Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
- Pastam ir vēsturiski izveidojies pakalpojumu klāsts, kas pašlaik saskaras ar jaunā laikmeta lielāko izaicinājumu - digitālo revolūciju. Vai vēstuļu un pastkaršu apmaiņa vēl notiek, varbūt visi sūta tikai meilus un īsziņas?
- Pēdējie desmit gadi visu valstu pasta operatoriem ir bijuši lielu izaicinājumu pilni. Šajā laikā, protams, samazinās nosūtīto vēstuļu apjoms, un ir saprotami, ka vēstuļu, kurās tiek ievietots rēķins, pa pastu tiek sūtīts arvien mazāk. Tomēr tajā pašā laikā varu apstiprināt, ka Latvijā fizisko personu nosūtīto vēstuļu apjoms ir stabilizējies. Varam secināt, ka ar roku rakstītie Ziemassvētku apsveikumi un cita veida vēstules atkal kļuvušas modernas: īpaši privātas un estētiskas vērtības, ko nevar aizvietot ar bezpersonisku elektronisko attēlu elektroniskajā pastā vai īsziņā. No sava skatpunkta šobrīd varam teikt, ka agrāk visai izplatītā tradīcija nosūtīt apsveikumu svētkos pa pastu Latvijā pēdējā desmitgadē samazinājās ne tik daudz tehnoloģiju, cik krīzes iespaidā. Krīze tika pārvarēta, un tradīcijas pamazām atkal tiek atjaunotas.
- Kas patlaban notiek paku sūtījumu segmentā?
- Paku sūtījumi ir segments, kas kļūst arvien būtiskāks, tam ir straujas izaugsmes tendences, ko nosaka ekomercijas straujā attīstība, līdzi nesot tehnoloģiju modernizāciju un datu apmaiņas arvien lielāku nozīmi pasta uzņēmumu ikdienas procesos. Pasaulē notiek ievērojamas pārmaiņas, mainās tirdzniecības un preču iegādes paradumi, un visas šīs tendences ir redzamas arī Latvijā. Pasts ir viena no būtiskām interneta tirdzniecības loģistikas sistēmas sastāvdaļām, jo tieši pasta komersants ir tas, kurš piegādā pirkumu gala lietotājam. Mūsu uzdevums ir izdarīt to kvalitatīvi un precīzi, lai pircējiem jaunais iepirkumu veids neradītu šķēršļus vai neērtības. Turklāt pirkumu piegāde nav vienkārša sūtījumu saņemšana: preču piegāde ar pasta starpniecību nozīmē savstarpēji integrētas datu apmaiņas sistēmas izveidi starp pārdevēju un pasta operatoru, novēršot informācijas apstrādes dublēšanu, tādējādi paātrinot procesus, novēršot liekas procedūras un nodrošinot datu maksimālu precizitāti. Ņemot vērā ekomercijas straujās izaugsmes perspektīvas un aizvien pieaugošo lomu pasta nozares attīstībā, patlaban šādi datu apmaiņas projekti tiek veicināti visas Eiropas mērogā. Arī Latvijas Pasts sadarbībā ar ārvalstu partneriem ir iesaistījies ekomercijas savstarpējās savienojamības programmā (eCommerce Interconnect Programme - eCIP), kuras mērķis ir radīt vienotu, klientam ērtu un viegli uztveramu pasta pakalpojumu, kas nodrošinātu visas ar distancēto iepirkšanos saistītās vajadzības.
- Ar preču sūtījumiem no ES viss būtu vienkārši. Vai, saņemot sūtījums no trešajām valstīm, Latvijas klientiem netiek radītas liekas neērtības?
- Saņemot sūtījumus no trešajām valstīm, klienti jebkurā Eiropas Savienības valstī var saskarties ar dažādām pārbaudēm, ko veic attiecīgie valsts dienesti, ar atmuitošanas, muitas un citu nodokļu nomaksas procedūrām. Tomēr jāsaka, ka lielākā daļa sūtījumu, kas Latvijā patlaban ienāk no trešajām valstīm, pamatā - Ķīnas, ir sīkpakas: piemēram, tiek sūtītas datoru vai mobilo tālruņu palīgierīces, aksesuāri u.c. neliela izmēra priekšmeti. Parasti šādu sūtījumu vērtība ir zema un muitas nodoklis nav jāmaksā. Pasaules pasta savienība ir ierosinājusi elektronisku datu apmaiņas nodrošināšanu vēl pirms sūtījumu ienākšanas saņēmējvalstī: ja šāda sistēma starp visām dalībvalstīm sāks darboties, no ikvienas nosūtītājvalsts muitas mēs jau laikus saņemsim informāciju par sūtījumu vērtību un saturu, un tad ar vienkārša algoritma palīdzību tiks pieņemts lēmums, vai sūtījums muitā ir jāpārbauda, jāmuito vai arī to uzreiz var virzīt piegādei. Tas ir globāls projekts, kurš pakāpeniski tiek ieviests.
