Aicina izveidot infografiku ārzemju latviešiem par atgriešanās iespējām dzimtenē

Lai informētu ārvalstīs dzīvojošos tautiešus par atgriešanās iespējām Latvijā un valsts sniegto atbalstu, nepieciešams izveidot detalizētu un viegli uztveramu infografiku, uzskata Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē, kurā deputāti sprieda par ārzemēs dzīvojošo tautiešu plāniem un motivāciju atgriezties Latvijā, Parādnieks nāca klajā ar ideju par informatīvas infografikas izveidi.

Viņa ieskatā tā būtu ievietojama katrā mājaslapā, tostarp "latvija.lv", kā arī publicējama sociālajās vietnēs, jo pašlaik tikai neliela daļa no ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem ir informēti par valsts sniegto atbalstu. "Kaut vai tikai konsultatīvi, taču šādai informācijai būtu jābūt," pauda politiķis, kuram piekrita vairāki viņa kolēģi.

Runājot par Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Ineses Šūpules prezentēto pētījumu, kurā secināts, ka vēlmi atgriezties Latvijā visbiežāk pauž vīrieši, kā arī gados jaunākie tautieši, kuriem saites ar dzimteni vēl nav zudušas, deputāts aicināja pievērst uzmanību tieši jaunajām ģimenēm.

Viņš pauda viedokli, ka tieši šie cilvēki, atgriežoties Latvijā, varētu sniegt lielu ieguldījumu valsts attīstībā. Turklāt, kā izriet no viņa sacītā, finansējums, kas tiktu nodrošināts šo cilvēku atbalstam, būtu uzskatāms arī par sava veida investīciju.

"Būtu jāinformē par to, kādi bērnu un sociālie pabalsti pieejami, lai varētu veidot valsts politiku. Lai atgriežas jaunās ģimenes ar bērniem, nesot lielāko pienesumu valstij," viņš sacīja.

Savukārt pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš veltīja kritiku vairāku ministriju virzienā, norādot, ka tikai pāris procenti no ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem pauduši interesi par atgriešanos Latvijā. Lielāko deputāta sašutumu izraisīja fakts, ka aptuveni 7% no šiem cilvēkiem ir dzirdējuši par valsts atbalsta instrumentiem, tikmēr, piemēram, biļetēm uz Latviju personai pieejami 500 eiro, kas viņa ieskatā ir pārāk liela summa, jo aviobiļetes varot iegādāties arī par 60 eiro.

Uz to Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan atbildēja, informējot klātesošos, ka tā ir maksimāli pieļaujamā summa, kas turklāt esot tikusi samazināta. Tāpat finansējums nepieciešams, jo interesi par atgriešanos Latvijā pauduši arī, piemēram, Kanādā dzīvojošie tautieši, kuriem aviobiļetes uz Latviju izmaksā vairāk nekā no, piemēram, Lielbritānijas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) kopsēdes noslēgumā sacīja, ka komisija aicinās Reemigrācijas plāna veidotājus un atbildīgos uz kādu no komisijas sēdēm, lai gūtu sīkāku informāciju par attiecīgajiem procesiem.

Jau vēstīts, ka Šūpule klātesošajiem deputātiem šodien prezentēja vairākās valstīs veikto pētījumu, kurā secināts, ka vismazāk par atgriešanos Latvijā domā pensijas vecuma cilvēki, kā arī tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību, tostarp doktora grādu. Augstāko izglītību ieguvušie tautieši, skaidrojot savu lēmumu, norādīja, ka ārvalstīs redz lielākas iespējas realizēt sevi vairākās jomās.

Tāpat secināts, ka atgriezties Latvijā visbiežāk plāno tie tautieši, kuri ir ar zemāku izglītības līmeni, kā arī tie, kuri emigrējuši uz ārvalstīm pēc 2011.gada. Kā skaidroja pētniece, šiem cilvēkiem ir visciešākās saites ar Latviju, kā arī dzimtenē palikuši radinieki un īpašumi.

"Klasiski tie ir pieci gadi. Pēc šo piecu gadu termiņa cilvēkiem ārvalstīs jau nostiprinās dzīvesveids un ir ievērojami grūtāk atgriezties dzimtenē," viņa sacīja. Vēršoties pie deputātiem, Šūpule aicināja pievērst uzmanību uz tiem aizbraukušajiem, kuri devušies uz ārzemēm tieši pēdējo piecu gadu laikā.

"Lielākais atbalsts nepieciešams tiem, kuri ārvalstīs dzīvo jau ilgāku laiku, jo tiem ir zudusi šī saite ar Latviju. Tie ir mazāk informēti par praktisko dzīvi Latvijā. Daudz vairāk vēlētos atgriezties arī tie tautieši, kuri nāk no mazpilsētām. Tas skaidrojams ar faktoru, ka no Rīgas un lielajām pilsētām aizbraukuši iedzīvotāji, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda," viņa sacīja, skaidrojot, ka izteiktāka vēlme atgriezties ir cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir tieši latviešu.

Runājot par to, kas tautiešus mudinātu atgriezties, pētniece no pētījuma secināja, ka, pirmkārt, tā esot ģimene un draugi, tālāk seko nostalģija pēc dzimtenes, savukārt trešajā vietā minēts darbs, kā arī citi faktori, tostarp nekustamie īpašumi, valodas vide, bērnu skološanas iespējas.

Tikmēr domas par atgriešanos Latvijā visbiežāk attur iespējamais atalgojums, kā arī sociālā atbalsta sistēma, kura tiek vērtēta kritiski. Tāpat tautieši pauduši bažas par profesionālās izaugsmes iespējām dzimtenē.