Plašus postījumus Rietumeiropā nodarījusī vētra "Ksintija" otrdien sasniegs Baltijas valstis, prognozē meteorologi. Tiesa, vētra jau ir zaudējusi savu spēku un Latviju sasniegs vien mēreni spēcīgas brāzmas, kuru spēks būs 15 līdz 19 metri sekundē.
Tā nra.lv uzzināja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Vētra "Ksintija", kas nodarījusi milzu postījumus Spānijā un Francijā, virs Baltijas jūras faktiski atrodas jau šobrīd, taču tā zaudējusi savu spēku.
Pašlaik "Ksintijas" vēju ātrums samazinājies līdz aptuveni 20 metriem sekundē, bet vētras spēks virs Baltijas jūras varētu pieņemties spēkā.
Sagaidāms, ka otrdien vētra sasniegs Baltijas valstis un Somiju, prognozē meteorologi.
Kā jau ziņots, postošā vētra visā Rietumeiropā prasījusi vismaz 57 cilvēku dzīvības.
Vissmagāk vētra skārusi Franciju, liekot varasiestādēm izsludināt valstī ārkārtas stāvokli.
Līdz pirmdienai Francijā apkopotas ziņas par 47 bojāgājušajiem, bet vēl vismaz 30 cilvēki skaitās pazuduši bez vēsts. Vētra, kas ir spēcīgākā kopš 1999.gada, pārtrauca elektroenerģijas piegādi miljonam mājsaimniecību, un pirmdienas rītā strāvas padeve nebija atjaunota aptuveni pusmiljonam māju.
Vismaz pieci cilvēki gājuši bojā arī Vācijā, trīs - Spānijā, bet pa vienam Portugālē un Beļģijā.
Pirmdien Francijā glābšanas darbos iesaistīti vairāk nekā deviņi tūkstoši ugunsdzēsēju, kuriem atbalstu sniedz helikopteri, kas cenšas sasniegt iedzīvotājus, kurus valsts rietumos, galvenokārt Vandejas un Šarantas departamentos, no ārpasaules atgriezuši plūdi.
Simtiem ģimeņu nakti bija spiestas pavadīt patvēruma punktos, kas iekārtoti skolās un deju zālēs.
Aptuveni 30 cilvēki nogādāti slimnīcās, ziņo vietējās amatpersonas.
Vēju ātrums sasniedza 150 kilometrus stundā, un spēcīgie viļņi piekrastē, kuru augstums sasniedza pat astoņus metrus, lika iedzīvotājiem meklēt glābiņu uz ēku jumtiem.
Parīzes Eifeļa torņa smailē vēja ātrums sasniedza pat 175 kilometrus stundā (48 metrus sekundē).
Francijas iekšlietu ministrs Briss Ortefē norādījis, ka vētra bijusi īpaši postoša tāpēc, ka tā plosījusies naktī.
"Ir acīmredzami, ja tas notiktu dienā, bojāgājušo skaits nebūtu katastrofāls, jo cilvēki tika pārsteigti miegā," intervijā radiostacijai "Info" sacīja ministrs.
Eiropas Savienība (ES) paziņojusi, ka ir gatava sniegt palīdzību vētras skartajām valstīm, un Francija jau apstiprinājusi, ka lūgs atbalstu glābšanas pasākumu izdevumu segšanai.
Savukārt Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Lemers apsolījis, ka zemnieku saimniecības un zvejnieki, kas cietuši zaudējumus, kurus izraisījuši vētras postījumi, saņems kompensācijas no nacionālā katastrofu novēršanas fonda.
Savukārt ekonomikas ministrs Ervē Novelli paziņojis, ka mazie uzņēmumi postījumu novēršanai saņems 10 000 eiro (7000 latu).
Vēlu svētdienas pēcpusdienā vētra sasniedza Vāciju, Beļģiju un Nīderlandi. Tiek ziņots, ka spēcīgi vēji plosa arī Šveices Alpus.
Vācijas policija ziņo, ka gājuši bojā pieci cilvēki. Galvenais nāves cēlonis ir vētras izgāzto koku radītās traumas.
Arī Spānijā divi cilvēki gājušo bojā, ar automobili pakļūstot zem krītoša koka. Vēl viens upuris sestdien gāja bojā zem grūstošas mājas sienas.
Portugālē vēja nolauzt zars trāpījis kādam desmit gadus vecam zēnam, kurš no gūtajām traumām miris. Portugāles varasiestādes vēsta, ka plūdu ūdeņu līmenis svētdien turpināja celties.
Valsts ziemeļos Douru upe var iziet no krastiem, apdraudot Portu un Vilanovas de Gajas pilsētas.
Vēl vienu upuri krītošs koks prasījis arī Beļģijā.
1999.gada vētra, kuras vēju ātrums sasniedza 55 metrus sekundē, Francijā prasīja 92 cilvēku dzīvības.