Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosoda izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) un premjerministra Māra Kučinska (ZZS) rīcību - neinformēt sociālos partnerus par izmaiņām pirmsskolas pedagogu atalgojumā, liecina arodbiedrības vēstule Kučinskim un Šadurskim.
Vēstulē tiek pieprasīts no otrdien valdībā apstiprināto Ministru kabineta noteikumu protokollēmuma, kas nosaka pedagogu darba samaksas un mērķdotācijas aprēķinu, izņemt punktu, kas attiecas uz pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo skolotāju darba algu.
LIZDA atgādina, ka pirms tam tika panākta vienošanās, ka visiem pirmskolās strādājošajiem skolotājiem darba samaksa no šī gada 1.septembra būs 620 eiro apmērā par likmi, bet no nākamā gada 1.septembra - 680 eiro par likmi. Tāpat tika panākta vienošanās, ka pirmsskolas skolotāju nevienlīdzība tiks risināta ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika palīdzību.
"Nosodām IZM ministra un valdības vadītāja rīcību, ka pēc tik konstruktīvām sarunām par šādām izmaiņām MK noteikumos mēs (sociālie partneri) tikām informēti tikai Ministru kabineta sēdē," rakstīts minētajiem politiķiem adresētajā vēstulē.
LIZDA tāpat prasa, lai minētais protokollēmums tiktu papildināts ar vēl diviem punktiem. Viens no tiem paredz uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izveidot darba grupu, tajā iekļaujot arī sociālos partnerus, kas līdz septembra beigām izstrādās pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika projektu. Otra prasība paredz izstrādāt attiecīgus normatīvos aktus par sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas dēļ zaudē darbu.
Arodbiedrība vēlas, lai no Ministru kabineta noteikumiem tiktu svītrots punkts, kas dodot iespēju gan valstij, gan arī pašvaldībām nepildīt spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpat tiek prasīts no noteikumiem svītrot piebildi, kur iekavās norādīts, ka minētais ir LIZDA priekšlikums. Šo prasību LIZDA pamato, uzsverot, ka tas neatbilst vispārpieņemtai normatīvo aktu izstrādes praksei. Turklāt, ja šis LIZDA priekšlikums netiek ņemts vērā, tad arodbiedrība lūdz "ievērot konsekvenci un pie visiem LIZDA priekšlikumiem, kas ņemti vērā, norādīt atsauces, ka attiecīgais punkts ir LIZDA priekšlikums".
LIZDA nav apmierināta, ka IZM nesaskaņoja arī citus Ministru kabineta noteikumus par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību, tādējādi neievērojot formālo procedūru, kas paredz normatīvo aktu saskaņošanas kārtību.
Vēstulē Ministru prezidentam un ministram arodbiedrība uzsver, ka tā uzskata - turpmāk ir nepieciešama konstruktīvāka, profesionālāka, vairāk sociālajā dialogā balstīta sadarbība, kas vērsta par labu nozarē strādājošajiem. Līdz ar to LIZDA cer turpmāk savlaicīgi saņemt informāciju un savstarpējā dialogā risināt nozarei aktuālos jautājumus.
LETA jau vēstīja, ka trešdien preses konferencē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") norādīja, ka nav notikusi pašvaldību aptauja, vai tās varēs finansēt šo algu pielikumu pirmsskolas pedagogiem. "Mūsu ierosinājums bija tāds, ka jāparedz brīvprātības princips šajā jautājumā," atzina Lembergs. Rezultātā jaunajā pedagogu atalgojuma modelī ir piedāvāta atruna par to, ka pašvaldībām, kurām pašlaik nebūs finansiālu iespēju nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu līdz paredzētajiem 620 eiro, pārejas periodā būs ļauts minimālo atalgojumu atbilstoši slodzes definīcijai maksāt 560 eiro, viņš norādīja.
Kā ziņots, pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets otrdien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, šomēnes apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī, tomēr ne ar visu reformā paredzēto ir apmierināti paši pedagogi.
Neapmierināta ar pēkšņām izmaiņām pirmsskolas pedagogu atalgojumā, LIZDA varētu vākt parakstus par grozījumiem otrdien apstiprinātajos noteikumos par pedagogu darba samaksu. Kā aģentūrai LETA pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, iepriekš neapspriestā kārtība par to, ka pašvaldības, kurām nav iespēju paaugstināt pedagogu atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, varēs izmaksāt mazāku atalgojumu par likmi - 560 eiro 620 eiro vietā reformas pirmajā gadā - ir nepieņemama. Līdz ar to arodbiedrība lems par turpmākajām rīcībām.
Viena no iespējamajām aktivitātēm varētu būt parakstu vākšana, lai grozītu otrdien pieņemtos noteikumus, atceļot iepriekšminēto normu. Tāpat nav izslēgtas arī protesta akcijas.
Apstiprinātais pedagogu atalgojuma modelis kāpina minimālo atalgojuma likmi līdz 680 eiro esošo 420 eiro vietā. Tomēr ierobežotu līdzekļu dēļ šāds likmes apmērs netiks ieviests visās izglītības pakāpēs vienlaikus un vienādā apjomā.
No 1.septembra likme kāps vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, kā arī pirmsskolas pedagogiem, tomēr minētajiem bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada - līdz 680 eiro. Noteikumos ir piedāvāta atruna par to, ka pašvaldībām, kurām pašlaik nebūs finansiālu iespēju nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu, pārejas periodā būs ļauts minimālo atalgojumu atbilstoši slodzes definīcijai maksāt 560 eiro.