Koalīcijas politiķi atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajām iestādēm cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka diezgan ilgstoši pret drošību bija vieglprātīga attieksme, kas mainījās pēc notikumiem Ukrainā un teroraktiem Parīzē. Jau šogad finansējums aizsardzības nozarei palielināts, tomēr jāatrod papildu līdzekļi austrumu robežas stiprināšanai un drošības dienestiem, pauda Āboltiņa. Viņa gan piebilda, ka, iespējams, tam nebūtu jāveic šā gada valsts budžeta grozījumi.
Vērtējot jautājumu par indivīda brīvību iespējamiem ierobežojumiem par labu drošības situācijas uzlabošanai, politiķe pauda, ka nepieciešams ieviest Eiropas Savienības (ES) pasažieru datu reģistru. Āboltiņa pauda viedokli, ka pret šo ieceri iebilst cilvēku datu aizsardzības dēļ, tomēr cilvēki vieglu roku sniedz informāciju, piemēram, savu personas kodu, piesakoties dažādām atlaižu kartēm veikalos.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noteikti atbalsta drošības dienestu stiprināšanu, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš nav redzējis kādu konkrētu prasījumu, taču, ja atbildīgās iestādes aktualizēs kapacitātes celšanas nepieciešamību, politiskais spēks vērtēs un atbalstīs papildu līdzekļu piešķiršanu. Politiķis vērsa uzmanību uz Valsts prezidenta un Ministru prezidenta lomu drošības iestāžu darba pārraudzībā.
Taujāts par to, vai būtu nepieciešams ierobežot indivīda kādas brīvības par labu lielākai sabiedriskajai drošībai, politiķis norādīja, ka akcents ir jāliek uz Eiropas Savienības ārējās robežas, tātad arī Latvijas Austrumu robežas stiprināšanu. Bērziņš norādīja, ka terorakti notika neilgi pēc drošības dienestu veiksmīgas operācijas, kurā tika aizturēta par iepriekš veikto teroraktu organizēšanu meklētā persona. Tas norāda, ka problēma ir zināmu riska grupu nepietiekami ierobežotās pārvietošanās iespējas. Tāpēc jālobē ES līdzekļu piešķiršana, lai Latvijas robežas izbūvei būtu pieejami lielāki resursi un tas tiktu veikts ātrāk, sacīja politiķis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu drošības dienestu kapacitātes stiprināšanai cīņai pret terorismu, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Vispirms gan ir precīzi jāsaprot, kam līdzekļi ir nepieciešami - jaunām tehniskām iekārtām, jauniem darbiniekiem vai algu paaugstināšanai. Valsts drošības iestādēm ir jānāk ar piedāvājumu par papildu līdzekļu izlietojuma plāniem un ZZS būs gatava tos atbalstīt, norādīja politiķis.
Brigmanis atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu ne tikai 2017.gada budžetā, bet, ja būs iespējams, arī šogad. Viņš gan neprecizēja, kā tehniski to būtu iespējams izdarīt - veicot budžeta grozījumus vai citādā veidā.
Taujāts par gatavību atbalstīt kādus indivīda brīvību ierobežojumus par labu drošības situācijas uzlabošanai, Brigmanis, no vienas puses, vērsa uzmanību, kādu ažiotāžu un bažas par vēršanos pret masu informācijas līdzekļiem raisīja pašlaik Saeimā skatāmie grozījumi Krimināllikumā. Viņš gan arī vērsa uzmanību uz publiskajā telpā izskanējušajiem pozitīvajiem viedokļiem par grozījumu nepieciešamību, lai nepieļautu hibrīdkara apdraudējumus.
No otras puses, politiķis pauda, ka būtu loģiski apspiest, kādi pasākumi veicami, lai pastiprinātu drošību tādās sabiedriskās vietās kā Rīgas dzelzceļa stacija un Rīgas lidosta, kur ikviens var ļoti brīvi ienākt. Tāpat runa ir par drošību publiskos pasākumos, piemēram, 11.novembra krastmalā, kā arī tādās cilvēku iecienītās vietās kā kinoteātros, muzejos un citur. Lai vienotos, kādus soļus jāsper drošības uzlabošanas jomā, jāuzklausa atbildīgo iestāžu ieteikumi, norādīja ZZS frakcijas vadītājs.
Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus.
Beļģijā pēc sprādzieniem Briselē izsludinātas trīs sēru dienas.
Latvijas amatpersonas paudušas, ka Latvijā atbildīgie dienesti strādā pastiprinātā režīmā, taču terorisma draudu līmenis valstī saglabājas zems.