Palielinās pamesto suņu skaits
Pēdējā laikā cilvēki arvien biežāk cieš no suņu uzbrukumiem, novērojuši speciālisti. Īpaši saasinājusies situācija ar klaiņojošiem suņiem – ekonomiskā situācija valstī ir veicinājusi daudzu dzīvnieku nonākšanu uz ielas.
Turklāt bez finansējuma palicis projekts, kas varētu mudināt saimniekus izturēties atbildīgi un savus mājdzīvniekus nepamest.
"Tas ir vienkārši ārprāts, kas pašlaik notiek – patversme ir pārpildīta. Daudzi atstāj savus dzīvniekus, jo dodas strādāt uz ārzemēm vai arī vienkārši nav ar ko viņus barot," satraukta ir patversmes Dzīvnieku draugs Rīgā administratore Jevgenija Sundejeva. Patversmei bieži nākas atteikt cilvēkiem, kas vairs nevar vai negrib rūpēties par saviem mājdzīvniekiem, jo trūkst vietu. Ja tomēr nav citas iespējas, kā mīluli atdot patversmei, par to jāpaziņo vismaz mēnesi iepriekš.
Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir ziņas, ka pēdējā laikā suņi biežāk uzbrūk cilvēkiem. Par to liecina iesniegumu skaits no sakostajiem – 2008. gadā saņemti 11 šādi iesniegumi, pērn cietuši 17 cilvēki, bet šā gada pirmajos divos mēnešos saņemtas jau četras sūdzības, informē PVD Juridiskās daļas juriskonsulte Vineta Spoģe. Daļā gadījumu dzīvnieki atzīti par bīstamiem un tiem jānēsā īpaša kaklasiksna, kā arī jāveic apmācība.
Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža to skaidro ar cilvēku vēlmi pasargāt savus mājokļus, turot tādu šķirņu suņus, kam ir "nosliece uz agresiju". M. Viduža atklāj: mazo dzīvnieku veterinārārsti ievērojuši, ka pieaudzis gadījumu skaits, kad cilvēkiem uzbrūk klaiņojoši suņi. Šādu situāciju radījis tas, ka daudzi bezatbildīgi dzīvnieku īpašnieki savus kādreizējos mīluļus pametuši. Parasti suņu saimniekus atrast un saukt pie atbildības nav iespējams.
"Ja tiktu izveidots suņu un kaķu reģistrs, kā arī veikta dzīvnieku mikročipēšana, būtu daudz vieglāk situāciju kontrolēt," ir pārliecināta veterināre. Proti, noķerot suni, pēc mikročipā ierakstītās informācijas viegli varētu atrast dzīvnieka īpašnieku. Tas cilvēkos veicinātu apzinīgāku attieksmi pret mājdzīvniekiem.
Diemžēl pašlaik šādas kontroles sistēmas ieviešana ir apturēta. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa informē, ka RAPLM ir sagatavojusi ES fondu aktivitātes Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība prioritāro projektu sarakstu ar 19 projektu idejām par kopējo summu 35 685 165 lati, par kuru tuvākajā laikā lems valdība. Zemkopības ministrijas (ZM) iesniegtais projekts Dzīvnieku vienotās informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana prioritāro projektu sarakstā neiekļuva, norāda J. Plūmiņa. Tā kā ZM rīcībā nav
oficiāla paziņojuma par to, ka projekts finansējumu nav ieguvis, ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa atbildi uz jautājumu, vai plānots meklēt citus finansējuma avotus, nesniedz. Lai realizētu projektu Dzīvnieku vienotās informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana, nepieciešami 344 000 latu.