Pēc pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas Zolitūdes "Maxima" ēkā dažkārt iekļuvis ūdens

© F64

Pēc pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas sagruvušajā SIA "Maxima Latvija" lielveikalā Priedaines ielā bija iekļuvis ūdens, šodien Zolitūdes lietā liecināja liecinieki.

Tiesa šodien sāka liecinieku nopratināšanu. Viens no lieciniekiem, kurš bija apsargs "Maxima Latvija", bet ne konkrētajā veikalā, bija lūgts doties uz "Maxima" traģēdijas vakarā, bet, kad viņš tur bija ieradies, gaisma veikalā jau bija nodzisusi, bet tas nebija vēl norobežots.

Viņš ar savu priekšnieku iegāja veikalā, lai paņemtu datorus un varētu pēc tam noskatīties videokameru ierakstus, mēģinot saprast, kas notika un kur atradās cilvēki. Datorus viņš ar kolēģi nodeva policijai. Liecinieks piebilda, ka telpā, kur viņi ar kolēģi izņēma datorus, policija nebija klāt.

Jautāts, vai viņam strādājot bija saskarsme ar signalizācijas darbību, viņš teica, ka tāda ir bijusi, bet parasti iemesli bija, piemēram, piedegušas bulciņas, nevis kas nopietns. Viņš uzsvēra, ka viņa veikalā par signalizācijas izslēgšanu bija atbildīgs veikala vadītājs, bet apsargs šajā procesā neesot iesaistījies. "Ja netiek konstatēts ugunsgrēks, tad tā tiek vērtēta kā viltus trauksme," sacīja liecinieks. Arī gadījumos, kad fiksēta viltus trauksme, tiekot izsaukti signalizācijas uzstādītāji, lai pārbaudītu, kāpēc tā sākusi darboties.

Pirms nogruvuma viņam nebija zināms, ka veikalā Priedaines ielā būtu bijušas problēmas ar signalizāciju.

Vēl kāds liecinieks, kurš šodien bija izsaukts uz sēdi, "Maxima" bija atbildīgs par veikala ierīkošanu atbilstoši nepieciešamajiem standartiem. Traģēdijas dienā viņš atradās "Maxima" centrālajā birojā, un tobrīd viņam vēl nebija pilnas skaidrības par to, kas Priedaines ielas lielveikalā noticis.

"Homburg Zolitude" kopā ar būvniekiem bija jānodrošina ēkas ekspluatācija bez traucējumiem, tāpat bija pieprasīta apsekošanas garantija par to, ka otrās kārtas būvniecība notiks bez traucējumiem, stāstīja liecinieks un skaidroja, ka viens no jautājumiem, kas bija jārisina, bija ūdens iekļūšana "Maxima" noliktavās.

Vīrietis sacīja, ka nebija novērojis kādas plaisas lielveikala sienās, bet bijušas dažas kosmētiskas nepilnības, taču tās neesot radījušas draudus drošībai. "Mēs sekojām līdzi visu defektu novēršanai," pauda liecinieks.

Jautāts, vai SIA "Tineo" ir ar "Maxima" cieši saistīts uzņēmums, liecinieks nevarēja atbildēt. "Brīdī, kad notika sagruvums, "Maxima" telpas īrēja no "Tineo", bet otrās kārtas būvniecību veica "Homburg Zolitude"," teica liecinieks.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais