Cietumu drošībai problēmas sagādā bezpilota lidaparāti, ar kuriem personas no ārpuses mēģina ieslodzītajiem piegādāt aizliegtas lietas un veic cietumu novērošanu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure teica, ka cietumi ar bezpilota lidaparātiem cīnoties ar sev pieejamām metodēm, taču atbilstoša regulējuma šo ierīču neitralizēšanai nav. Viņa atzina, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu cietumu darbiniekiem nav tiesību notriekt šādu lidaparātu, kurš acīmredzot ir kādas personas īpašumā. Lai arī IeVP ir panākusi, ka Civilās aviācijas likumā ir iekļauta norma, ka virs ieslodzījuma vietām aizliegts lidot, Spure nedomā, ka dronu īpašniekiem tas būtu šķērslis.
Ir dienas, kad vienlaicīgi vairākās ieslodzījuma vietās pamanīti droni. Kāda ir situācija diennakts tumšajā laikā, to šobrīd nevarot pateikt. Tāpat ir konstatēts gadījums, kad cietuma teritorijā nomests vīstoklis. Vienu lidaparātu gan izdevies aizkavēt, jo tas bija aizķēries aiz cietuma konstrukcijām.
"Tāpat bija pamanīts, ka no augšas filmēts Centrālcietums, un videomateriāls vēlāk bija ievietots internetā," uzsvēra Spure un piebilda, ka dronu kustība pagaidām tiek kontrolēta.
IeVP ir konsultējusies ar ārvalstu kolēģiem un secinājusi, ka vispirms nepieciešams sagaidīt Eiropas līmeņa regulējumu cīņā ar bezpilota lidaparātiem un tad attiecīgi veidot nacionāla līmeņa regulējumu.
Spure uzskata, ka miljoniem eiro vērtas antidronu sistēmas nav jēgas iegādāties, jo tehnoloģijas pārāk strauji attīstās. IeVP noskaidrojusi, ka ārvalstīs dronu neitralizēšanai izmanto speciālus raidītājus, gumijas lodes un speciālus tīklus.
Saeimas komisija šodien par šo jautājumu neko nenolēma, taču solīja pie šīs tēmas vēlāk atgriezties.