Drīzumā valdībā nonāks noteikumi par KNAB priekšnieka atlases kritērijiem

Jūlija sākumā izskatīšanai valdības sēdē varētu nonākt noteikumu projekts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atlases kritērijiem, šodien diskusijā par KNAB priekšnieka atlases procesu informēja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Patlaban norit saskaņošanas process un tiek izvērtēti priekšlikumi un iebildumi. Pēc tam Ministru kabinetā varētu notikt diskusija par kritērijiem, klāstīja Krieviņš.

Pēc tam, kad noteikumi tiks apstiprināti, KNAB priekšnieka atlases komisija varēs pilnvērtīgi sākt darbu, publicēt sludinājumu ar aicinājumu pieteikties pretendentiem uz šo amatu.

KNAB priekšnieka pretendentu atlases komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors, un viņš uzsvēra, ka Valsts kancelejai kopš pagājušā gada ir bijusi pozitīva pieredze centralizētā augstāko vadītāju atlasē. Tomēr vienlaikus esot skaidrs, ka būs ļoti grūti motivēt cilvēkus piedalīties šajā konkursā. "Kurš gan gribēs iet uz iestādi, kas ir ar samērā sapluinītu reputāciju? To es jau tagad redzu kā problēmu," teica Krieviņš.

Minot, kādām īpašībām vajadzētu būt jaunajam KNAB vadītājam, Krieviņš nosauca komandas vadīšanas pieredzi, kas ir ļoti būtiska, ņemot vērā situāciju birojā. Tāpat jaunajam vadītājam vajadzētu piemist spējai pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, ja lēmums novedis pie negatīvām sekām. Trešā būtiskākā īpašība, viņaprāt, esot orientēšanās uz attīstību, jo patlaban neesot redzami nekādi nākotnes mērķi.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča diskusijas dalībniekus informēja, ka 28.jūnijā ir plānota saskaņošanas sanāksme, pēc kuras noteikumus varētu virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tikmēr sabiedrības par atklātību "Delna" jurists Gundars Jankovs atzina, ka faktā, ka šos kritērijus izstrādā pats KNAB, ir saskatāms brāķis. "Likumā nav skaidri rakstīts, ka tas rada interešu konfliktu, bet tā ir interešu konflikta situācija," teica Jankovs. Viņa ieskatā, gudram iestādes vadītājam būtu jāatsakās no šī uzdevuma izpildes, noņemot aizdomu ēnu no negodīgas konkurences, kas var rasties vadītāja atlases konkursā.

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) skaidroja, ka likumdevējs jeb Saeima ir deleģējusi Ministru kabinetam iestrādāt šādus noteikumus un forma, kā to izdarīt, ir Ministru prezidenta atbildībā. Ja valdības vadītājs uzskata, ka to var izdarīt KNAB, tad viņš tam uzticas un tā ir premjera atbildība. Loskutovs uzsvēra, ka premjers netiks aicināts pārskatīt savu lēmumu.

Pēc parlamentārieša teiktā, jāņem vērā arī tas, ka noteikumu saskaņošanas procedūrā ir iesaistītas vairākas ministrijas, iestādes un sabiedriskās organizācijas.

Tomēr Jankovs aicināja padomāt par to, lai nākotnē šāda situācija netiek atkārtota, jo tas tiešām radot interešu konflikta iespējamību.

Loskutovs atbildēja, ka patlaban jau sāktā diskusija par šo jautājumu ir radījusi efektu, domājot par līdzīgas situācijas neatkārtošanos nākotnē.

Krieviņš uzsvēra, ka patlaban ir ļoti svarīgi, lai noteikumu virzība netiek bremzēta un lai tie tiek izstrādāti kvalitatīvi un lai komisija var sākt savu darbu.

Jau ziņots, ka KNAB sagatavojis jaunus KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kas no līdzšinējās atšķiršoties atsevišķās niansēs.

Pašlaik KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi "KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība". Jaunie noteikumi šo kārtību būtiski nemainīšot.

Iepriekš noteikumos bija norma - ja pretendents neatbilst likuma "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, viņš tiek noraidīts. KNAB uzsver, ka pretendentu vērtēšanas komisija nav kompetenta to konstatēt un to jebkurā gadījumā pēc pretendentu atlases beigām, kad ir zināms uzvarējušais pretendents, vērtē un konstatē Satversmes aizsardzības birojs, tātad šāda norma un it kā vērtēšana neesot leģitīma un nenesot nekādu juridisko slogu, tāpēc noteikumu projektā tā nav iekļauta.

Iepriekšējā regulējumā vērtēšanas otrajā kārtā bija prasība rakstiski izklāstīt zināšanas par valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmu. Ja komisijai nav pārliecības par pretendenta zināšanām šajā vai jebkurā citā no jomām, kuru pārzināšana ir nepieciešama, tā noskaidro šo zināšanu esamību vai neesamību pēc saviem ieskatiem, tostarp izstrādājot rakstiskā darba jautājumus. KNAB uzskata, ka nav saskatāms loģisks pamats sašaurināt pārbaudāmo zināšanu apjomu, nosakot tieši šo vienu jomu.

Pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī. 2015.gada nogalē Streļčenoks ir izteicies, - ja tāda iespēja būs, viņš kandidēs uz nākamo termiņu.