- Latvijas iekšienē pasta sakari ir ļoti ātri, bet sūtījumus no citām valstīm dažkārt nākas gaidīt ļoti ilgi. Es minēšu vienu piemēru no šā gada pieredzes. 23. jūnijā es Lhasas pilsētā (Tibeta, Ķīna) nodevu pastā pastkarti. Tikai 25. augustā (pasta zīmogs Latvijā) pastkarte tika piegādāta Latvijas adresātam. Cik ilgi ceļos pastkartes un vēstules no dažādām valstīm uz Latviju?
- Latvijas iekšējiem pasta sūtījumiem, kas iekļauti universālā pasta pakalpojumu grozā, ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikts standarts, un Latvijas Pasts izpilda visus regulatora definētos standartus gan piegādes ātrumā, gan piegādes drošībā. Kvalitātes mērījumi atsevišķiem produktiem ir arī viens no rādītājiem, uz kuriem balstās savstarpējie norēķini starp Pasaules pasta savienības dalībvalstīm.
Attiecībā uz pārrobežu sūtījumu piegādi darbojas princips, ka atkarībā no līgumu veida starp valstu pasta operatoriem nosūtītājvalsts izvēlas pasta sūtījumu tranzīta risinājumu, tāpēc nereti sūtījumu ceļš līdz tik mazai valstij kā Latvija var būt visai ilgs, ja nav tiešās satiksmes un sūtījums tranzītā ceļo starp vairākām valstīm. Par šo pārsūtīšanas ceļu ir atbildīgs nosūtītājvalsts operators. Eiropas Savienības valstīs tiek noteikts maksimālais tranzīta laiks, kamēr sūtījums no sūtītāja valsts tiek piegādāts sūtījuma saņēmēja valstī. Virzība ir noteikt vienotu standartu, un ES jau ir visai tuvu, lai panāktu kopēju izpratni par maksimālo tranzīta laiku. Cik ātri par šādu standartu varētu vienoties ar citām pasaules valstīm, tostarp Āziju, man gan ir grūti pateikt.
- Pasaules pasta savienība ir noteikusi, kuras valsts pasta iestādēm ir jāveic piegādes konfliktu plosītās teritorijās: Kalnu Karabahai sūtījumus piegādā ar Armēnijas starpniecību, Piedņestrai - ar Moldovas, Sahāras Republikai - ar Alžīrijas, Palestīnai - ar Jordānijas (Rietumkrasts), bet Gazas joslā - ar Izraēlas starpniecību. Kā notiek vēstuļu apmaiņa ar Krimu? Daudziem Latvijas iedzīvotājiem tur dzīvo radinieki un draugi.
- Jā, ir virkne teritoriju, ar kurām pasta sūtījumu satiksme gadu gaitā ir noregulēta, izmantojot noteiktus pasta operatorus, kas nodrošina piegādes uz konkrētu deleģējumu pamata atbilstoši Pasaules pasta konvencijai. Kas attiecas uz Krimu, te šāda deleģējuma nav. Latvijai un nevienai citai Pasaules pasta savienības dalībvalstij nav līgumisku vai cita veida saistību ar starptautiski neatzītām teritorijām, kāda šobrīd ir Krima, tāpēc sūtījumi uz šādām teritorijām pasta pakalpojumu sniegšanas vietās netiek pieņemti, bet gadījumā, ja šādas teritorijas adrese tiek norādīta uz vienkāršas vēstules un ievietota kādā no Latvijas Pasta vēstuļu kastēm, šķirošanas kompleksā tā tiek atšķirota kā piegādei neatbilstoša. Ja nosūtītājs ir norādījis savu adresi, Latvijas Pasts to atgriež sūtītājam, bet, ja adrese nav norādīta, sūtījums likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek uzglabāts, bet vēlāk iznīcināts.
Tajā pašā laikā sūtījumi no Krimas, visticamāk, Latvijā ieceļo - lai gan tiešā ceļā sūtījumi no pašpasludinātajām teritorijām Latvijas Republikā netiek pieņemti, tas notiek ar dažādu tranzītvalstu starpniecību, kuru pasta operatori, pieņemot šādus sūtījumus nosūtīšanai, ir akceptējuši to virzīšanu cauri savām valstīm. Lēmumu par šāda sūtījuma virzīšanas ceļu un piegādes apmaksu pieņem nevis tās valsts pasta operators, uz kuru korespondence tiek sūtīta, bet gan tās valsts pasta operators, kurš pieņem šo sūtījumu piegādei.
- Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka samazinās arī pircēju un klientu skaits. Pasta kompetencē ir būtiskas funkcijas, nodrošinot normālu demokrātiskas valsts darbību. Pasts piegādā tiesu, policijas, militārā dienesta pavēstes, nodrošina informācijas pieejamību utt. Kā Latvijas Pasta darbībā izpaužas iedzīvotāju skaita samazināšanās no Rīgas tālākajos novados?
- Mēs to jūtam vistiešākajā veidā, jo esam viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kura klienti tā vai citādi ir pilnīgi visas mājsaimniecības. Ikvienai mājsaimniecībai, pat ja tā apzināti nelieto pasta pakalpojumus, piemēram, neabonē preses izdevumus, tik un tā var sanākt saņemt valsts iestāžu paziņojumus vai rēķinus. Ja šādu sūtījumu skaits samazinās, automātiski samazinās arī Latvijas Pasta darbības apmēri un ienākumi. Universālā pasta pakalpojuma ietvaros mums noteikts pasta pakalpojumu apjoms par visā valstī vienotu cenu jānodrošina visā Latvijas teritorijā un pat visattālākajā viensētā. Taču jāteic, ka Latvijas lauku apvidos, izņemot Latvijas Pastu, neviens cits pasta komersants pasta pakalpojumus arī nepiedāvā.
Tāpēc mūsu darbību neglābjami ietekmē divi procesi. Pirmais. Mainās iedzīvotāju un uzņēmumu komunikācijas paradumi. Arvien vairāk rēķinu nosūta un saņem tikai elektroniskā formātā. Otrais. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet infrastruktūras sistēma un tās izmaksas paliek nemainīgas. Noteiktos apjomos mums sava infrastruktūra ir jāuztur arī ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Šīs divas negatīvās tendences tirgū pašlaik līdzsvaro ekomercijas attīstība. Ekomercijas apjomi palielinās, cilvēki internetā iepērkas arvien vairāk. Tā kā ekomercijas apjoms Latvijā gan pēc darījumu skaita, gan pēc naudas daudzuma vienam pirkumam ir zemāks par ES vidējo, tas nozīmē, ka mums vēl ir kur augt un attīstīties.
- Latvijas dispersijā lauku apdzīvotība nozīmē, ka ārpus pilsētām pasta pakalpojumos konkurence nav iespējama.
- Es negribu komentēt konkurentu paradumus un nolūkus, bet varu piekrist, ka Latvijas Pasts konkurenci izjūt tikai lielajās pilsētās. Privātie uzņēmēji rēķina, vai ir jēga un perspektīva piedāvāt pakalpojumus vietās ar retu apdzīvotību. Cik tas maksā? Vienkārši aprēķini liecina, ka ārpus lielajām pilsētām pasta pakalpojumi nav izdevīgi. Savukārt lielajās pilsētās mēs saskārāmies ar asu konkurenci vēl pirms oficiālās tirgus atvēršanas, un te šī konkurence ir liela. Latvijas Pasta tarifi ir publiski pieejami, tāpēc konkurences nosacījumi ir visai vienkārši, īpaši piegādājot vēstuļu korespondenci līdz 50 g smagiem sūtījumiem.
Tajā pašā laikā konkurence ir atšķirīga dažādos pakalpojumu segmentos. Katrā segmentā ar mums konkurē dažādi uzņēmumi, taču konkurence ir jūtama gan vēstuļu piegādē, gan paku sūtījumos, gan kurjerpasta pakalpojumos, gan maksājamu pieņemšanā. Konkurences lauks ir ļoti plašs. Eksprespasta piegādēs, kas nodrošina kurjera pakalpojumus, mums ir stabila pozīcija, par spīti ļoti lielai konkurencei, jo šajā segmentā ir reģistrējušies un licences saņēmuši vairāki desmiti komersantu. Latvijas Pasta galvenā priekšrocība ir piegādes ātrums, drošība, kā arī cena. Mūsu klienti ir pieradināti pie augsta kvalitātes standarta par zemu cenu, īpaši iekšzemes sūtījumos. Sniegt pakalpojumu augstā kvalitātē nozīmē, ka sūtījumi ir jāsavāc un jāpiegādā vairākas reizes dienā.
