VAKARA ZIŅAS: Atvadas no Riču ģimenes Kaspara ilga vairākas dienas

Kaspara Pudnika sērīgā vijoles dziesma saraudināja daudzus. Turklāt Kaspars pēc grupas biedra pēkšņās nāves secinājis, ka katru dienu, atvadoties no saviem mīļajiem vai draugiem, vajag pateikt ne tikai uz redzēšanos, bet arī «ar Dievu», jo nekad nevar zināt, kad pienāk pēdējā stunda © Santa Sergejeva

Simtiem ļaužu aizvadītajā sestdienā bija ieradušies Pļavnieku kapos, lai pēdējā gaitā pavadītu grupas «Riču ģimene» mūziķi Kasparu Sunīti, kas mūžīgā miegā aizmiga 29 gadu vecumā, tikai dienu pēc vectēva bērēm.

Vissmagāk ir brālim Rinaldo jeb Ritvaram Sunītim, kurš pēc bērēm noslēdzies sevī un pat apsvēris domu pielikt punktu muzicēšanai. Lai arī brāļu mammai Intai nav viegli, viņa šobrīd cenšas Rinaldo iedrošināt nepadoties un turpināt dzīvot.

No Igaunijas ierodas 25 automašīnu kolonna

Kasparu pēdējā gaitā izvadīja pareizticīgo mācītājs. Atvadīties no Kaspara Sunīša bija ieradušies čigāni no Latvijas, Īrijas, Anglijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Krievijas. Kā sarunā ar »Vakara Ziņām« pastāstīja Sunīšu ģimenes radiniece Diāna, no Igaunijas uz Kaspara bērēm ieradušās 25 automašīnas, kas no Tallinas, Tartu un Pērnavas brauca vienā kolonnā cita aiz citas. «Tas ir gods un cieņa, ko izrādām aizgājējam. Mums, čigāniem, lielā godā ir tradīcijas. Vienmēr atceramies savus cilvēkus, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Ja notiek kaut kas slikts vai arī priecīgs, vienmēr atbalstām,» ar čigānu tradīcijām iepazīstināja Diāna, kas šā gada janvārī apglabāja savu meitu, kuras jaunākajam dēliņam Ramiram šobrīd ir tikai septiņi mēneši. Sieviete runāja skaidrā latviešu valodā un piebilda, ka čigāni runā visās pasaules valodās.

Pēc bēru procesijas ļaudis devās ieturēt mielastu uz kādu no Sarkandaugavas klubiem. «Bēru mielasts krietni atšķiras no latviešu tradīcijām. Nebija tā, ka visi sanāca, apsēdās, izdzēra buljonu un pieminēja aizgājēju. Šajā piemiņas mielastā vieni atnāca, bet citi jau devās prom. Ļaudis visu laiku nāca un gāja. Visu vakaru lielākoties skanēja sērīga mūzika - čigānu romances, kā arī citu tautu mūzika. Bija arī pa kādam jautrākam gabalam. Uz ekrāna varēja vērot Kaspara Sunīša fotogrāfijas un video ar viņa priekšnesumiem. Visu laiku saimniece rūpējās, lai uz galda ir ēdieni un dzērieni un nevienam nekā netrūkst. Mielasts noslēdzās tikai nākamajā dienā,» skaidroja Kaspars Pudniks.

Cilvēki atkal gaidīja Riču ģimeni

Pļavnieku kapos simtiem ļaužu ar bagātīgiem rožu pušķiem no Kaspara Sunīša nāca atvadīties vairākas dienas arī pēc bēru ceremonijas. «Vēl tagad pienāk līdzjūtības un daudzi, kas uzzina par notikušo tikai tagad, ir šokā. Cilvēki zvana un raksta, lai izstāstu, kā atrast Kaspara kapavietu, jo vēlas aiziet nolikt ziedus viņa piemiņai. Smeldzīgs ir arī kādas mūsu fanes dzīvesstāsts. Kad mēs kā «Riču ģimene» parādījāmies TV ekrānos šovā «Dziedošās ģimenes», mēs šo sievieti iedvesmojām dzīvei, jo viņa bija apglabājusi savu vīru un dēlu un palikusi pilnīgi viena. Sieviete stāstīja, ka vairs nav redzējusi jēgu turpināt dzīvot, bet tad pievērsusies Riču ģimenes muzikālajiem priekšnesumiem un mūsu smaidīgajam un enerģiskajam trio, kas tik ļoti viņu aizrāvis, ka viņa sākusi atgriezties dzīvē un sekot mūsu koncertiem. Mums bija ļoti piesātināts 2009., 2010. un 2011. gads, koncerts pēc koncerta, kuros sajutām ļoti lielu atsaucību un skatītāju mīlestību. Pēc tam, kad grupa «Riču ģimene» pašķīrās, iestājās pauzīte, bet cilvēki bija ar šo faktu neapmierināti un rakstīja mums dusmīgas vēstules. Tagad, kad atkal apvienojāmies, lai iestudētu jaunu koncertprogrammu, notika šī nelaime, bet cilvēki atkal gaidīja Ričus savā oriģinālajā sastāvā,» pastāstīja grupas «Riču ģimene» mūziķis Kaspars Pudniks.

Māte visiem spēkiem mēģina Rinaldo atgriezt dzīvē

Vissmagāk dēla zaudējumu nākas izjust brāļu Kaspara un Rinaldo mātei Intai, kas aizsaulē pavadījusi jau savu pirmo vīru - Kaspara un Ritvara tēvu. Arī viņš, aizgājis gulēt, tāpat kā dēls aizmiga mūžīgā miegā, jo viņam plīsa aklā zarna. Un pavisam nesen pārdzīvots arī vīratēva zaudējums, pēc kura Inta piedzīvojusi nākamo smago triecienu, jo iedzimtas sirdskaites dēļ miris arī Kaspars.

Pēc pārdzīvotajām sērām Rinaldo jeb Ritvars Sunītis ir izteicis domu, ka pārstās dziedāt, jo nespēs saņemties un muzicēt pēc brāļa nāves. «Mēģināsim viņu atrunāt, jo, lai arī ir ļoti smagi, ir taču jādzīvo tālāk, un diezin vai Kaspars būtu gribējis, ka brālis pārstāj dziedāt. Arī mamma palīdz Ritvaram saņemties, lai viņš nesabruktu. Ritvars ļoti smagi pārdzīvo brāļa zaudējumu, viņš ir pilnībā noslēdzies no apkārtējiem. Viņš arī brāļa bēru dienā bija kaut kur domās tālu prom. Ceram, ka Ritvars saņemsies. Mums arī ir izziņota koncertprogramma «Čigānu princese» Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mūsu sastāvs paliks nemainīgs jaunajā koncertturnejā - Riči un Anna Dribas, kā arī meitenes dejotājas un pavadošais mūziķu sastāvs no Baltijas valstīm. Programma tiks veidota, vienīgi tajā nebūs vairs Kaspara, kuram bija paredzēti solo numuri,» atklāja Pudniks.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais