Kopš darbu uzsākšanas 2018. gada februārī pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" no Inčukalna Dienvidu dīķa ar ekskavatoriem ir izsmēlusi un pārstrādājusi sekundārajā kurināmajā vairāk nekā 22 500 tonnas sērskābā gudrona, kas ir vairāk nekā 70% no kopējā apjoma. No Ziemeļu dīķa ir izrakts viss smilts/gudrona maisījums vairāk nekā 10 000 tonnu apmērā. Darbi norisinās saskaņā ar plānoto darbu grafiku.
Ņemot vērā projekta nozīmīgumu un sabiedrības lielo interesi, 10. oktobrī Inčukalna novadā, sērskābā gudrona Dienvidu un Ziemeļu dīķa teritorijā, norisinājās publiskais pasākums, kuru organizēja Valsts vides dienests (VVD) sadarbībā ar pilnsabiedrību "Inčukalns Eko". Pasākumā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, pārstāvji no Inčukalna novada domes, vides organizācijām un Inčukalna novada iedzīvotāji.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsver: "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi ir vispiesārņotākā vieta Latvijā, kas ir bijis vides drauds gadu desmitiem. Gudrona dīķu attīrīšanai ir bijusi sena vēsture un šobrīd esam tuvu šī neapskaužamā vēstures mantojuma sakārtošanai. Jau daudz ir paveikts - lielākā daļa sērskābā gudrona ir savākta un ministrija sekos līdzi projekta izpildei, lai piesārņojuma negatīvā ietekme būtu novērsta plānotajos termiņos."
Kā norāda VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne - Ansberga: "Kā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore esmu gandarīta, ka projekts norit atbilstoši plānam un tā īstenošanā tiek izmantoti inovatīvi risinājumi, veiksmīgi īstenojot aprites ekonomikas principus. Projekta ietvaros maksimāli efektīvi tiek izmantoti resursi, piemēram, sērskābais gudrons tiek pārstrādāts kurināmajā un sadedzināts, kā arī rekultivācijas pārsegumam izvēlēts bentonītmāls, kas atvieglos teritorijas uzturēšanu un teritorijai ļaus dabiski iekļauties ekosistēmā."
No Dienvidu dīķa sērskābais gudrons tiek izsmelts ar ekskavatoriem un pēc tam neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Pēc neitralizācijas, samaisot neitralizētā gudrona masu ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais. Tas tiek transportēts uz SIA "SCHWENK Latvija" rūpnīcu Brocēnos, lai to izmantotu cementa ražošanai. Kopumā utilizēti jau aptuveni 40% no kopējā prognozējamā sekundārā kurināmā apjoma. Pārējais sekundārais kurināmais tiek uzkrāts noliktavās.
Sanācijas darbu ietvaros tika veikta gudrona emulsijas neitralizācija un izvešana operatoram attīrīšanai. Šobrīd neitralizēta un attīrīta gudrona emulsija vairāk nekā 3500 tonnu apmērā, kā arī attīrīti piesārņotie notekūdeņi vairāk nekā 1700 tonnu apmērā. Patlaban uzsākti Dienvidu dīķa tilpnes pamatnes neitralizācijas un homogenizācijas pasākumi. Tāpat tiek veikts nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.
"Darbi Dienvidu dīķī norit atbilstoši grafikam. Jau līdz pavasarim plānots pabeigt sērskābā gudrona sagatavošanu pārstrādei sekundārajā kurināmajā un izvest to uz SIA "SCHWENK Latvija" rūpnīcu. Pēc tam tiks veikta Dienvidu dīķa teritorijas rekultivācija, pārsedzot to ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, un apzaļumošana," skaidro AS "BAO" valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš.
"Darbi strauji rit uz priekšu arī Ziemeļu dīķī. Uz šo brīdi ir veikta smilts/gudrona maisījuma ekskavācija vairāk nekā 10 000 tonnu apmērā un nogāde pie operatoriem utilizācijai. Tāpat ir uzsākta rekultivācijas reljefa veidošana un rekultivācijas slāņu sagatavošana, lai novērstu nokrišņu ūdeņu infiltrāciju Ziemeļu dīķa teritorijā. Lai attīrītu jau piesārņotos pazemes ūdeņus, ir izbūvēta vērienīga piesārņoto pazemes ūdeņu atsūknēšanas un attīrīšanas sistēma. Atsūknēti un attīrīti ir aptuveni 63% no plānotā attīrāmā piesārņoto ūdeņu apjoma," skaidro SIA "Eko Osta" valdes loceklis Andrejs Laškovs.
Lai novērstu turpmāku piesārņojuma izplatību ārpus Ziemeļu dīķa teritorijas, ir izbūvēta 461 m gara rievsiena, dziļumā sasniedzot morēnas slāni. Turpmāko mēnešu laikā plānots pabeigt visus darbus Ziemeļu dīķa teritorijā. Pavasarī tiks veikti apzaļumošanas darbi. Tāpat kā Dienvidu dīķī, arī Ziemeļu dīķī tiek veikts nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.
"Līguma veiksmīga īstenošana balstās labā, konstruktīvā un aktīvā sadarbībā starp projektā iesaistītajām pusēm, nodrošinot šī kompleksā projekta izpildi, kontroli un kvalitātes uzraudzību. Vēlamies uzsvērt un izteikt pateicību par Valsts vides dienesta aktīvo dalību un konstruktīvo kritiku projekta izpildes uzraudzībā, kas vienmēr ir orientēta uz labāku kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju sasniegšanu," uzsver AS "VentEko" valdes priekšsēdētāja Arta Bažovska.