Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neiebilst pret ieceri vidusskolas posmā īstenot mācību priekšmetu specializāciju, tomēr vienlaikus uzsver, ka tai jābūt brīvprātīgai.
Kā sarunā ar aģentūru LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, strauji mainīgajā vidē ir īpaši būtiski nodrošināt vispārējas pamatzināšanas, līdz ar to pilnīga specializācija, atsakoties no vispārējo mācību priekšmetu apguves, nebūtu atbalstāma.
Vanaga uzsvēra, ka jau tagad ir vidusskolas, kurās vienlaikus notiek gan vispārējo mācību priekšmetu apguve, gan arī tiek nodrošināta specializācija.
Ja ideja par specializāciju iet kopā ar jauno saturu, tad tam nebūtu iebildumu, tomēr viņa atkārtoti uzsvēra, ka skolēniem ir jānodrošina vispārējas bāzes zināšanas.
"Ja ir specializācija, tās ir zināmas iestrādnes tam, ka grib studēt vienā vai otrā jomā. Ir labi tas, ka visiem ir iespēja mācīties visus priekšmetus. Bāzei ir jābūt. Jāsaprot tas, ka jābūt mācībspēkiem, kas ir profesionāli, mācību līdzekļiem, lai to var nodrošināt," pauda Vanaga.
Viņa uzsvēra, ka jau tagad atvēlētas ļoti lielas naudas summas karjeras izglītības veicināšanai. "Ja profesionāli izmanto šo naudu bez konveijera pieejas, jau laicīgi var saprast, kādas ir stiprās un vājās puses, lai zinātu, kurā virzienā specializēties," tā Vanaga.
"Baigo iebildumu nav, ja to lūko kopā ar karjeras izglītības aktivitātēm un ja tas ir skolām brīvprātīgā kārtā. Tam jābūt atbilstoši pieprasījumam - nevar mākslīgi uzspiest. Jābūt minimumam par vispārīgām zināšanām. To mēs no arodbiedrības puses gan uzsvērtu, ka mainīgajā darba tirgū pamatiem ir jābūt," sacīja LIZDA vadītāja.
Kā ziņots, Valsts izglītības satura centrs (VISC) izskata iespēju vidusskolas pēdējā klasē ļaut jauniešiem izvēlēties tikai atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātu apguvi.
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja VISC vadītājs Guntars Catlaks, viņaprāt, pastāv vairāki apsvērumi, kāpēc būtu nepieciešams mainīt esošo eksaminācijas kārtību.
Catlaks uzsvēra, ka patlaban ir noteikts pārlieku plašs pārbaudījumu spektrs vidusskolēniem. Līdz ar to VISC izskata iespēju ieviest modeli, kas paredz, ka vidusskolas pēdējā mācību gadā varētu likt skolēnam izvēlēties četrus līdz piecus mācību priekšmetus, kurus apgūt padziļināti, atbrīvojoties no citu mācību priekšmetu sloga.
Šādu kārtība būtu lietderīga, apzinoties, ka vidusskolas posms skolēniem galvenokārt kalpo par sagatavošanos augstskolai, skaidroja Catlaks.
VISC vadītājs gan norādīja, ka tas nenozīmētu atteikšanos no vispārējās kārtības un nepieciešamības pārbaudīt kopējās skolēna kompetences. Iespējams, jaunajā modelī vispārējos pārbaudījumus varētu kārtot, noslēdzot mācību priekšmetu apguvi pirms padziļināto mācību priekšmetu izvēles.
Ņemot vērā VISC darbu pie jauna, kompetencēs balstīta mācību satura, tiekot strādāts arī pie uzlabotas eksaminācijas sistēmas. Catlaks sacīja, ka jauna eksaminācijas sistēma varētu tikt izstrādāta līdz 2020.gadam.