Sociālo darbinieku un mentoru sniegtie pakalpojumi patvēruma meklētājiem ir jānodrošina, neraugoties uz to, ka daļa šo personu dažādu iemeslu dēļ izvēlas pamest Latviju, uzskata Labklājības ministrija (LM).
Kā aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas pārstāve Marika Kupče, sociālekonomiskās integrācijas atbalsts atbilstoši "Rīcības plānam personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" tiek sniegts visiem patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, ne tikai tām personām, kuras uz Latviju ir pārvietotas Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā.
Augusta beigās sociālekonomiskais atbalsts tika sniegts 135 personām, risinot mājvietu, darbavietu, izglītības iestāžu, medicīnisko pakalpojumu un citus sadzīves jautājumus, kā arī skaidrojot Latvijas dzīves apstākļu un kultūras aspektus. Līdz ar to LM uzskata, ka sociālo darbinieku un mentoru sniegtie pakalpojumi ir būtiski mērķa grupas integrācijas veicināšanai.
Papildus šobrīd ir izsludināts jauns iepirkums uz sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumiem. Iepirkuma nolikumā ir iekļauti kritēriji speciālistu darba sarežģītības un intensitātes novērtēšanai. Tādējādi būs iespējams nodrošināt lielāku pakalpojumu sniedzēju interesi, augstāku pakalpojuma kvalitāti un individuālāku pieeju klientam, skaidroja Kupče.
Sabiedrības integrācijas fonda atklāta konkursa iepirkuma "Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu" piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 7.oktobris.
Kā ziņots, Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) uzskata, ka uz laiku jāaptur patvēruma meklētāju uzņemšana, lai izvērtētu līdzšinējo darbu un bezmērķīgi netiktu tērēti līdzekļi latviešu valodas mācīšanai un pabalstiem.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien medijiem pavēstīja, ka, lai nodrošinātu bēgļa statusu ieguvušajiem iespēju norēķināties par mājokli, ir plānots veikt izmaiņas bēgļa pabalsta izmaksas kārtībā. Viņš skaidroja, ka 12 mēnešu pabalsts tiks pārnests no pēdējiem mēnešiem uz pirmajiem, lai bēgļa statusu ieguvušie varētu segt pirmās iemaksas par dzīvesvietas īrēšanu.
Premjers arī skaidroja, ka pabalstus bēgļiem neizmaksā no valsts budžeta. "Uz katru bēgli ir no Eiropas Komisijas piešķirti līdzekļi, un pabalsti netiek izmaksāti no citiem budžeta līdzekļiem," otrdien medijiem teica premjers.
Vienlaikus premjers atzīst, ka Latvijai atšķirībā no citām valstīm nav pieredzes saistībā ar bēgļu integrēšanu, tomēr neviens sākumā nedomāja, ka nebūs nenovēršamu problēmu. "Tā ir mūsu pirmā pieredze, situācija visu laiku ir jāvēro," pauda valdības vadītājs.