Salacgrīvas novada dome neredz iemeslu mainīt lēmumu "Rail Baltica" jautājumā

© Foto no "Rail Baltica" trases vizualizācijas

Pēc konsultācijām ar novada deputātiem Salacgrīvas novada dome neredz iemeslu mainīt iepriekš pieņemto lēmumu par "Rail Baltica" trases novietojumu Salacgrīvas novadā un cer uz veiksmīgām sarunām Ministru kabineta sēdē.

Kā aģentūru LETA informēja Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, Salacgrīvas novada dome ir sagatavojusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, kurā aicina atbalstīt Salacgrīvas novada intereses.

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (RA) uzskata, ka valsts institūciju pārstāvjiem nav vēlmes meklēt iedzīvotājiem pieņemamu risinājumu. Viņš ir pārliecināts, ka pašlaik netiek domāts par sabiedrību, bet gan birokrātiju un formālismu. "Mēs aicinām Valsts prezidentu un Ministru prezidentu atbalstīt Salacgrīvas novada domes, iedzīvotāju darba grupas un ekspertu izstrādāto "Rail Baltica" trases novietojumu C5. Mēs ceram, ka mūs uzklausīs un iedziļināsies problēmā," norāda Straubergs.

Salacgrīvas novada dome papildus informē, ka šobrīd ir sākta parakstu vākšana, lai aizstāvētu novada attīstībai sapratīgu lēmuma pieņemšanu.

13.jūlijā notikušajās Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju sarunās par "Rail Baltica" trases novietojumu Salacgrīvā, novada argumenti netika sadzirdēti, un kompromiss netika atrasts.

Jau vēstīts, ka Salacgrīvas novada domes, SM un VARAM pārstāvji pagājušajā nedēļā pēc diskusijas par "Rail Baltica" trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso "Natura 2000" teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti "Rail Baltica" trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro. SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands skaidroja, ka SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt "Rail Baltica" projektu uz priekšu.

Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt "Natura 2000" šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu esošos normatīvus. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvēra, ka C5 variants nav atbalstāms, jo tad ir jāveic papildu pasākumi pārvērtēšanai, kas prasītu pusotru gadu, turklāt nav pārliecības, ka Eiropas Komisija (EK) to apstiprinās. Negatīvs piemērs nesen bijis arī Polijā, būvējot "VIA Baltica".

Arī Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvji norādīja, ka C5 ir strupceļš, jo EK to neakceptēs. Ja grib alternatīvu, tad ir jāveic jauns vides novērtējums. Tas prasīs gan laiku, gan naudu.

Tāpat arī SSIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris skaidroja, ka Latvija ir uzņēmusies saistības, vienojoties ar EK par projekta realizēšanas termiņiem, un pirmā posma finansējuma apjoms ap 300 miljoniem eiro jau ir piešķirts. Jau no 2018.gada ir jāsāk trases projektēšana un zemes atsavināšana. Ja tiks meklētas alternatīvas abiem piedāvātajiem variantiem, tiks izjaukts laika grafiks.

Salacgrīvas novada domes pārstāvji savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk. Domes priekšsēdētājs Straubergs gan minēja, ka B2-2 variantā tiek bojāta novada ainava, turklāt tiek bremzēta novada saimnieciskā attīstība, jo to, ko var veikt uz lauksaimniecībai atvēlētas zemes, nevar veikt mežu teritorijās.

"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis secināja, ka abi trases varianti gandrīz vienādi skar lauksaimnieciskās zemes un meža teritorijas. Plānojot trasi, viss esot darīts, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes efektīvu lietošanu arī turpmāk, domājot gan par meliorāciju, gan piekļuvi zemei.

Uzņēmumā "RB Latvija" skaidro, ka variantā, kas Salacgrīvā paredz apiet "Natura 2000" teritoriju, tiks skarti 112 fizisko un juridisko personu īpašumi, savukārt C5 variantā, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas, - 87 fizisko un juridisko personu īpašumi.

Svarīgākais