No 1. augusta uz pieciem gadiem darbu sāk valsts uzņēmuma Latvijas Pasts (LP) jaunā valde, par kuras priekšsēdētāju iecelts Mārcis Vilcāns.
Mārča Vilcāna vadībā LP valdē strādā Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola. M. Vilcāns un K. Krūmiņš kopš šā gada 22. aprīļa ietilpa uzņēmumu pagaidu valdē, kur M. Vilcāns jau iemēģināja vadītāja pienākumus. Jaunās LP valdes komplektēšanā nav nekādu eksperimentu vai politisku kombināciju. Trijiem no valdes jaunā sastāva locekļiem vieta LP valdē ir paaugstinājums darbā uzņēmumā, kur viņi jau sen strādājuši.
M. Vilcāns LP strādājis kopš 2005. gada un līdz iecelšanai pagaidu valdē vadīja Eksprespasta departamentu. Pasta vadītāju Mārci Vilcānu nedrīkst sajaukt ar kādu no vairākiem Māriem Vilcāniem, kurus Latvijas ziņu arhīvi uzrāda saistībā ar uzņēmējdarbību un sportu.
Kopš 2005. gada LP strādā arī K. Krūmiņš. Līdz iecelšanai pagaidu valdē viņš bija Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs. A. Ozola LP jau nostrādājusi visilgāk starp tagadējiem valdes locekļiem. Jau 2000. gadā viņa sākusi karjeru LP kā juriskonsulte un 2004. gadā kļuvusi par Juridiskā departamenta direktori. Andas Ozolas gadījumā jāatzīmē, ka publiski zināmi vairāki cilvēki ar šādu vārdu un uzvārdu. D. Kārkliņa biogrāfijā ir valdes locekļa un vadītāja amati SIA Preses apgāds, SIA Plus punkts un vēl citos, kuru nosaukumi mazāk zināmi ārpus nozares, kas nodarbojas ar informācijas un materiālu lietu piegādi.
LP jaunajai valdei vieglas dienas nav paredzamas. Ne velti tagadējais valdes priekšsēdētājs ir jau astotais pēdējos desmit gados. Viņa tiešais priekštecis Arnis Salnājs valdes vadīšanu pagaidu statusā pārņēma 2013. gada maijā un pastāvīgā darbā šajā pašā amatā apstiprināts tā paša gada augustā. Viss A. Salnāja vadītās valdes sastāvs atkāpās no saviem amatiem šā gada 22. aprīlī. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands tobrīd skaidroja, ka atkāpšanās iemesls esot LP pārbaudes ziņojumā uzrādītie pārkāpumi, kas neesot briesmīgi katrs atsevišķi, bet kopumā pietiekami amatpersonu nomaiņai.
LP pārvaldības problēmas lielā mērā saistāmas ar valsts iedzīvotāju mazo kopskaitu, ierobežoto maksātspēju un nevienmērīgo izvietojumu. LP ir instruments, ar kuru Latvijas valsts nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību arī tajos Latvijas apvidos, kur šo pakalpojumu sniegšana rada zaudējumus. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts nedrīkst pilnībā aizliegt privātfirmām konkurēt ar LP tajos apvidos, kur šāda darbība atmaksājas. LP tādā gadījumā nevar noteikt tik augstas monopolcenas par pasta pakalpojumiem, lai segtu visas savas darbības izmaksas visā valsts teritorijā. Valstij par LP darbošanos nākas piemaksāt, kas izraisa pastiprinātu interesi par to, kur paliek LP ieņēmumi.
LP iepriekšējā vadība par 2014. gadu uzrādīja 61,4 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro peļņu un par 2015. gadu 60,7 miljonu eiro apgrozījumu un pat 3,2 miljonu eiro pelņu, taču līdz ar Latvijas valdības un Satiksmes ministrijas vadības nomaiņu sāktā pārbaude parādīja, ka peļņā uzrādīta nauda, ko LP vajadzēja ieguldīt savu pakalpojumu attīstībā, bez kuras draud apgrozījuma un reālās peļņas kritums. Pavisam nesen finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski atgādināja, ka nekādas LP peļņas nebūtu bez valsts piemaksām, lai kompensētu zaudējumus no preses izplatīšanas laukos. Tagadējai finanšu ministrei radies jautājums, vai zaudējumi nebūtu mazāki, nedotējot izklaides izdevumu piegādi. Šādā stilā uzdoti jautājumi atkārtojas gadu no gada un izraisa spriedzi, kuras mazināšanas standartpaņēmiens līdz šim ir bijis pārāk bieža LP vadītāju nomaiņa.