Valsts vides dienests bija cerējis, ka pēc līguma laušanas ar kompāniju Skonto būve viss ies kā smērēts – atradīs citu uzņēmēju, noslēgs līgumu, izsmels Inčukalna gudronu, dabūs no Eiropas Komisijas naudu. Nu varbūt nāksies arī patiesāties par miljonu eiro, bet uz indes dīķos noslīcinātās naudas kopējā fona summa nemaz nav tik briesmīga. Optimistiskais scenārijs nav piepildījies.
Tiesvedības summa strīdā pieaugusi līdz 7,6 miljoniem eiro, un vēl neviena sēde nav notikusi. Sākotnēji uzņēmums prasīja naudu par reāli paveiktajiem darbiem, ko dienests tam neizmaksāja pēdējos konflikta mēnešos. Tagad acīmredzot prasa vienkārši daudz naudas. Un vēl jau ir rezerve, jo pēc līguma laušanas VVD rīcībā palikuši 17 miljoni eiro. Tomēr Skonto būves vēlme tikt pie šīs naudas nav galvenais šķērslis darbu turpināšanai. Šajās dienās ir ierosināta vēl viena tiesvedība, un pastāv iespēja, ka tiesa liks VVD taisīt jaunu iepirkuma procedūru.
Personīga nepatika
Šobrīd nākamais gudrona smēlējs tiek izvēlēts sarunu ceļā, nevis slēgta konkursa kārtībā kā iepriekš. Vispirms Skonto būve un vēl viena kompānija - EWT DUS Serviss - iesniedza sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Tās arī gribot pretendēt uz gudrona un naudas smelšanu. Skonto skaidroja, ka tam piedalīšanās sarunu procedūrā liegta «personīgas nepatikas dēļ» un, gadījumā, ja tiesa atzīs, ka iepriekšējās iepirkumu izpildēs nekādi pārkāpumi nav pieļauti, būs notikusi brīvas konkurences ierobežošana un nelietderīga ES un Latvijas budžeta līdzekļu tērēšana. Iepirkumu uzraugi tomēr procedūras izvēli atzina par labu esam un atļāva turpināt. Savukārt aizskartie uzņēmēji pirms pāris dienām lēmumu pārsūdzēja tiesā. Tātad turpinājums būs arvien sarežģītāks, un Dievs vien zina, kad un vai vispār gudrona smelšana atsāksies. Lietā par IUB lēmumu atbildētājam dots laiks paskaidrojumu sniegšanai. Savukārt tiesvedībā starp Vides dienestu un Skonto jau notikusi pirmā sēde.
Ziemeļu dīķis nepieskatīts
Tiesa beidzās, lāgā nesākusies, jo uzņēmums iesniedza lērumu dokumentu, kas dienesta juristiem tagad jāizstudē. Tie esot tie paši dokumenti, ko dienests iepriekš prasījis Skonto, taču uzņēmums neesot devis, - dažādi darbu reģistrācijas žurnāli, no kuriem iespējams izlobīt paveiktos apjomus. Abas puses viena otru tagad vaino procesa novilcināšanā. Dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina atzīst, ka uz jaunā izpildītāja piesaisti un praktiskajiem darbiem lielāku ietekmi tomēr varot atstāt uzņēmēju tiesvedība pret IUB. Bet, kamēr jaunais smēlējs nav izvēlēts, tikmēr VVD Dienvidu dīķa teritoriju apsaimnieko pats. Neizsmeltais gudrons Dienvidu dīķī ir pārklāts ar dārgu ūdens necaurlaidīgu materiālu. Gāze apakšā krājas, bet pagaidām netiek ziņots, ka plēve būtu pārplīsusi. Lai pa teritoriju neložņātu nepiederošas personas, tiek nodrošināta apsardze. Savukārt Ziemeļu dīķis ir pilnīgi nepieskatīts. Jāatgādina, ka līdzekļu taupīšanas nolūkos to nemaz nav paredzēts pilnībā rakt laukā, bet izņemt tikai koncentrētākās vietas un visu nobērt ar kaļķakmens šķembām cerībā, ka gudrons tāpēc izkūpēs.
Dārga bezjēdzība
Valsts vides dienests vēsta, ka darbi nākamgad tiks turpināti. Pamatu šādam optimismam vairotu Eiropas Komisijas lēmums, kas projektu ļautu sadalīt divās daļās, vēl neizlietoto finansējumu attiecinot uz jauno ES budžeta plānošanas periodu. Tomēr pagaidām šāda lēmuma nav. Turklāt naudas, visticamākais, vajadzēs vairāk, nekā palicis pāri pēc Skonto būves. Šobrīd minēts, ka projekta kopējās prognozētās izmaksas no 46 miljoniem eiro varētu pieaugt vēl par deviņiem.
Pirms šā projekta bija arī citi, un par to, ka nauda ir nelietderīgi tērēta, nav nekādu šaubu, jo Inčukalna gudrona operācija turpinās vēl kopš padomju laikiem, bet gudrons tur ir joprojām. Skonto būve apgalvo, ka 25 900 kubikmetru. Pēdējā gudrona apsaimniekošanas piegājienā tika izgudrots sevišķi viltīgs naudas izšķērdēšanas mehānisms. Skonto būves partneris MUEG veda no Vācijas uz Inčukalnu kravas mašīnas ar atkritumiem, tad piesūcināja tos ar gudronu un veda atpakaļ uz Vāciju. Tādējādi ceļš un krava tika apmaksāti dubulti. Kopumā Skonto būvei līdz šim izmaksāti 25 miljoni eiro. Varbūt nāksies maksāt vēl.