Nacionālais veselības dienests neuzskata, ka ģimenes ārstiem izvirzītie kvalitātes kritēriji būtu utopiski, jautājot, vai pienākums reizi gadā apskatīt 75 procentus no ģimenes ārsta praksē reģistrētajiem pacientiem no gada līdz 18 gadu vecumam ir pārāk liela prasība kvalitātei?
Taču fakts, ka tikai astoņi ģimenes ārsti no 1275 pilnībā spējuši izpildīt visus kvalitātes kritērijus, vieš bažas: vai nu kritēriji ir neizpildāmi, vai ģimenes ārsti šiem jautājumiem nepievērš uzmanību.
Vidzemē sokas labāk
Nacionālais veselības dienests (NVD) veicis ģimenes ārstu darbības novērtēšanu par 2015. gadu atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Kopumā tika izvērtēts 1275 ģimenes ārstu darbs, kuri pagājušajā gadā sniedza valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pilnu gadu bija līgumattiecībās ar NVD un netika aizvietoti.
Labākos 2015. gada darba kvalitātes rezultātus, izpildot pilnīgi visus no 13 kritērijiem, sasniegušas astoņas ģimenes ārstes - Inese Lejniece (Pļaviņās un Vietalvā), Aina Braķe (Ērgļos), Ieva Grīnšteine (Gulbenē), Lelde Poprocka (Grobiņā), Modrīte Silavniece (Balvos), Vija Zvaigzneskalne (Tukumā un Engurē), Dace Cābele (Liepājā) un Inga Nātra (Valkā). Kopumā vislabāk ar kvalitātes kritēriju izpildi ir veicies Vidzemē un Zemgalē, vismazāk sekmējies Rīgas reģionā.
NVD dati atklāj, ka sešus un vairāk kritēriju (ņemts vidējais kritēriju rādītājs, lai salīdzinātu situāciju pa reģioniem) visvairāk - 53 procenti - izpildījuši Vidzemes reģiona ģimenes ārsti, Zemgalē - 47 procenti. Viszemākais ģimenes ārstu īpatsvars, kas izpildījuši sešus un vairāk kvalitātes kritēju, ir Rīgā - apmēram piektā daļa, un arī starp vislabāk kritērijus pildījušiem ārstiem nav neviena Rīgas ārsta.
Nepilda, tad nestrādā?
NVD speciāliste Māra Āboliņa norāda, ka, salīdzinot ar 2014. gada novērtējumu, par diviem procentiem pieaudzis to ārstu skaits, kuri izpildījuši vairāk nekā piecus no 13 kritērijiem, kā arī samazinājies ģimenes ārstu skaits, kuriem nav bijis pa spēkam izpildīt nevienu kvalitātes kritēriju - 2015. gadā tādu ir divi procenti no ģimenes ārstiem, taču skaitliski tas vienalga šķiet daudz - tie ir 27 ģimenes ārsti.
«Apgalvot, ka ģimenes ārsti, kuri nav izpildījuši nevienu kritēriju, nestrādā, mēs nevaram, viņi veic savus ģimenes ārsta pienākumus, bet šie kvalitātes kritēriji parāda lielāku iesaisti pacientu aprūpē un veselības profilaksē,» saka M. Āboliņa. Tāpat NVD neuzskata, ka kritēriji ir neizpildāmi vispār vai tie būtu utopiski. Ja tos vispār nevarētu izpildīt, tad nebūtu ārstu, kas tos izpilda. 12 no 13 kritērijiem izpildījuši 17 ārstu, tikpat izpildījuši 11 kritēriju.
Vislabāk ģimenes ārstiem veicies ar veselības stāvokļa novērtējumu praksē reģistrētajiem bērniem, vismazāk ārstu bija izpildījuši kritēriju par kardiovaskulāro slimību riska novērtējumu praksē reģistrētajiem pacientiem. Kritēriji ieviesti 2013. gadā. «Ārstiem gada laikā ir iespēja sekot līdzi saviem kvalitātes kritēriju izpildes rādītājiem, līdz ar to ārsti var laikus redzēt, kuros kritērijos veicas vairāk, kuros - mazāk, un var piestrādāt pie nepieciešamajām lietām, lai rezultātu uzlabotu,» norāda M. Āboliņa.
Kritēriji
Kādi ir šie kritēriji, pēc kuriem vērtē ģimenes ārstu darba kvalitāti? Viens no kritērijiem ir no jauna reģistrētu pacientu pārbaude - lai šo kritēriju izpildītu, ārstam jāpārbauda vismaz 90 procentu no jauna reģistrēto pacientu, turklāt veselības stāvokļa novērtējums jāveic triju mēnešu laikā no datuma, kad pacients pie ārsta ir reģistrēts. Gada laikā ārstam jānovērtē veselības stāvoklis vismaz 65 procentiem savā praksē reģistrēto pacientu. Vērtējot ārsta darbu, ņem vērā, cik daudz pacientu ir veikuši vēža profilaktiskos izmeklējumus, piemēram, vismaz 36 procentiem pacienšu no tām, kuras ir reģistrētas ģimenes ārsta praksē un saņēmušas uzaicinājuma vēstuli, ir jābūt veiktam vai nu dzemdes kakla, vai krūts vēža izmeklējumam. Vērtē arī, cik pacientu virs 50 gadiem ir veikuši zarnu vēža profilakses izmeklējumu. Regulāri jāveic analīzes pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un ne tikai - ir jāpanāk, lai viens no rādītājiem būtu zemāks par noteiktu procentu. Vismaz 70 procentiem no hipertensijas pacientiem vienu reizi gadā ģimenes ārsta konsultācijas laikā jānosaka kardiovaskulārais risks, kā arī vismaz 80 procentiem hipertensijas un tikpat koronārās sirds slimības pacientu vismaz vienu reizi gadā jānosaka zema blīvuma holesterīna līmenis.
Reizi gadā vismaz 75 procentiem astmas pacientu jābūt veiktai izelpas maksimuma plūsmas mērīšanai, un gada laikā jānovērtē vismaz 75 procentu bērnu veselības stāvoklis, un vismaz 92 procentiem bērnu vecumā līdz diviem gadiem ir jābūt vakcinētiem pret noteiktām slimībām. NVD arī vērtē, cik bieži pacienti ar hroniskām slimībām izsauc ātro palīdzību, bet uz slimnīcu pacients nav nogādāts, proti, pieticis ar ārsta apskati mājās.
VIEDOKLIS
Māra Āboliņa, Nacionālā Veselības dienesta speciāliste:
«Nevienu no šiem kvalitātes kritērijiem nevar uzskatīt par birokrātisku, tie ir vērsti uz to, lai mudinātu ģimenes ārstus pievērst īpašu uzmanību pacientiem. Vai kritērijs, ka gadā vismaz vienu reizi ir jāapskata un jānovērtē vismaz 75 procentus praksē reģistrētu pacientu vecumā no viena līdz 18 gadiem, ir birokrātisks? Pamatā kritērijiem ir ņemti vidējie rādītāji. Taču nevaram arī apgalvot, ka ģimenes ārsti, kuri neizpilda nevienu kritēriju, nestrādā, viņi pilda ikdienas ģimenes ārstu darbu»