Ašeradens: Jāveido moderna ekonomika un moderna valsts pārvalde
Globālās konkurētspējas indekss atspoguļo plaša spektra īstenotās politikas valstī, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Pasaules ekonomikas foruma (WEF) eksperti atzinīgi novērtējuši makroekonomisko stabilitāti Latvijā, tāpat augstāku vērtējumu, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, Latvija saņēmusi biznesa attīstības un inovāciju rādītājā.
Tomēr Latvijas novērtējumus ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks.
"Latvijas pozīcija Globālās konkurētspējas indeksā ir pierādījums tam, ka tautsaimniecības konkurētspējas palielināšana ir izvirzāma par valdības pirmo prioritāti, un tas būtu jāievēro ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet visai valsts pārvaldei. Valdībai jāmazina administratīvais slogs uzņēmējiem, padarot procedūras vienkāršākas un pieejamākas, jāveic izglītības un veselības aprūpes reformas," vērtējot pētījuma rezultātus, uzsver Ašeradens.
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darbavietu rašanos un kopējo labklājības palielināšanos.
"Mums jāveido moderna ekonomika un moderna valsts pārvalde, kas vērsta uz inovācijām un augstas pievienotās vērtības radīšanu, kā arī produktivitāti. Valsts konkurētspējas novērtējums atspoguļo plaša spektra īstenotās politikas valstī, kas ietekmē gan mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, gan ārvalstu investorus, gan kopējo valsts reputāciju. Latvija kā OECD dalībvalsts vairs nevar atļauties zemus rādītājus kopējā konkurētspējas analīzē, t.sk. rādītājā par sabiedrības uzticēšanos politiķiem," sacīja ekonomikas ministrs.
Viņa ieskatā ir nepieciešams sekmēt inovācijas attīstību, piesaistīt talantus un tos noturēt, pārkārtot darba tirgu un veicināt produktivitāti kvalitatīvai valsts politiku īstenošanai.
Jau ziņots, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina trešdien publiskotais WEF jaunākais gadskārtējais pētījums.
Lietuva šogad ir atzīta par 35.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par vienu pozīciju labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 30.konkurētspējīgākās valsts vietu 138 valstu vidū.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas kritumu indeksā nosauca par brīdinājumu par neapdomātiem politiskiem lēmumiem.
"Strauji aug neapmierinātība ar nodokļu likmēm un nodokļu regulējumu kopumā. Tas ir skaidrojams ar valdības pēdējā brīža lēmumiem nodokļu politikas jomā un konkrētāk - ieviešot solidaritātes nodokli. Tāpēc tagad valdība iet pareizo ceļu, savlaicīgi piesakot plānotās izmaiņas nodokļu politikā un diskutējot par tām," uzsvēra Reizniece-Ozola.
"Kopumā konkurētspējas indekss kalpo kā brīdinājums par neapdomātiem iepriekš pieņemtiem politiskiem lēmumiem, kuriem ir ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmi. Turklāt šo indeksu lasa potenciālie ārvalstu investori, kuri redz indeksa ciparus, bet nezina, kāpēc Latvijai katrā indikatorā ir konkrēts novērtējums. Katrā ziņā mums ir jāmācās no kļūdām," piebilda Reziniece-Ozola.