Dūklavs mēģina panākt atļauju piensaimniecībām pārorientēties uz citu profilu

© F64

Tā kā Baltijas valstu piensaimniecības nonākušas īpaši grūtā situācijā pēc Krievijas sankcijām un kvotu sistēmas atcelšanas, šo valstu lauksaimniekiem ir nepieciešama īpaša pieeja un turpmāks Eiropas Komisijas (EK) atbalsts, Kauņā tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs atgādināja, ka īpaši svarīgs atbalsta pasākums pašreizējā situācijā būtu elastīga pieeja tām saimniecībām, kuras investējušas piena ražošanā un zemo cenu dēļ vairs nevar ražot pienu, tādēļ vēlas pārstrukturēties uz citu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Līdz ar to Zemkopības ministrija meklēšot iespējas, lai šīm saimniecībām būtu iespēja savu ražošanu pārstrukturēt.

Savukārt komisārs apliecināja, ka pievērsīs īpašu uzmanību šī jautājuma risināšanai, lai saimniecības, kas vairs nevar iztikt ar piena ražošanu, varētu pārstrukturēties.

Patlaban tās piensaimniecības, kuras vēlētos pārorientēties, piemēram, uz gaļas lopu audzēšanu, nedrīkst to darīt apgūto ES fondu saistību dēļ. Pretējā gadījumā jāatmaksā apgūtais finansējums un ir citas sankcijas.

Komisārs sarunā ar Dūklavu arī norādījis, ka pēdējos mēnešos saražotā piena apjoms ES palielinājies vidēji par 5%, tikmēr EK veikusi 25 dažādus pasākumus piena tirgus stabilizācijai.

Vienlaikus Hogans arī piedāvājis elastīgu pieeju Lauku attīstības programmā finanšu izmantošanai piena ražotājiem. Apspriesta arī iespēja nepiemērot antidempinga nodevu minerālmēsliem, kas ir svarīgi visiem lauksaimniekiem, tajā skaitā arī piena ražotājiem. Komisārs solīja šo jautājumu atrisināt dažu mēnešu laikā.

Kā ziņots, 30. un 31.martā Dūklavs apmeklē lauksaimniecības un pārtikas izstādi "AgroBalt 2016" Kauņā. Uz izstādi ieradies arī komisārs Hogans, citu valstu lauksaimniecības ministri un nozares politikas plānošanas eksperti.

Jau vēstīts, ka iepriekš, pēc dalības ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, Dūklavs atzinis, ka finansiālu palīdzību no ES nevar gaidīt. Turklāt 18 ES valstis ir izteikušās par brīvprātīgu ražošanas samazināšanu, uz ko mudina arī ES lauksaimniecības komisārs.

Tāpat ziņots, ka pēdējā pusotra gada laikā visā ES, tostarp Latvijā, vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc kvotu sistēmas atcelšanas un Krievijas embargo noteikšanas. Latvijā iepirkuma cena samazinājās par 31% un ir vidēji 0,2196 eiro par kilogramu piena, kas ir zemākais rādītājs ES.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro. Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.

Piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.

Svarīgākais