Iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem, teikts 14 lappušu Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā.
Koncepcijas sagatavotāji secinājuši, ka drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas. Tās veicinātā sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem.
Ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.
Drošības vidē arvien grūtāk kļūst saskatāma robeža starp miera stāvokli, krīzes periodu un kara laiku. Asimetriskās karadarbības elementi bieži vien ir grūti identificējami, bet pamatā tie tiek vērsti uz valsts iekšējo novājināšanu, valsts politiskās pārvaldības diskreditāciju un ticības savai valstij graušanu, secinājuši eksperti.
Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugoši Krievijas īstenoti mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta propaganda, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanā, ekonomikas ietekmēšana ar mākslīgu barjeru palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un neapmierinātības sabiedrībā veicināšana, ko pastiprina militāras aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotā asimetriskās karadarbības elementi.
Militāri Krievija attīsta un vingrina spējas, kas var tikt izmantotas, lai īstenotu neparedzētu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, atdalot tās no pārējās NATO teritorijas, un nepieļautu Ziemeļatlantijas līguma piektā panta īstenošanu.
Eksperti secinājuši, ka ar valsts apdraudējuma pārvarēšanu saistīto valsts institūciju pienākums ir pastāvīgi apzināt, analizēt un spēt savlaicīgi identificēt ārējo draudu, dodot lēmumu pieņēmējiem laiku reaģēt. Valsts uzdevums ir stiprināt šo institūciju spējas identificēt ārējos draudus.
"Liela varbūtība, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai ar mēģinājumiem pielietot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Savlaicīgai draudu identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas, lai apstrādātu lielu informācijas daudzumu un orientētos vidē, kur var tikt izplatīta nepatiesa, grūti pierādāma un pretrunīga informācija," teikts koncepcijas projektā.
Koncepcijas projekta sagatavotāji norāda, ka izlūkošanas spējām un to tehniskajam nodrošinājumam ir jābūt tādam, lai lēmumu pieņēmējiem būtu maksimāli plaša informācija par Latvijas pierobežā notiekošo. Papildus esošajiem sadarbības mehānismiem jāturpina pilnveidot izlūkinformācijas apmaiņu un rīcības koordināciju gan NATO, gan Baltijas valstu starpā.
"Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus. Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus.
NBS komandvadībai ir jāspēj darboties tādā režīmā, ka katrs vienības un apakšvienības komandieris ir spējīgs pastāvīgi izvērtēt taktisko situāciju un izvēlēties labāko operacionālo risinājumu.
Sadaļā par Nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanu eksperti minējuši, ka valsts aizsardzības sistēmai ir jānodrošina efektīva reaģēšana uz iespējamu negaidītu vai ierobežota brīdinājuma laika uzbrukumu un jāspēj pretoties agresijai konflikta sākotnējā fāzē. Sabiedroto spēku klātbūtne veicina spēju pretoties un uzņemt papildus NATO un sabiedroto spēkus.
Valsts augstāko amatpersonu lēmumu pieņemšanas efektivitāte un reaģēšanas ātrums, novēršot sākotnējos draudu avotus, kā arī reaģējot uz negaidītu ārēju militāru uzbrukumu, var būt izšķirošs Latvijas valstiskuma saglabāšanai. Tādēļ valsts augstākās amatpersonas tiek nodrošinātas ar nepieciešamajiem sakaru un citiem līdzekļiem un regulāri jāpilnveido amatpersonu zināšanas par krīzes vadības procedūrām, lai panāktu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu bez kavēšanās.
Vienlaicīgi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim ir pienākums ārēja apdraudējuma gadījumā īstenot militāras aizsardzības pasākumus pat tad, ja augstākā valsts vadība ir kavēta pieņemt attiecīgus lēmumus.
Iekšējās nekārtības, nemieri, kas tiek vadīti vai organizēti no ārpuses, izmantojot asimetriskās metodes, specvienības un izlūkdienestus, ir jāskata kā slēptais un nepieteiktais karš. Šādās situācijās lēmumi par apdraudējuma pārvarēšanu jāpieņem nekavējoties, primāri vēršoties pret specvienību un izlūkdienestu aktivitātēm.
Attiecībā uz NBS uzdevumiem un spējām - nepieciešama spēja ātri reaģēt, novērst un lokalizēt iespējamo apdraudējumu maksimāli tuvu tā izcelšanās zonai, efektīvi organizējot un plānojot miera laika struktūru, vienību ģeogrāfisko izvietojumu un uzdevumus. Tāpat nepieciešama ir spēja efektīvi pretdarboties pretiniekam ar augstas kaujasspējas apbruņojumu un tehnoloģijām, īpašu uzmanību pievēršot efektīvu izlūkošanas, pretgaisa aizsardzības, prettanku, taktiskās mobilitātes un pretmobilitātes spēju nodrošināšanai.
Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešama NBS skaitliskā sastāva palielināšana, kas primāri vērsta uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu. NBS struktūra tiek balstīta uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamo kaujas atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem. Koncepcijas projektā teikts, ka NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
Koncepcija pagājušajā nedēļā izskatīta valsts sekretāru sanāksmē, tagad nozaru ministrijas sniegs savus atzinumus. Pēc tam koncepcijas projekts būs jāskata valdībai, bet jāapstiprina parlamentam.
Koncepcijas sagatavošanai iepriekš organizētas vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās kvalitāti. Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.