Darba grupa turpina strādāt pie plānotā regulējuma kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumu ieviešanai Latvijā, aģentūrai LETA pastāstīja darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (V).
Viņš atgādināja, ka Autopārvadājumu likuma grozījumu, ar kuriem paredzēts ieviest Latvijā kopbraukšanas pakalpojumus, pilnveidošanai tika izveidota darba grupa. Līdz šim notikušas divas sēdes. Pirmajā iesaistītās puses - taksometru nozare, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Satiksmes ministrija, kopbraukšanas jomas pārstāvji un citi - bija diezgan kareivīgi noskaņoti, taču otrajā sēdē puses jau sākušas iznākt no ierakumiem un pragmatiski strādāt pie iecerētā regulējuma pilnveidošanas.
Smiltēns minēja, ka uzdevis uz nākamo darba grupas sēdi sagatavot strukturētu shēmu, kā attiecīgais bizness varētu strādāt. Galvenie jautājumi ir saistīti ar pakalpojuma sniegšanas drošumu un caurspīdīgu un izsekojamu nodokļu nomaksu.
Pusēm joprojām nav vienādas nostājas par licencēšanu un drošuma jautājumu. Deputāta ieskatā to varētu panākt, licencējot nevis konkrētus pakalpojuma sniedzējus, bet kopbraukšanas platformas nodrošinātāju, kas savukārt izvirzītu prasības šoferiem, kuri tajā strādātu. Ja būtu problēmas ar drošu pakalpojuma sniegšanu, valsts varētu atņemt licenci kopbraukšanas platformas nodrošinātājam.
Savukārt attiecībā uz nodokļu nomaksu pozitīvs aspekts ir tas, ka visi norēķini notiek bezskaidrā naudā, sacīja Smiltēns. Vienlaikus gan jārod risinājums par nodokļu nomaksas izsekojamību, salāgojot nozares un valsts puses informācijas tehnoloģiju sistēmas vai ieviešot viegli iegūstamas atskaites.
Pēc darba grupas vadītāja teiktā, tāpat paredzēts nodrošināt, ka kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēji nevar konkurēt starppilsētu pārvadājumos, kas attiecīgi varētu palielināt valsts dotācijas pašreizējiem šo pārvadājumu nodrošinātājiem. To varētu panākt, ierobežojot kopbraukšanas pakalpojuma piedāvāšanas teritoriju vai ierobežojot sēdvietu skaitu automašīnās, kas pakalpojumu piedāvās "ridesharing" platformās.
Smiltēns pauda, ka kopumā pretstāvēšana starp plānotā regulējuma uzlabošanā iesaistītajām pusēm kļūst mazāka un darbs turpināsies.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka 6.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas pakalpojumus.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās likumprojektu būtiski uzlabot, izveidojot darba grupu deputāta Smiltēna vadībā, kurā darbosies deputāti, pārstāvji no Autotransporta direkcijas, Satiksmes ministrijas, taksometru nozares, Valsts ieņēmumu dienesta un citām iesaistījām pusēm, lai, likumprojektu skatot otrajā lasījumā, to varētu pilnveidot.
Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Autotransporta direkcija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kā arī taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei tiek piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā.