Otrdien, 23.martā, Ministru kabinets tika iepazīstināts ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.-2009.gadam ieviešanu un izpildi.
Īstenojot e-pārvaldes attīstības programmu, ir izstrādāti politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiebrības attīstības jomā. Tāpat sakārtots tiesiskais regulējums elektronisko dokumentu aprites jomā, kā arī iestrādāti labas pārvaldības principi citu institūciju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktu projektos, tādējādi nodrošinot administratīvā sloga samazināšanu uz sabiedrību, nepieprasot iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā.
Kopš 2006.gada oktobra ieviests drošs e-paraksts, izveidota e-iepirkumu sistēma, pilnveidotas esošās un izveidotas jaunas valsts un pašvaldību informācijas sistēmas. Programmas darbības periodā ir izveidots Valsts informācijas sistēmu savietotājs, Valsts informācijas sistēmu reģistrs un pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kurā pieejams publisko pakalpojumu katalogs un elektroniskie pakalpojumi. Savukārt Valsts kancelejā un nozaru ministrijās ieviesta integrēta dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma.
Kā būtisku sasniegumu ministrijas speciālisti akcentē iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas regulāri izmanto datoru. Salīdzinot ar 2005.gadu datorlietotāju skaits Latvijā ir pieaudzis par 19,5 procentiem, bet iedzīvotāju skaits, kas regulāri izmanto internetu, ir pieaudzis par 24,6 procentiem. Tāpat programmas darbības periodā par desmit procentiem palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu, lai iegūtu informāciju no sabiedrisko iestāžu mājaslapām, savukārt par gandrīz četriem procentiem, lai lejupielādētu sabiedrisko iestāžu veidlapas.
Kopumā Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas rādītāji ir paaugstinājušies, taču nepieciešams turpināt iesāktos pasākumus, kā arī veikt jaunas aktivitātes, lai sasniegtu vidējo ES līmeni, akcentē RAPLM speciālisti.
Patlaban ministrijas speciālisti strādā pie jauna E-pārvaldes attīstības programmas projekta 2010.-2013.gadam, lai turpinātu darbu pie valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas, veidot efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldi.
Šobrīd tiek apkopota ministriju un to padotības iestāžu sniegtā informācija par jaunajā programmā izvirzāmajiem uzdevumiem. No programmas īstenošanā iesaistītajām institūcijām ir saņemti ieteikumi tālākai e-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstībai, tādējādi apliecinot, ka programmā dotie uzdevumi ir svarīgi un aktuāli, un to turpināšana nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvāku izmantošanu ilgtermiņā.
Elektroniskās pārvaldes attīstības programma 2005.-2009.gadam tika izstrādāta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) rīcības plānos „eEurope 2002” un „eEurope 2005” noteiktajiem mērķiem un pasākumiem, tai skaitā nodrošināt pieeju valsts pārvaldes informācijai, elektroniski nodrošināt 20 pamatpakalpojumus iedzīvotājiem un komersantiem, kā arī nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp iestādēm un to procesu pārkārtošanu efektīvākam darbam.
Tā kā masu informācijas līdzekļos arvien biežāk izskan informācija par tiesiski nepieļaujamas informācijas izplatīšanas gadījumiem internetā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdza sniegt informāciju par tiesiski nepieļaujamas informācijas apriti un kontroles iespējām virtuālajā vidē, kā arī izvērtēt ministriju sadarbību ar citām institūcijām un novērst konstatētos trūkumus normatīvajos aktos.
Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka pēdējā desmitgadē internets ir būtiski ietekmējis sabiedrību, ekonomiku un veicinājis globalizācijas procesus, izmainot cilvēku komunikācijas ieradumus un veicinot elektronisko komunikāciju un mediju pakalpojumu saplūšanu.
Salīdzinoši īsā laikā internets no informējoša rīka, kas nodrošināja tikai vienpusēju saskarsmi, ir pārtapis par interaktīvu pakalpojumu sniedzēju, aktīvi iesaistot lietotāju satura veidošanā.
Taču internets,nodrošina iespēju ne tikai iegūt un izplatīt noderīgu informāciju, bet arī ievietot virtuālajā vidē tādu informāciju, kuras izplatīšana nav tiesiski pieļaujama.
Demokrātiskā valstī ikvienam cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību. Presei jābūt iespējām pildīt savu lomu, informējot sabiedrību par tai svarīgiem jautājumiem. Vārda brīvību var ierobežot, ja pastāv leģitīmi mērķi šādiem ierobežojumiem. Viens no šādiem pamatiem ir personas goda un cieņas aizsardzība, tāpat rasu vai nacionālo naidu, neiecietību un diskrimināciju kurinošas runas aizliegums.
2008.gada 25.septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas aicina sargāt un nodrošināt vārda brīvību, tajā skaitā - internetā.
Lemjot par jebkura vārda brīvības ierobežojuma nepieciešamību, ir strikti jāievēro proporcionalitātes princips. Īpaši runājot par preses un politiskās runas brīvību, ierobežojumi citu personu reputācijas vai cieņas aizsardzībai būs attaisnojami tikai īpašos gadījumos, jo citādi vārda un preses brīvība var zaudēt savu fundamentālo nozīmi politisko uzskatu veidošanas procesā.
