Nesen visā Latvijā tika atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena. Viņu apbrīnojamo un nesavtīgo darbu novērtē ikviens. Mūsu pašmāju zvaigznēm tieši skolotāji palīdzēja pilnveidot talantu un gozēties uz lielās skatuves. Daži no viņiem ir sekojuši savu pedagogu paraugam un paši kļuvuši par skolotājiem, daloties ar savām zināšanām.
Dziedātājs un sitamo instrumentu pedagogs Andris Ērglis
Mūziķis uzskata, ka šajā profesijā nonācis nejauši. «Laikā, kad absolvēju Liepājas mūzikas vidusskolu, tika meklēts pedagogs. Neraugoties uz to, ka biju jauns, tikko pabeidzis skolu, man piedāvāja šo darbu. Gribot vai negribot, piekritu,» skolotāja karjeras sākumu atceras Andris. Mūziķis un pedagogs uzsver, ka šī profesija nav tik viegla, kā varētu šķist. «Tas ir tāpat kā dārznieka darbs. Tu iesēj sēklu, pēc tam to laisti, rūpējies un domā par to. Tad pienāk brīdis, kad plūc tos augļus. Var arī gadīties piedzīvot salnas, kad auglis nenobriest līdz galam. Tas pats ir ar mūziķiem. Visi par mūziķi nevar kļūt. Tā nekad nav bijis un nebūs, citādi mēs dzīvotu talantu kalvē,» tā Andris Ērglis.
Sitamo instrumentu speciālists uzskata, ka lielākais ieguvums ir iespēja dalīties ar savām zināšanām ar citiem, kuri vēlāk var šīs iemaņas nest tālāk. Strādājot ar bērniem, dziedātājs arī pats mācās no viņiem. «Mēs paši, skolotāji, mācāmies visu mūžu,» uzskata Andris. Savos skolas gados mūziķis bija cītīgs skolnieks un savus skolotājus atceras vēl joprojām. «Man ir ļoti labas atmiņas gan no pamatskolas, gan no visām mūzikas skolām. Dažiem skolotājiem ir jāsaka milzīgs paldies. Joprojām koncertu laikā mēdzu viņus atcerēties un arī nebaidos veltīt viņiem uzslavas,» sentimentāls ir Latvijā iemīļotais dziedātājs.
*
Deju pasniedzēja Kurusova stingra, bet taisnīga
Moderno deju dejotāja Aleksandra Kurusova jau vairākus gadus strādā par deju pasniedzēju. Dejotāja nekad nebija sapņojusi, ka reiz kļūs par skolotāju. Kā atzīst Aleksandra, viņa šajā amatā nokļuva nejauši. «Pirms pāris gadiem brīvajā laikā dažreiz pasniedzu deju nodarbības Agitas un Valērija Mironovu «Deju studijā 7». Pēc kāda laika izveidojās situācija, ka viena no pasniedzējām atstāja šo darbu, un Valērijs man piedāvāja nopietnu darbu, strādāt ar bērniem. Izdomāju pieņemt šo piedāvājumu un kļūt par deju pasniedzēju,» par savas skolotājas karjeras sākumu stāsta Aleksandra. Talantīgā dejotāja atzīst, ka sākumā šaubījās, vai spēs strādāt ar bērniem, jo pirms tam neko līdzīgu viņa nebija darījusi. Šoreiz šaubas izrādījās veltas, jo Aleksandra lieliski sastrādājās ar mazajiem audzēkņiem. «Bērni mani mīl,» ar lepnumu stāsta deju pasniedzēja. Kurusova sevi dēvē par stingru skolotāju, taču taisnīgu. Savu turpmāko dzīvi dejotāja plāno saistīt tieši ar skolotājas profesiju. «Domāju, ka tas arī būs mans mūža darbs,» viņa nosaka. Savā darbā dejotāja visvairāk izbauda komunikāciju ar bērniem, kas viņai sagādā lielu prieku un labsajūtu. «Redzēt, kā mani audzēkņi piedalās sacensībās un liek lietā manis mācīto, ir lieliski. Varētu pat teikt, ka viņi dejo zem mana spārna,» ar savu audzēkņu panākumiem lepojas viņu pasniedzēja. Atceroties savus skolotājus, Aleksandra smaidot stāsta, ka viņas skolotāji vienmēr ir bijuši prasīgi un diezgan stingri. Pateicoties Agitai un Valērijam Mironoviem, Aleksandra pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni. «Viņi vienmēr man bijuši kā otrie vecāki, it īpaši Valērijs. Viņi bija stingri pret mani, bet arī mācēja likt justies īpašai deju pasaulē.»
