Aukstajā vējā sabozušies, salā mīņājoties no vienas kājas uz otru, metot skaudīgus skatienus uz tiem, kas iznāk pa durvīm – šāda aina nav retums pie “Latvijas pasta” nodaļu durvīm jau kopš decembra. Tā vietā, lai attālinātas tirdzniecības buma laikā palielinātu kapacitāti, lielākā daļa “Latvijas pasta” nodaļu kopš pagājušā gada marta ir nevis palielinājušas, bet gan samazinājušas darba laiku, turklāt aizbildinoties ar to pašu ārkārtas situāciju.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu pērn VAS “Latvijas pasts” no 2020. gada 21. marta pārtrauca visu pasta nodaļu darbību sestdienās un svētdienās, kā arī virknei nodaļu tirdzniecības centros no 17. marta visā valstī saīsināja darbalaiku arī darba dienās. Taču arī pēc ārkārtējās situācijas beigām jūnijā lielākā daļa pasta nodaļu turpināja strādāt atbilstoši ārkārtējās situācijas laikā noteiktajam, tas ir tikai darba dienās, izņemot pasta nodaļas tirdzniecības centros, kuras atsāka darbu sestdienās un svētdienās. Pērn novembrī līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau otro reizi 2020. gadā “Latvijas pasts” atkal pārtrauca tirdzniecības centros izvietoto vairāku pasta nodaļu darbu sestdienās un svētdienās. Un tikai no šā gada 23. janvāra šīs nodaļas atsāka darbu sestdienās un no 21. februāra - arī svētdienās no plkst. 10 līdz 16.
Mārcis Vilcāns vaino atbildīgās un kontrolējošās institūcijas
VAS “Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns atzīst, ka pie pasta nodaļām veidojas rindas. Viņš to skaidro, ar valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kuru dēļ vienlaikus drīkstot apkalpot mazāk klientu. “Kopš februāra esam bijuši spiesti kases sistēmu skaitu nodaļās samazināt par 155, attiecīgi samazinot iespēju vienlaikus apkalpot klientus.
Protams, 10 grādu salā nav patīkami stāvēt uz ielas, vienalga, gaidot autobusu vai savu kārtu pakalpojuma saņemšanai. Lai gan situācija visiem ir vienāda, klienti šajās izmaiņās nereti vaino pasta darbiniekus.
No vienas puses, esam pakalpojumu sniedzējs, no otras - daļu pasta pakalpojumu nodrošinām ar tirgošanu. Šobrīd valstī ir spēkā viens drošības regulējums pakalpojumu sniedzējiem, kam jānodrošina 15 kvadrātmetru telpa uz vienu cilvēku, un otrs - tirgotājiem, kam jānodrošina 25 kvadrātmetri, ko, neraugoties uz duālo situāciju, ievēro arī “Latvijas pasts”. Arī policijas pārstāvji, kas apmeklē pasta nodaļas, turas tieši pie otrās kvadrātmetru versijas. Tāpēc atsevišķās Rīgas pasta nodaļās ar kompaktām klientu apkalpošanas zālēm līdzšinējo, piemēram, četru kasu vietā var strādāt tikai viena,” skaidro M. Vilcāns. “Latvijas pasts” esot lūdzis atbildīgajām institūcijām pasta nodaļām piemērot citu regulējumu, proti, līdzīgu tam kā aptiekās, kur vienlaikus var apkalpot tik daudz klientu, cik kasu ir klientu apkalpošanas zālē. Pagaidām lūgums palicis bez rezultātiem.
Taču kas kavē pasta nodaļām strādāt arī sestdienās un svētdienās, kā to dara tās, kas ir izvietotas tirdzniecības centros? Tad cilvēkiem nebūtu jādrūzmējas pie pasta nodaļas darba dienās. Organizējot darbu šādi, nevajadzētu klauvēt pie atbildīgo institūciju durvīm.
Tā vietā “Latvijas pasts” piedāvā pieteikties rindā ar mobilās lietotnes palīdzību vai izmantot numuriņu sistēmu, ierodoties pasta nodaļā, un abas šīs sistēmas savā starpā ir sinhronizētas. Taču ne visur šī sistēma darbojas.
M. Vilcāns skaidro, ka “Latvijas pasts” atsevišķos gadījumos attālināti pieteikšanos bijis spiests slēgt konfliktu dēļ. “Apstākļos, kad pie pasta nodaļas veidojas rinda, ja kāds nāk ar iepriekš mobilajā lietotnē pieteiktu numuru un iet garām pārējiem, rodas liela neizpratne, neapmierinātība un konflikti starp klientiem. Tāpēc dažās nodaļās, kur drošības prasību dēļ strādā tikai viena kase, attālināto pieteikšanās sistēmu esam bijuši spiesti atslēgt,” teica “Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs M. Vilcāns.
Tajās pasta nodaļās, kurās mobilā rinda darbojas, tā maz ko līdz senioriem, kuri neprot rīkoties ar lietotnēm. Arī numuriņu sistēma maz palīdz tiem pensionāriem, kuri uz pasta nodaļu aizgājuši ar grūtībām. Taču ir gadījumi, kad pat pēc rindas izstāvēšanas pakalpojuma izpildi nākas gaidīt aiz durvīm.
Vilcāns teic, ka šobrīd ir īstais brīdis pieteikt pakalpojumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai pensiju turpmāk saņemtu dzīvesvietā un nebūtu jādrūzmējas pasta nodaļā. “Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošina arī citus pakalpojumus - sūtījuma saņemšanu, rēķinu apmaksu, skaidras naudas izmaksu no pasta norēķinu sistēmas konta, preses izdevumu iegādi un abonēšanu u. c. Reģionos šo pakalpojumu izmanto labprāt, mazāk par to zina tieši lielajās pilsētās. Tiesa, šis pakalpojums nav bez maksas. Pensijas piegāde mājās izmaksā 2,39 eiro.
“Latvijas pasta” tuvākajos plānos ietilpst 18 jaunu pakomātu izvietošana Rīgas un reģiona noslogotākajās pasta nodaļās. Ņemot vērā Covid-19 krīzi, ienākošo sūtījumu nevienmērīgo plūsmu un drošības prasības, kas samazina uz vietas nodaļās apkalpojamo klientu skaitu, sākotnēji 18 jaunie pakomāti būs paredzēti tikai sūtījumu izsniegšanai, skaidro “Latvijas pasts”.
Kopējais “Latvijas pasta” pakomātu skaits pēc jauno pakomātu izvietošanas sasniegs 80, un papildus izsludināts iepirkums vēl 120 jauniem pakomātiem.
Kā alternatīvu reģistrētu sūtījumu saņemšanai pasta nodaļās “Latvijas pasts” iesaka šo sūtījumu pārvirzīšanu uz sev ērtāko saņemšanas vietu, izmantojot uzņēmuma mobilo lietotni. Attālināta jebkura izsekojama, ierakstīta vai apdrošināta pasta sūtījuma pārvirzīšana iespējama uz mājām, biroju, pakomātu vai kādu no “Circle-K” degvielas uzpildes stacijām. Diemžēl arī ar šī pakalpojuma īstenošanu “Latvijas pastam” īsti neveicas.
******
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
