Tikai pirms nedēļas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola valdības sociālos partnerus iepazīstināja ar budžetu un prioritātēm, kur viena no tādām bija veselības aprūpes reforma.
Vakar valdības ārkārtas sēdē veselības reformai pielikts punkts. Veselības ministrijā gan skaidro, ka iesāktais ceļš uz veselības nozares finansēšanas kārtības maiņu neaprausies. «2017. gads acīmredzot būs jāpavada, ar karotīti dzēšot ugunsgrēku ar tiem līdzekļiem, kas piešķirti,» Neatkarīgajai saka veselības ministre Anda Čakša.
Pēc valdības ārkārtas sēdes par nākamā gada budžeta jautājumiem premjers Māris Kučinskis paziņoja, ka «budžets principā jau ir gatavs». Laikā, kad nav nevienas mediķu, pacientu organizācijas vai valsts iestādes, kas neprasītu papildu finansējumu veselībai un reālas reformas, kā melnais humors tiek uztverts premjera teiktais: «2018. būs Veselības gads.» Valdībā panākta vienošanās, ka 2018. gada budžeta prioritāte būs reformu finansēšana veselības aprūpes sistēmā. Arī finanšu ministre sacīja, ka 2017. gada budžets risinās gadiem ieilgušas problēmas izglītības un iekšējās drošības jomās, bet 2018. gada budžeta galvenā prioritāte būs tieši veselības aprūpe. Nākamgad veselības aprūpe gluži bez naudas nepaliks - tā papildus saņems 34,3 miljonus eiro reformai, 10 miljonus eiro rindu mazināšanai, finansējums - ap pieciem miljoniem eiro - paredzēts arī minimālās algas pacelšanai veselības nozarē. «Veselības nozarei atvēlētā nauda nākamgad ir labs atspēriens,» pārliecināta ir finanšu ministre.
Savukārt veselības ministre Anda Čakša uzsver: ja veselības nozare šogad nesaņems nepieciešamo finansējumu - vismaz 70 miljonu eiro, nākamgad pacientiem jārēķinās ar garām rindām uz izmeklējumiem un konsultācijām pie speciālistiem. Ar naudu, kas paredzēta reformām veselības jomā, varēs tikai dzēst ugunsgrēku. Neatkarīgā rakstīja, ka Veselības ministrija, virzot veselības finansēšanas reformu, iesaka novirzīt vienu procentu no sociālā budžeta veselības aprūpei, kas 2017. gadā dotu papildus kopumā 70 miljonu eiro.
«Ceru, ka «veselības gads» nozīmē arī tādu finansējumu, lai kaut nedaudz varam pietuvoties finansējuma ziņā mūsu kaimiņvalstīm un Eiropai,» saka A. Čakša, «nākamgad acīmredzot būs jāpavada, ar karotīti dzēšot ugunsgrēku ar tiem līdzekļiem, kas piešķirti. Ar tiem 35 miljoniem, kurus Eiropas Komisija ļāva gūt, palielinot valsts budžeta deficītu, nākamgad mēs varēsim uzsākt četrus reformas blokus - pakalpojumu izvietojuma maiņu reģionālā līmenī, stratēģisko iepirkšanu un kvalitātes līdzsekošanu, pieejamības veicināšanu un e-veselības ieviešanu. Par papildus piešķirtajiem 10 miljoniem mēs mēģināsim palielināt kvotas pakalpojumu pieejamībai tur, kur rindas ir visgarākās, novērst katastrofālo izmeklējumu nepieejamību onkoloģijā, nodrošināt labākus apstākļus ginekoloģijas speciālistiem slimnīcās un atbalstu ģimenes ārstiem.»
***
Viedokļi
Papīrs šādus uzrakstus iztur, bet cik ilgi izturēs iedzīvotāji?
Jevgēņijs KALĒJS, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs:
- Nākamā gada budžetā plānotais papildu finansējums 10 miljonu eiro apmērā, ko Ministru prezidents sola piešķirt pacientu rindu mazināšanai, neliecina, ka veselības aprūpes nozare valstī noteikta par vienu no prioritātēm. Šāds finansējuma apjoms ir būtiski par mazu. Lai nodrošinātu pacientu pieejamību veselības pakalpojumiem pat šā gada līmenī, piešķirtajai summai jābūt vismaz vairākas reizes lielākai. Šogad lielā daļā slimnīcu valsts kvotas beigsies jau septembrī. Gadu no gada gan Latvijas pacienti, gan visa nozare cer, ka situācija beidzot uzlabosies, jo tā taču ir prioritāte, un valsts apmaksātā veselības aprūpe kļūs pieejamāka pacientiem, bet slimnīcas atsāks strādāt normālā, ne krīzes, režīmā - taču praksē notiek tieši pretēji.
Ar karotīti
Anda ČAKŠA, veselības ministre:
- Kādā virzienā būs jāveic papildu reformas, parādīs valdības lēmums, izvēloties veselības aprūpes finansēšanas modeli. Neatkarīgi no tā tiks veikta reforma pakalpojumu reģionālajā pieejamībā. Šeit darbs tiks uzsākts, tiklīdz būsim saņēmuši Pasaules Bankas analīzi, taču jau šobrīd redzam, ka valda liela sadrumstalotība, kas diemžēl ne vienmēr nozīmē efektivitāti. Neatkarīgi no izvēlētā finansēšanas modeļa cits būtisks reformas posms ir medicīnas iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitātes pārbaude. Valsts maksās tikai par tiem izmeklējumiem, kas veikti kvalitatīvi un nav jāveic atkārtoti.
Esam vīlušies
Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja:
- Rodas aizvien lielākas bažas, ka valdība jau kuro reizi atkāpsies no saviem solījumiem finansēt veselības aprūpi kā prioritāro jomu mūsu valstī. Esam vīlušies. Veselības aprūpe nav tikai izdevumi, tā pirmām kārtām ir ticība un paļāvība uz savu valsti, kura varēs katru savu iedzīvotāju atbalstīt ne tikai veselībā, bet arī slimībā. Tās ir investīcijas cilvēkos un tautas nākotnē. Tā ir cīņa ar ēnu ekonomiku, jo cilvēki zinās, ka maksā nodokļus tādai valsti, kam rūp katrs tās iedzīvotājs. Aicinām Ministru kabinetu būt drosmīgiem jau šogad, veicot patiesas reformas pietiekama finansējuma nodrošināšanai veselības aprūpei. Mēs neprasām neiespējamo, mēs prasām ne vairāk, kā jau šodien saņem Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas un citu ES valstu pilsoņi.
UZZIŅAI
Plānotais papildu finansējums veselībai 2017. gadā
Kopā 50 miljonu eiro
35 miljoni eiro, palielinot budžeta deficītu (saskaņots ar Eiropas Komisiju)
10 miljonu eiro saskaņā ar valdības vienošanos rindu mazināšanai uz veselības pakalpojumiem
5 miljoni eiro atalgojuma palielināšanai medicīnā strādājošajiem
Avots: Neatkarīgā