Krievijas raidītais kanāls Rossija RTR pēc pusgada lieguma to retranslēt un izplatīt televīzijā no 13. oktobra atkal atgriezīsies pie Latvijas skatītājiem.
Daļa kabeļoperatoru jau ir apliecinājuši gatavību to pārraidīt. Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzskata, ka šāds ierobežojums ir bijis efektīvs, tad nozares eksperti ir pretējās domās. Viņi ir pārliecināti, ka galvenais instruments cīņā ar Krievijas propagandu: stiprināt savus medijus.
Kabeļoperatori, kam ir retranslācijas atļaujas, no 13. oktobra atkal varēs pārraidīt Rossija RTR. «Jau tagad zināms, ka daļa kabeļoperatoru tā arī darīs, bet daļa nolēmuši atteikties no tā,» skaidro NEPLP Monitoringa daļas vadītājs Jānis Lielpēters. Faktiski aizliegums uz kādu laiku raidīt ir gandrīz vienīgais instruments, kā ietekmēt kanālus, kas reģistrēti aiz Latvijas robežām. Rossija RTR tas bija jau otrais slēgšanas gadījums: vispirms uz trim mēnešiem, tad - uz pusgadu. Monitoringa daļa solās sekot līdzi tam arī pēc soda mēra atcelšanas. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, iespējams, ka atkal varētu pieņemt līdzīgu lēmumu. NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska uzskata, ka mērķis ir sasniegts: šis kanāls neatradās Latvijas apraides tīklā, nebija tās reklāmas tirgū. Skatītāju paradumi veidojas ilgākā laika periodā - pusgads ir pietiekams, lai tas «izkristu» no lietošanas un daļa tā cienītāju pie tā neatgrieztos. A. Dulevska arī norāda, ka NEPLP regulāri sekojot līdzi pieciem Krievijas kanāliem, kur arī parādās Latvijai nedraudzīgi sižeti un naida runa. Pašlaik īpašā padomes redzeslokā esot nonācis viens kanāls, ko gan vārdā nesaukšot un kurš izceļas ar savu tendenciozitāti. To, kādu sodu varētu tam piemērot, padomes priekšsēdētāja atturas nosaukt.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka šādu regulatora soli vērtē kā mazefektīvu. Kas tad noticis, kad RTR aiztaisīja? Vinnētāji galu galā izrādījās tie, kam bija pieejami citi Krievijas kanāli, piemēram, NTV Mir vai TNT. Tā tas bija ar Baltijas Pirmo kanālu (PBK) un NTV Mir. Kas notika ar auditoriju? Tie, kas vēlas redzēt krievu raidījumus, aizplūda uz PBK, un tas pēdējos mēnešos atsaucās uzreiz uz reitingiem - PBK ir pirmajā vietā un arī NTV ir ļoti skatīts. Bez tam lāča pakalpojumu izdarīja tas, ka vasarā Latvijas telekompānijas strādā atvaļinājuma režīmā - maz top oriģinālraidījumu, lielākoties tiek rādīti atkārtojumi. Tas lika arī latviešu auditorijai pievērsties citiem kanāliem, par ko liecina fakts, ka LTV7 nokrita līdz astotajai vietai. G. Līdaka vērš uzmanību arī uz to, ka Krievijas telekanāli savos šovos piesaista Latvijas populāros skatuves cilvēkus - Intaru Busuli, Laimu Vaikuli, Aminatu, Samantu Tīnu, Raimondu Paulu. Tas zināmā mērā ir kā Latvijas skatītāju pievilināšanas āķis. Starp citu, briti saucot kopā Latvijas krievvalodīgos žurnālistus un iesaistot kopējos projektos. «Par to visu ir jādomā. Ar slēgšanu un regulatoru monitorēšanu nekas līdzēts nebūs. Nebūs tā kanāla, būs cits. Tas, kas ir jādara, ir jāstiprina sava mediju vide, arī krievvalodīgajai auditorijai domātā (nevis tikai slēdzot LTV5), un jāveido nopietna mediju politika,» ir pārliecināta G. Līdaka.
***
VIEDOKĻI
Ilmārs MUULS, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs:
- Faktiski tā RTR programma, ko aiztaisīja ciet, bija Latvijas tirgum paredzētā versija, un tā bija reģistrēta Zviedrijā. Starp citu, Zviedrijas regulators, kad Latvijas puse pie tās vērsās ar saviem iebildumiem, konstatēja, ka RTR pārraidēs nekā tāda īpaša nemaz nav. Domāju, ka pēc pusgada klusuma brīža kāda daļa auditorijas varbūt būs zaudēta, taču daļa atgriezīsies, jo daudziem interesanti ir tieši izklaides raidījumi, kas krietni pārspēj Latvijas piedāvājumu - gan ar kvalitāti, gan daudzumu. Nav jau arī tā, ka, aiztaisot kanālu, tā vieta paliek tukša. Un galu galā tie, kas ļoti vēlas sekot RTR raidījumiem, to mierīgi var izdarīt ar satelītšķīvja palīdzību.
Sergejs MAKSIMOVS, Viļakas novada domes priekšsēdētājs:
- No Krievijas robežas 30 kilometru platībā Latvijā ir iespēja skatīties pat 20 kaimiņvalsts kanālu bez maksas. Vajag tikai antenu un - skaties vesels! Tajā pašā laikā Latvija pierobežā dzīvojošajiem neko līdzīgu nepiedāvā - turklāt ne katrs var iegādāties maksas paketi. Jāpiekrīt, ka krievu kanālos ārpolitikai veltītajos raidījumos ir gana agresijas. Taču, vai aizliedzot un monitorējot var ko panākt - diez vai. Digitālajā laikmetā ir interneta televīzija, kas piedāvā ārkārtīgi plašas iespējas.
Sergejs KRUKS, mediju eksperts:
- Lielākās sabiedrības daļas uzskatus veido reālā dzīve, mazāk to ietekmē mediji. Tāpēc nevajag visu atbildību uzvelt uz mediju pleciem. Turklāt šobrīd tiem vairs nav tādas lomas, kā bija agrāk. Ir pieejama visplašākā informācija, un katrs izvēlas to, kas viņu vairāk uzrunā. Patiesībā daudziem svarīgākas ir sajūtas - kā viņš šajā valstī jūtas, un tas veido attieksmi pret to. Varbūt vairāk vajadzētu parūpēties par šeit dzīvojošo labklājību un labsajūtu, un tad nevajadzēs tik ļoti uztraukties par kaimiņvalsts propagandu.