Ja valdība nerisinās mediķiem aktuālos jautājumus, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir gatava rīkot protesta akcijas.
Neparakstot veselības ministra piedāvāto sadarbības memorandu, ģimenes ārsti vēlas problēmas apspriest tieši ar valdības vadītāju Māri Kučinski. Tiesa, otra ģimenes ārstu asociācija – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir mazāk kareivīga, memorandu ir parakstījusi un ar Veselības ministriju (VM) gatava sadarboties.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka sadarbības līgums jau pirms nedēļas noslēgts ar Lauku ģimenes ārstu asociāciju. Uz šo tikšanos bija aicināti arī otras asociācijas pārstāvji, kuri ministrijā neieradās. Vienošanās ir tīri formāls dokuments, taču, visticamāk, būtisks veselības ministram, lai saņemtu mediķu atbalstu, veicot reformas. Pats par sevi tas nenozīmē garantiju lielākam veselības aprūpes finansējumam. Proti, memorands paredz veselības ministra apņemšanos nodrošināt lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei un jau no šāgada 1. jūlija novirzīt papildu finansējumu pilna kapitācijas maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm. Vienošanās arī paredz veikt pasākumus, lai novērstu cilvēkresursu trūkumu primārajā veselības aprūpē, kas īpaši aktuāli ir tieši lauku reģionos. Viens no solījumiem ir ieviest koeficientu par darbu ārpus pilsētām un attālākās apdzīvotās vietās. Līdzekļus, ko ietaupītu, samazinot nelietderīgi veikto ambulatoro izmeklējumu skaitu, varētu novirzīt ģimenes ārstu praksēm.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, ko vada Sarmīte Veide, savā kopsapulcē piektdien vienojās, ka šo memorandu nevar atbalstīt. Vispirms jau tāpēc, ka nav ticības, ka izdosies ietaupīt līdzekļus un ka ar to būs pietiekami, lai palielinātu finansējumu ģimenes ārstiem. Ģimenes ārsti arī iebilst pret e-veselības sistēmas noteikšanu kā obligātu visām ārstu praksēm, kamēr nav atrisināts jautājums par pacientu datu drošību.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzrunājot Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedrus, aicināja ģimenes ārstus uz sadarbību. Viņš informēja, ka jau šogad no 1. jūlija ģimenes ārstiem plānots novirzīt papildu finansējumu pilna kapitācijas maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm. Ministrs vēlas panākt, lai kapitācijas naudu ģimenes ārstiem no 1. jūlija maksātu pilnā apmērā, bet maksājums par kvalitāti būtu papildus. VM ir sagatavojusi ziņojumu valdībai saistībā ar nepieciešamā finansējuma aprēķinu, lai arī visām ārstniecības personām varētu nodrošināt atbilstīgu darba samaksas pieaugumu. Ņemot vērā ģimenes ārstu iesūtīto informāciju (apmēram puse Latvijas ģimenes ārstu), 2015. gadā ģimenes ārstu vidējais atalgojums ir bijis mazliet lielāks nekā stacionāros strādājošo ārstu vidējais atalgojums. Savukārt S. Veide iebilda, jo ministrijas ziņojumā nav minēts, ka veselības ministrs valdībai prasīs papildu finansējumu, lai savas ieceres īstenotu, tostarp izpildītu nupat doto solījumu palielināt ģimenes ārstu prakšu finansējumu. Pēc Ģimenes ārstu asociācijas datiem, atalgojuma pieaugumam, ko ģimenes ārsti nesaņēma vienlaikus ar citiem medicīnā strādājošajiem, nepieciešami 2,5 miljoni eiro. Taču no ministra atbildēm līdz galam nav kļuvis skaidrs, vai un kādā apmērā šogad papildu nauda tiks piešķirta, jo to plānots darīt no ietaupījumiem, kuru apmērs konkrēti būs zināms tikai šā gada otrajā pusē. Pēc ģimenes ārstu sniegtās informācijas, pagājušajā gadā ģimenes ārsti ietaupīja 250 000 eiro, bet kopumā izmeklējumiem atvēlētā nauda tika pārtērēta par 1,9 miljoniem eiro. Tāpēc ģimenes ārsti tagad vēlas runāt tikai ar premjerministru, informējot tieši viņu par problēmām veselības jomā. Ja ģimenes ārstu teiktais netiks ņemts vērā, viņi gatavi neslēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu.