Jaroslava Streļčenoka vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā KNAB priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtība paredz, ka pretendenti, kuriem ir pieredze operatīvajā darbībā un izmeklēšanā, varēs iegūt vien nelielu pārsvaru pār konkurentiem.
KNAB sagatavotais kārtības projekts, kuru pirmdien, 18.jūlijā, skatīs Ministru kabineta komiteja, paredz, ka 15 punktus varēs iegūt, ja pretendentam ir vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā. Maksimālais punktu skaits - desmit - tiks piešķirti, ja pretendenta padotībā esošo darbinieku skaits ir lielāks par 100.
Maksimālo punktu skaitu - desmit - varēs piešķirt, ja pretendents mērķtiecīgi definēs personiskos attīstības mērķus, balstoties uz iestādes vai struktūrvienības attīstības mērķiem. Tāpat kandidātam tiks noteiktas priekšrocības, ja viņš "regulāri un apzināti apmeklējis mācību un izglītojošos pasākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai papildinātu zināšanas un prasmes vadības kompetenču jautājumos un profesionālajos jautājumos, tai skaitā korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī piedalījies projektos vai pasākumos, konsultējot citu valstu speciālistus".
Iepriekšminētais punktu skaits tiks piešķirts, ja pretendents ir pierādījis spēju pieņemt nepopulārus lēmumus patstāvīgi un atbildīgi, tai skaitā arī paaugstināta stresa situācijās, tas ir, situācijās, kad ir bijis mēģinājums prettiesiski ietekmēt lēmuma pieņemšanas rezultātu. Tāpat augstāk tiks vērtēts, ja kandidāts, izvērtējot riskus, spējis pieņemt lēmumu situācijās, kad nav pilnīgas informācijas.
Tikpat lielu punktu skaitu varēs iegūt, ja pretendentam ir pieredze cilvēkresursu attīstības ilgtermiņa plānošanā iestādē - ja viņš būs iniciējis, plānojis cilvēkresursu attīstību, kā arī nodrošinājis rezultatīvu un efektīvu cilvēkresursu attīstības pasākumu ieviešanu. Šādus punktus varēs iegūt, ja pretendentu raksturo padoto iedvesmošana un aizraušana kopīgam darbam, tai skaitā analizējot dažādas darbinieku motivēšanas iespējas, mācību vajadzības, vienlaikus uzņemoties pilnu atbildību par komandas darba rezultātiem.
Papildu piecus punktus varēs iegūt, ja kandidāta pieredze operatīvajā darbībā un izmeklēšanā, administratīvi procesuālo vai kriminālprocesuālo darbību piemērošanā būs trīs gadi un vairāk.
15 punktus varēs iegūt, ja pretendenta iesniegtais apraksts par KNAB attīstību un pretkorupcijas pasākumiem saturēs argumentētu jautājuma analīzi, tajā būs iekļauti aktuāli problēmjautājumi un konkrēti priekšlikumi pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanai Latvijā, izvirzītas prioritātes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja turpmākajai darbībai, būs pamatots savs viedoklis.
Jaunā kārtība paredz, - lai pieteiktos konkursā, pretendentam būs jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstule dalībai konkursā, norādot motivāciju un savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Tāpat kandidātam būs jāiesniedz dzīves gaitas apraksts, atsauksmes no iepriekšējām darbavietām, izglītību apliecinoša dokumenta kopija, svešvalodu prasmes apliecinoši dokumenti, kas apliecina, ka pretendenta valodas prasmes ir novērtētas B līmenī.
KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība nav saskaņojusi minēto projektu. Arodbiedrība iebilst pret pašreizējo tiesību akta projekta redakciju, jo pieredzes nozīmīgums operatīvajā darbā un izmeklēšanā nākamā KNAB vadītāja vērtēšanas kritērijos noteikts tikai 5% apmērā no visām nepieciešamajām kompetencēm, kas nepamatoti sašaurina noziedzības, tostarp korupcijas, apkarošanas profesionāļu izredzes pretendentu atlasē. Tāpēc arodbiedrība ieteikusi palielināt šīs kompetences īpatsvaru vērtējumā.
Arodbiedrība uzskata, ka jāprecizē projekta punkts attiecībā uz pretendenta kopējā vērtējuma aprēķināšanu, kad saskaita katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu, jo gadījumā, ja attiecībā uz kādu no pretendentiem komisijas loceklis sevi būs atstatījis, šis pretendents neobjektīvi saņems zemāku vērtējumu, jo viņa vērtētāju skaitliski būs mazāk.
Savukārt nevalstiskā organizācija "Delna" projektā iebilst par KNAB priekšnieka kandidātu vārdu neatklāšanu līdz to virzīšanai apstiprināšanai, līdzīgi kā tas ir citu vadošo iestāžu vadītāju atlasē. Tāpat "Delna" iebilst par punktu sadales proporciju, kur nepieciešams lielāks punktu skaits tieši vadības kompetencēm.
KNAB sagatavotie noteikumi vēl būs jāapstiprina valdībā. Pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī. 2015.gada nogalē Streļčenoks ir izteicies, - ja tāda iespēja būs, viņš kandidēs uz nākamo termiņu.