Latvijā ieradušies piecu valstu bruņoto spēku eksperti

© Scanpix

Šonedēļ Latvijā ieradušies eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem, lai ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunātu Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM), vizītes laikā Kaujas grupas izvietošanas plānošanas grupas vadības pārstāvji jau tikušies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, AM vadību un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, kā arī apmeklējuši dažādas valsts institūcijas. Ir pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar kaujas grupas izvēršanos reģionā, reģionālo drošību, kaujas grupas izvietošanas izmaksu finansiālo atbildību, spēku integrāciju apmācību procesā, kā arī spēku savietojamību miera, krīzes un kara laikā.

Tikšanās notika nedēļas sākumā. Tomēr AM uzsver, ka informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.

Vairāk nekā 150 ekspertu dažādās darba grupās atbilstoši savai darbības jomai un pieredzei pārrunāja loģistikas, operacionālos un juridiskos kaujas grupas izvietošanas Latvijā jautājumus, kā arī iepazinās ar Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru Sauszemes spēku kājnieku brigādē, aviācijas bāzē Lielvārdē, Daugavpils novada apmācību teritorijā "Meža Mackeviči", infrastruktūras objektu/nekustamo īpašumu "Mežaine", Skrundā, un poligonu "Lāču sils".

Jau ziņots, ka 8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas.

Plānots, ka nākamā gada pavasarī Latvijā ieradīsies ap 1000 cilvēku liels daudznacionāls NATO valstu bataljons. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais