Mudina aktīvāk sakārtot Latvijas austrumu robežu

Neieguldot līdzekļus valsts austrumu robežas sakārtošanā un neveicot citus pasākumus, Latvija turpinās saskarties ar pastiprinātiem nelegālo imigrantu mēģinājumiem šķērsot valsts robežu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē paziņoja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Garbars pastāstīja, ka pagājušajā gadā visās atbildības jomās Valsts robežsardze saskārās ar pārkāpumu un darba intensitātes pieaugumu.

Valsts robežsardzes informācija liecina, ka 2015.gadā uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels nelikumīgo "zaļās" robežas pārkāpēju skaits - 476, kas ir trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad tika aizturēti 144 nelikumīgi robežšķērsotāji.

Pērn Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas aizturēja 301 robežpārkāpēju. Lielākā daļa bija Vjetnamas un Afganistānas pilsoņi, taču bijuši arī Krievijas, Irākas, Indijas, Pakistānas un Sīrijas iedzīvotāji. 2015.gadā Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas atklāja 83 viltotus dokumentus.

Pērn tika aizturēti vairāk nekā 87 cilvēki, kuri, iespējams, bija saistīti ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pār valsts robežu. Pret 66 no šiem cilvēkiem sākti kriminālprocesi, un 25 personas jau ir notiesātas - pārsvarā ar reāliem cietumsodiem. Maksimālais cietumsods ir četri mēneši cietumā, un tajā faktiski ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi aiz restēm pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Garbars gan cer, ka parlamentā iesniegtie grozījumi Krimināllikumā dos savu artavu un turpmāk cilvēku kontrabandistiem tiks dots signāls, ka par personas nelikumīgu pārvietošanu draud daudz bargāks cietumsods.

Pamatā cilvēku kontrabandas rūpals ir organizēts - tajā iesaistījušies gan pavadītāji kaimiņvalsts pusē, gan sagaidītāji tepat Latvijā, gan tādi, kas nogādā imigrantus citās Eiropas valstīs. Šajā rūpalā iesaistījušies Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Polijas pilsoņi.

Garbars gan nevarot palielīties, ka viņa padotie aizturējuši visus cilvēkus, kas nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu. To ietekmē vairāki apstākļi, proti, problēmas ar Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanu, robežsargu un tehnisko kontroles līdzekļu trūkums.

Apliecinājums tam, ka Latvijas robežsargi nespēj aizturēt visus nelegālos imigrantus, ir tas, ka Lietuva pērn pieprasījusi Latvijai uzņemt 150 cilvēkus un apgalvojusi, ka šie cilvēki šķērsojuši Latvijas robežu. Latvija no Lietuvas gan uzņēmusi tikai 90 cilvēkus, par kuriem gūta pārliecība, ka ar lielu varbūtību viņi šķērsojuši robežu Latvijā. Papildus tam Lietuvas un Polijas robežsargi uz abu valstu robežas konstatējuši vēl aptuveni 300 ārvalstniekus - pamatā Vjetnamas pilsoņus. Kā jau Garbars iepriekš minēja, tad tieši vjetnamieši ir tā grupa, kas pērn visvairāk mēģinājuši iekļūt Latvijā.

"Lielā mērā šos skaitļus var nosaukt par spekulācijām, taču es nevaru izslēgt iespēju, ka reālais cilvēku skaits ir krietni lielāks. Papildus tam Krievija apgalvo, ka viņi aizturējuši aptuveni 300 cilvēkus, pirms tie mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu, savukārt Baltkrievija apgalvo, ka aizturējusi 170 cilvēkus, pirms tie šķērsoja Latvijas robežu," uzsvēra Garbars.

Tas nozīmē, ka Latvijas robeža, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tagad tiek izmēģināta organizētai cilvēku pārvietošanai un, lai arī Latvija nesagaida tādu imigrantu plūsmu kā Eiropas dienvidvalstīs, jebkurā gadījumā pērn aizturētais nelegālo robežšķērsotāju skaits izgaismojis vairākas problēmas, skaidroja Garbars.