Vēstuļu segmentā Latvijas Pasts neapšaubāmi apkalpo lielāko daļu tirgus, īpaši segmentā, kurā fiziskas personas sūta vēstules fiziskām personām. Latvijas Pasta konkurenti labprātāk izvēlas strādāt ar lieliem klientiem un lieliem sūtījumu apjomiem, ar juridisko personu sūtījumu piegādi jebkuram adresātam.
Maksājumu pieņemšanas pakalpojumu segmentā, protams, vislielākais izaicinājums ir interneta bankas un elektronisko rēķinu nosūtīšana. Taču laikā, kad no lauku teritorijām aiziet banku nodaļas, pasts paliek vienīgais, kas var piedāvāt šo pakalpojumu. Latvijas Pastā maksājumu pieņemšanas pakalpojumu kvalitāte nemitīgi tiek uzlabota, un nākamā gada pirmajos mēnešos jau pilnīgi visos novados norēķini tiks veikti nākamās dienas laikā pēc maksājuma iesniegšanas.
- Latvijas Pasts ir līderis arī preses piegādē, nodrošinot informācijas pieejamību visiem. Šonedēļ sākas preses abonēšanas kampaņa 2017. gadam.
- Jā! Abonēšanas kampaņa sākas, un ikviens lasītājs var apmeklēt jebkuru pasta nodaļu un abonēt preses izdevumus gan šī gada pēdējiem mēnešiem, gan arī nākamajam - 2017. gadam. Var arī neiet uz pasta nodaļu, bet ienākt Latvijas Pasta mājaslapā www.abone.pasts.lv, šajā abonēšanas sezonā esam uzlabojuši abonēšanas iespējas savā interneta vietnē. Izvēlētos preses izdevumus klients var abonēt, arī nereģistrējoties sistēmā un maksājot par tiem tiešsaistē, turklāt bez pakalpojuma maksas. Savukārt pastāvīgajiem abonentiem izdevīgāk būs reģistrēties, jo, veicot atkārtotu pasūtījumu, klientam nepieciešamie dati sistēmā nebūs jāvada vēlreiz. Reģistrētiem lietotājiem ātrāk ir pieejama aktuālā informācija saistībā ar abonētajiem preses izdevumiem, turklāt eabonēšanas sistēmā ir iespējams pārskatīt savus iepriekšējos pasūtījumus un to rēķinus.
Būtisks jaunums ir fakts, ka esam uzlabojuši preses izdevumu piegādes laiku gandrīz 50 administratīvajās vienībās, kur jau šā gada nogalē laikrakstu piegāde notiks par vienu līdz piecām stundām agrāk nekā līdz šim. Mūsu interesēs ir, lai lasītāji abonētu preses izdevumus, bet Latvijas Pasts savus pakalpojumus nodrošinās atbilstoši vislabākajai kvalitātei.
2017. gadā kopējais preses izdevumu skaits, ko var abonēt ar Latvijas Pasta starpniecību, ir palielinājies un sasniedz 722 izdevumus. Tā ka izvēles iespējas lasīšanai nākamajā gadā mūsu klientiem ir lielākas.
- Latvijas Pasts līdz 2019. gadam būs universālā pasta pakalpojuma sniedzējs. Kas notiks pēc tam?
- Universālajam pasta pakalpojumam ir vairāki komponenti, un viens no tiem ir abonēto laikrakstu un žurnālu piegāde. Diemžēl tieši šis jautājums ik pa laikam tiek aktualizēts. Mēs vadāmies pēc pārliecības, ka modelis, kas ir apstiprināts līdz 2019. gadam, nebūtu jāpārskata. Abonēšanas kampaņa jau ir sākusies, un nosacījumiem jābūt skaidriem, tos nav pareizi mainīt abonēšanas kampaņas vidū. Savukārt jautājums par to, kā darbosies nozare pēc 2019. gada, ir jāuzdod regulatoram. Tieši regulators noteiks, kādi pakalpojumi tiks iekļauti universālajā pasta pakalpojumā. Kritērijus teorētiski var mainīt, un es negribētu minēt, kas notiks pēc 2019. gada. Ceru, ka pasta pakalpojumu un informācijas pieejamība iedzīvotajiem tiks saglabāta, jo šāda prakse nav nekas neparasts, bet tiek īstenota daudzviet pasaulē. Jebkurā gadījumā Latvijas Pasts būs. Mēs turpināsim sniegt arī tos pakalpojumus, kas nav universālā pakalpojuma sarakstā, bet kas ir svarīgi un vajadzīgi Latvijas iedzīvotājiem.
