku apsvērumu dēļ. Lai to pamainītu, jāizdara būtisks izrāviens algu līmenī. Mērķis ir ap 1000 eiro uz rokas. Ja spētu nonākt līdz tādai vidējai algai, tad varētu cerēt, ka migrācijas dinamika normalizēsies.
- Kāda izskatās nākotne?
J. O.: - Domāju, ka valdībai vairāk būtu jākoncentrējas uz to kā palielināt rūpniecības un pakalpojumu eksportu. Tas joprojām ir nepietiekams. Ja valdība to darīs, tad mēs sekmīgi attīstīsimies. Valdībai vajadzētu saprast, kuri iesācējuzņēmumi ir interesanti un kuri nav. Valdība pagājušajā gadā izdarīja ļoti gudri, pieņemot iesācējuzņēmumu likumu, kas palīdzēs attīstīties augstu tehnoloģiju uzņēmumiem. Tas ir labs, kvalitatīvs likums.
J. E.: - Nākamais gads būs ar lielāku izaugsmi, jo palielināsies ES fondu apgūšana, kas noteikti dos savu pozitīvo vilkmi. Priekšā ir daudz sagatavošanās darbu, lai godam sagaidītu 2021. gadu, kad ES fondi vispār beigsies. Ir prieks, ka izdevies vienoties ar valdību par to, ka līdz nākamā gada 1. aprīlim tiks izstrādāta vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģija. Tāda agrāk nekad nav bijusi, bet tā ir ļoti svarīga, lai nodokļi netiktu raustīti uz priekšu un atpakaļ.