Sociālie partneri kritizē valdības pieņemtos lēmumus

Pēc karstām diskusijām sociālie partneri kopumā pauda atbalstu nākamā gada valsts budžeta virzīšanai uz Saeimu.

Atklājot sēdi, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda gandarījumu, ka valdība un sociālie partneri viens otru ir respektējuši, ir centušies rast kompromisu daudzos jautājumos. Tāpat, viņaprāt, būtiski ir tas, ka šogad valdība nav atbalstījusi ministriju jaunās politikas iniciatīvas, bet gan ņēmusi vērā valdības rīcības plānā noteikto.

Valdības vadītājs gan vienlaikus atzina, ka ne vienmēr visi būs apmierināti ar rezultātu. "Mēs dzirdam, ka budžets nav attīstībai, nav tāds, kā bija plānots un domāts. Bet mēs esam atraduši visus risinājumus, kas bieži vien kādam ir nepopulāri," pauda premjers. Kā piemēru viņš minēja izglītības reformas, kur ne visi vienmēr būs apmierināti. Piemēram, parādās ziņas par algu samazinājumu, taču esot jāsaprot, ka nevar būt viena un tā pati alga par trīs vai 30 bērnu skološanu.

Prognozējot tālāko par budžeta skatīšanu Saeimā, Kučinskis pauda cerību, ka parlamentā tam radikālu labojumu nebūs.

Sociālā dialoga uzlabošanos uzteica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Tas gan neattiecoties uz visām ministrijām, jo esot arī daži sarežģīti piemēri. "Bet kopumā atzīstam, ka darbs ir labāks," teica Baldzēns.

Vienlaikus viņš pauda organizācijas viedokli, ka darba samaksas pieaugums joprojām ir nepietiekams un ir ar būtiskiem trūkumiem. Tāpat aktuāls jautājums ir par sociālā atbalsta programmu tiem pedagogiem, kuri zaudēs darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā. Tāpat arī viņš pozitīvi novērtēja sāktās reformas veselības aprūpes sistēmā, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka novārtā ir atstāts jautājums par atalgojuma palielināšanu medicīnas personālam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš atklāja, ka viņa organizācijai sadarbība ar šo valdību bijusi labākā, kāda jelkad ir bijusi ar valdībām. Saistībā ar nākamā gada budžetu ir atrisināti vairāki būtiski jautājumi, tomēr ir lietas, kas palikušas neatrisinātas un nākotnē var radīt problēmas.

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir par solidaritātes nodokli, kā arī par mazā biznesa regulējumu. "Ir pateikts, ka mikrouzņēmums vairs nevarēs būt, bet par pārējo ir liela migla," atzina Endziņš. Tāpat darba devēji vēlas lielāku skaidrību saistībā ar nodarbināto slodzēm. Ja spēkā paliks pašreizējais regulējums par slodzēm, cilvēki vai nu pāries uz ēnu ekonomiku, vai arī aizies no darba. Un tādā gadījumā var sākties arī protesti, brīdināja Endziņš.

Lai gan pedagogu atalgojumam piešķirtie 31,5 miljoni eiro nākamajā gadā ir vērā ņemama summa, tomēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību uztrauc, vai nākamajā gadā nav gaidāms šīs summas mazinājums, pauda organizācijas vadītāja Inga Vanaga.

Bažas par nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vidi pauda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, tomēr viņš arī novēlēja valdībai spēju un spēkus turpināt sāktās reformas.

Sēdē izskanēja arī pārmetumi, ka šo gadu laikā nav pieliktas pūles, lai aizstāvētu valsts iedzīvotājus un lai viņus nemotivētu pamest valsti.

Nepiekāpību sēdes noslēgumā demonstrēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, uzsverot, ka budžetā nav atrisināti aktuālie jautājumi saistībā ar veselības aprūpi. Viņa iebildumu dēļ sēdē tika izsludināta piecu minūšu pauze, lai sociālo nozari pārstāvošie partneri varētu vienoties par kopēju nostāju.

Noslēgumā valdības sociālie partneri pauda atbalstu nākamā gada valsts budžeta virzīšanai uz Saeimu. Diskusijas par atsevišķiem jautājumiem turpināsies padomes budžeta un nodokļu apakškomisijas sēdē.

Vienlaikus partneri aicināja valdību nākamajā gadā pielikt pūles nodokļu politikas sakārtošanai valstī, nepieļaut nodokļu likmju celšanu un nekavējoties sākt būtiskas reformas valsts pārvaldē, lai tā kalpotu sabiedrības vajadzībām.

Valdība aicināta arī publiskajā vidē nepaust viedokli par jaunu nodokļu politiku pirms diskusijām ar sociālajiem partneriem.

Plānots sasaukt arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi, kurā izskatītu jautājumu par valsts konkurētspējas uzlabošanu.

Kā ziņots, valdība šodien lemj par nākamā gada budžeta projektu. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro, informēja Finanšu ministrijā.