*
Gandrīz 20 gadu Zane Daudziņa ir talantīga aktrise un pedagoģe
Skatuves māksliniece strādā Latvijas Kultūras akadēmijā, kur pasniedz skatuves runas nodarbības topošajiem aktieriem. Zane Daudziņa ir docente, taču paralēli darbam teātrī un lekcijām augstskolā pēdējos desmit gadus aktrise arī darbojas ar ziņu korespondentiem, moderatoriem un žurnālistiem gan radio, gan televīzijā. Neraugoties uz tik daudziem darbiem, aktrise arī skolo visdažādākās profesijas pārstāvjus, kuri apgūst publiskās runas tehniku. Zane jau bērnībā vēlējās kļūt par skolotāju. «Es ļoti apbrīnoju skolotāju profesiju no tā brīža, kad sāku iet sagatavošanas klasē Rīgas 49. vidusskolā. Skatījos uz savu klases audzinātāju un domāju - tas ir kaut kas fantastisks,» ar savām bērnības atmiņām dalās Daudziņa. Jau tajā laikā aktrise cienīja skolotāju profesiju. Spēja iegūt bērnu uzmanību, ieinteresēt un visu laiku piedāvāt ko jaunu, tas skatuves māksliniecei likās fantastiski. Aktrises profesija Zani sāka vilināt no 12 gadu vecuma. Pēc redzētas izrādes Zani pārņēma īpaša sajūsma, kas mudināja pievērsties aktrises karjerai. «Kad sāku iet teātra virzienā, kā jau visiem, man ļoti gribējās spēlēt. Teātris ievelk sevī un rada zināmu atkarību. Sapnis par pedagoģiju tika novirzīts uz tālu nākotni,» stāsta Daudziņa. Aktrises skolotāja, skatuves runas pasniedzēja Dzintra Mendziņa, bija tā, kas neļāva jaunajai aktrisei šaubīties: «Viņa man bija kā profesijas mamma. Reiz viņa teica: «Man ir vajadzīgs aizstājējs. Man vajag kādu, kam visu to atdot, tev vienkārši ir jānāk.»» Aktrise sāka apmeklēt Mendziņas nodarbības Kultūras koledžā. «Viņa teica, ka man jānāk viņas vietā,» par savu pedagoģes karjeras sākumu stāsta aktrise. Kopš Zane kļuva par aktrisi, viņa visu laiku paralēli arī darbojas pedagoģijā. Par lielu plusu, strādājot par pasniedzēju, Zane uzskata iespēju būt aktieriskajā formā. «Šī profesija liek uzturēt savu aktiera instrumentu vislabākajā formā, citādi tu nemaz nevari pasniegt citiem lekcijas, ja pats neesi vismaz puslīdz ideālā fiziskā kondīcijā. Trenējot ķermeņa gatavību, elpošanu, balsi un artikulāciju, tu esi aktieriskā formā un gatavs lēkt iekšā jebkurā kadrā, jebkurā izrādē un darboties.» Latvijas Kultūras akadēmijas docente uzskata, ka arī viņas audzēkņiem ir īpaši vērtīgi, ka viņa ir spēlējoša aktrise. Zane ne tikai teorētiski var sniegt audzēkņiem zināšanas, bet arī sniegt piemēru, kā to realizēt dzīvē. «Tas ir neparasts gadījums, ka sēdēt uz diviem krēsliem ir labāk nekā uz viena. Es jūtos stabilāk un drošāk, ka man ir šīs abas profesijas,» ar savām izjūtām dalās Zane Daudziņa.