Šī nav pirmā reize, kad Bērnu slimnīcas vadītāju Andu Čakšu uzlūko kā veselības ministra amata kandidāti. 2014. gadā viņa no šīs iespējas atteicās, jo tobrīd uzskatīja, ka lielāku devumu medicīnai var dot, strādājot divu slimnīcu valdēs, ne politiķes krēslā. Taču tagad, kad viņu pēc Gunta Belēviča demisijas uzrunājusi Latvijas Zaļā partija, A. Čakša aicinājumam piekritusi.
Lai arī izskan dažādu politiķu un veselības jomā strādājošo vārdi, kurus varētu virzīt vakantajam veselības ministra amatam, A. Čakša ir nopietnākā kandidāte. Bērnu ārste pēc profesijas, kura apguvusi arī biznesa vadību un psihoterapiju, kopš 2011. gada vada Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. 2014. gadā, kad Veselības ministrijas uzticību zaudēja Stradiņa slimnīcas vadītāja Rūta Valtere un Stradiņa slimnīcu sāka vadīt no farmācijas jomas pārnākušais Dins Šmits, A. Čakša kļuva arī par Stradiņa slimnīcas valdes locekli un turpināja darbu abās slimnīcās.
No Stradiņiem viņa aizgāja 2015. gada nogalē - šādu lēmumu pieņēma pēc sarunas ar veselības ministru G. Belēviču un pamatoja to ar vēlmi vairāk koncentrēties darbam Bērnu slimnīcā. Taču zināms, ka tobrīd viņa saņēma kritiku no veselības ministra par rindām uz veselības pakalpojumiem bērniem; ministrs deva trīs mēnešus laika šo jautājumu atrisināt. Taču neilgi pēc šīs kritikas A. Čakša kļuva par padomnieci veselības aprūpes jautājumos šim pašam ministram, tikai nu jau Māra Kučinska veidotās valdības sastāvā.
Tagad bezpartijiskā A. Čakša, Latvijas Zaļās partijas uzrunāta, piekritusi kļūt par veselības ministri. Viņa to uztver kā misiju, jo situācija veselības jomā ir smaga. A. Čakšas kandidatūru ministra amatam vairums vērtē pozitīvi tieši viņas darba pieredzes un iegūtās izglītības dēļ. Ar pieredzi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jautājumos un ar priekšstatu, kas būtu jādara situācijas uzlabošanai veselības aprūpē, tā kandidāti vērtē mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Savukārt bažīgs ir Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, jo saskata problēmas faktā, ka, līdzīgi kā Belēvičs, arī Čakša nākot no farmācijas biznesa vides (tiesa, viņas biogrāfijas aprakstā šis fakts nav pieminēts). Viņaprāt, svarīgi, lai ministra amatā ir gados jauni profesionāļi, bet kuriem nav saites ar kādu biznesu, lai neatkarīgi un profesionāli strādātu veselības jomas labā.
Kā veselības ministra amata kandidāte izskanējusi bijusī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītāja, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Egija Širova, taču viņu pagaidām neviens nebija uzrunājis. Partija Vienotība izteikusies, ka tā varētu piedāvāt savus kandidātus veselības ministra amatam - Saeimā visaktīvāk līdz šim veselības jomā darbojies Romualds Ražuks, kas vada Sabiedrības veselības apakškomisiju un nodibinājis arī deputātu grupu onkoloģisko pacientu atbalstam, tāpat partijā ir arī veselības jomas eksperti. Ja tuvākajās dienās A. Čakšas kandidatūra iegūs koalīcijas partiju atbalstu, Saeima par viņas apstiprināšanu varētu lemt jau šo ceturtdien.
UZZIŅAI
• 2014. gadā iecelta arī par Stradiņa slimnīcas valdes locekli
• No 2011. gada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja
• 2008. gadā sākusi mācības Rīgas Stradiņa Universitātes Tālākizglītības fakultātes mācību programmā Psihodinamiskā psihoterapija
• Strādājusi farmācijas jomā
• 2007. gadā absolvējusi Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā
• 2002. gadā ieguvusi specializāciju pediatrijā
• 1999. gadā absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, iegūstot ārsta izglītību
• Dzimusi 1974. gadā Čakšas deklarācija par ieņēmumiem 2015. gadā vēl nav publiskota Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, taču deklarācija par 2014. gadu atklāj, ka Bērnu slimnīcā viņa nopelnījusi 48 877 eiro gadā, bet papildus Stradiņa slimnīcā - 37 712 eiro, tātad gadā kopā - vairāk nekā 86 000 eiro. 2014. gadā viņas parādsaistības bijušas 120 303 eiro, bet aizdevusi - 52 646 eiro. A. Čakšas valdījumā bijusi Lexus tipa 2014. gada izlaiduma automašīna.
Avots: Neatkarīgā, Veselības ministrija