"Ja šie cilvēki, kas nodarbojas ar šādu rūpalu, negūs pārliecību, ka Latvijas robeža tiek stiprināta un ir adekvāta sodīšana un reaģēšana, tad acīmredzot nevaram sagaidīt, ka nelegālo robežšķērsotāju skaits samazināsies tuvākajos gados. Par to, vai tas pieaugs desmitkārt, man nav tādas informācijas, un es neesmu tiesīgs, lai šādus apgalvojumus izteiktu, bet ir skaidrs, ka tas nemazināsies," norādīja Garbars.

Šogad divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem mēnešiem Valsts robežsardze aizturējusi kopumā jau 16 cilvēkus par nelikumīgu robežas šķērsošanu. "Nav pazīmju, ka šī tendence mazināsies. Acīmredzot šogad tiks turpināts mēģināt izveidot Vjetnamas pilsoņu pārvietošanas kanālu tieši Baltijas valstīs, jo iepriekšējais maršruts bija Krievija, Ukraina, Polija," piebilda Valsts robežsardzes priekšnieks.

Garbars skaidroja, ka aizturēto ārzemnieku izvietošanas iespējas ir teju izsmeltas - Daugavpils specializētajā centrā atbilstoši projektam var izvietot 84 cilvēkus, bet reāli izvieto nedaudz vairāk. Telpu trūkuma dēļ nelegālie robežšķērsotāji ievietoti pat Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās. Tagad gan plānots darbs, lai uzbūvētu atbilstošas telpas nelegālajiem imigrantiem Mucenieku ciematā.

Aizturēto ārzemnieku izraidīšanas izmaksas, piemēram, Vjetnamas pilsoņiem, ir pieaugušas, taču pamatā šo izdevumu segšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi.

Neskatoties uz pastiprināto nelegālo imigrantu spiedienu uz valsts austrumu robežas, Garbars norādīja, ka šobrīd robežkontroles sistēma ir darboties spējīga un tā spēj reaģēt uz krasām pārkāpumu izmaiņām.

Kā Saeimas komisijas sēdē skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, tad iekšējās drošības prioritāte joprojām ir aktuāla un jau sākti pirmie darbi Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp žoga izbūvei. Nākamajos gados IeM pie šiem jautājumiem nopietni strādāšot, jo vajadzīgs ne tikai iekārtot robežas joslu un iegādāties tehniskos līdzekļus, tostarp automašīnas, bezpilota lidaparātus un atjaunot robežsardzes helikopteru parku, bet arī nepieciešami papildus 263 robežsargi. Turklāt nesen ES lemts par vienoto robežapsardzību un valstīm, kurām ir ārējā robeža, tajā skaitā Latvijai, nepieciešami apmēram 2% robežsargu, kurus ārkārtas situācijās varētu iesaistīt krīzes situācijās citās ES valstīs.

Siliņa gan atzīmēja, ka aktuāls jautājums ir par robežas izbūvi ar Baltkrieviju, kam šobrīd vispār nav finansējuma.

Jau ziņots, ka Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, iepriekš skaidroja Valsts robežsardzē.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un pērn 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam.

Būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu, tas ir strukturēts atbilstoši VRS darbības specifikai, vērtējot pārkāpumu iespējamību. Būvprojekts paredz izveidot koka konstrukcijas laipas, tostarp laipas uz polimērmateriāla pontoniem, patruļtakas ierīkošanu, caurtekas uz vietējas nozīmes grāvjiem un lielākām ūdens tecēm, stiepļu žogu izbūvi noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību, pēdu kontroles joslu un citus pasākumus.

Latvijas robeža ar Krieviju ir 270 kilometrus gara. Žogs tiks ierīkots robežkontroles punktu tuvumā un tajās vietās, kur ir augstākie riski robežu šķērsot, tiesībsargiem to nepamanot. Kopumā žoga izbūve paredzēta 90 kilometru garumā.