Būtiski, ka lietās par neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu, ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas vai faktus no viedokļa vai vērtējuma, norāda ziņojuma autori. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta.
Ļoti svarīgs aspekts ir arī sabiedrības izglītošana un iesaistīšanas tiesiski nepieļaujamas informācijas aprites ierobežošanā un interneta drošības veicināšanā. Lai to panāktu, Latvijas Interneta asociācija šobrīd realizē projektu, kas ir vērsts uz bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā - par iespējamajiem draudiem internetā.
Jebkurš interneta lietotājs tiešsaistes režīmā var anonīmi paziņot par nevēlamo saturu internetā, un atbildīgā persona, kas apstrādā ziņojumus, izvērtējot ziņojuma saturu, informē tālākai rīcībai interneta resursu turētāju vai pakalpojumu sniedzēju, kā arī nepieciešamības gadījumā tālākai izmeklēšanai tiek piesaistīti speciālisti no tiesībsargājošām iestādēm. Interneta lietotāju vidū joprojām sastopams maldīgs uzskats, ka virtuālajā vidē cilvēks ir neredzams un nav iespējams noskaidrot viņa identitāti. Tādēļ ir svarīgi veicināt sabiedrības izglītošanu un atbilstošu uzvedību internetā, vienlaicīgi arī aicinot aktīvāk ziņot par prettiesiskas informācijas esamību internetā.
Informatīvā ziņojuma autori uzskata, ka nav nepieciešams noteikt vispārīgu atbildību par tiesiski nepieļaujamas informācijas izplatīšanu internetā, jo jau pašreizējais tiesiskais regulējums (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Krimināllikums) paredz atbildību par likumpārkāpumiem, kas var būt izdarīti izplatot tiesiski nepieļaujamu informāciju.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā nav izdalītas sevišķas pazīmes, kas paredz īpašu atbildību, ja administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums izdarīts virtuālajā vidē. Atbildība par likumpārkāpumiem paredzēta vienāda neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpums izdarīts virtuālajā vai reālajā vidē, jo virtuālajā vidē izdarīts likumpārkāpums ir tāds pats likumpārkāpums, kas izdarīts reālajā vidē, atšķiras tikai tā izdarīšanas vieta un veids, kas nekādi neietekmē attiecīgā likumpārkāpuma juridisko kvalifikāciju.
Kā vienu no tiesiskajām problēmām, kura būtu risināma veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, darba grupa atzina personas ierobežotās tiesības aizstāvēt savas intereses gadījumos, kad notikusi goda aizskaršana vai neslavas celšana internetā. Patlaban persona, kurai ar šādām darbībām ir nodarīts kaitējums, nevar pilnvērtīgi un tiesiski aizstāvēt savas intereses.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 100.pantu persona var iesniegt tiesā pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas.
Grozot Elektronisko sakaru likumu, lai palielinātu cietušās puses iespējas saņemt pierādījumus par otru pusi godu un cieņas aizskāruma lietās, jāizvērtē, vai ir nepieciešams līdz ar to dot iespēju saglabājamos datus pieprasīt jebkurā lietā civilprocesa ietvaros. Jānosaka arī, kāda apjoma saglabājamie dati ir nepieciešami, kādu kategoriju lietās visbiežāk datu sniegšana būs nepieciešama.
Saglabājamo datu atklāšanas iespējas civilprocesā prasa rūpīgi izskatīt arī jautājumus, kas saistīti ar pamattiesību ierobežošanu un attiecīgo prasību ietekme uz elektronisko sakaru komersantiem, kuriem būs pienākums sniegt noteiktās ziņas, kā arī uz valsts budžetu. Turklāt jānorāda, ka citās Eiropas valstīs ir apšaubīta līdzīgu normatīvo aktu atbilstība demokrātiskas valsts iekārtai. Vairākās valstīs nepilnīgi izstrādāti normatīvie akti ir tikuši atcelti, radot aizskartajām personām tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par pamattiesību aizskārumu.
Paredzot tiesības civilprocesā pieprasīt un saņemt saglabājamos datus, tiesiskie pienākumi tiktu uzlikti personām, kas nav attiecīgā procesa dalībnieki, - elektronisko sakaru komersantiem, radot tiem papildu administratīvu un finansiālu slogu. Pienākums atklāt personas saglabājamos datus nonāktu pretrunā ar abonenta un komersanta savstarpēji noslēgto līgumu. Turklāt šāds tiesiskais pienākums tiktu noteikts nevis sabiedrības interesēs, kā tas pašlaik ir paredzēts attiecībā uz datu pieprasīšanu kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa ietvaros, bet gan konkrēta prāvnieka civiltiesiskajās interesēs. Tāpēc ir jāapsver nepieciešamība konkrētas personas interešu strīdā radīt iespēju atklāt citas personas privātajai dzīvei nozīmīgu informāciju.