Aprūpes centrs disciplinārlietu jūgā

Divas darbinieces, kuras sodītas ar piezīmi par neētisku izturēšanos pret aprūpes centra iemītniekiem, savu rīcību sapratušas un ir atvainojušās, tāpēc neuzskatīju par nepieciešamu viņas atbrīvot no darba, Neatkarīgajai saka valsts sociālās aprūpes centra Zemgale direktors Ilgonis Leišavnieks. Tagad pret viņu pašu ierosināta disciplinārlieta, jo darbiniekus sodījis pārāk maigi.

Viens no pirmajiem jaunā labklājības ministra Jāņa Reira soļiem bija tieši šī disciplinārlieta pret centra Zemgale vadītāju. Zemgales filiālē Lielbērze pagājušā gada vasarā risinājušies notikumi, kuru dēļ ierosināta pārbaude gan pret divām darbiniecēm – aprūpētājām, gan tagad – pret Zemgale direktoru. Neskaidrību raisa fakts, kāpēc disciplinārlieta pret viņu ierosināta tikai tagad, lai gan vainīgās darbinieces sodītas jau pagājušā gada oktobrī, un, ja sods toreiz Labklājības ministrijai (LM) šķitis neadekvāts, jau tad ministrijas galvenajam juristam vajadzēja rīkoties.

Ministrs disciplinārlietu pret Zemgale direktoru I. Leišavnieku par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem ierosināja šonedēļ. Šo rīcību LM pamato ar «padziļināto pārbaudi par klientam nodrošinātā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti». Tā atklājusi būtiskus aprūpētāju ētikas normu pārkāpumus, tostarp cilvēku cieņai neatbilstošu rīcību, par ko bija pamats darbiniecēm uzteikt darba līgumu, bet Zemgales direktors piemēroja vieglāko sodu – piezīmi. LM uzskata: sods ir nesamērīgi viegls. «Nekāda veida ētiski pārkāpumi, tajā skaitā emocionāla, fiziska vardarbība pret klientiem un to piesegšana, kategoriski nav pieļaujami,» saka ministrs J. Reirs. Jau tuvākajā laikā viņš uzsāks vizītes visos valsts sociālās aprūpes centros.

Ministrijā Neatkarīgajai atklāj, ka konkrētais pārkāpums noticis pērn 30. jūlijā. 5. oktobrī abām darbiniecēm izteikta piezīme. Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc jau tad netika vērtēta I. Leišavnieka un arī konkrētās filiāles vadītājas darbība, LM speciāliste Viktorija Buraka saka: ministrija par šo pārkāpumu informāciju saņēma tikai 2015. gada beigās, kad mums tika iesniegta sūdzība, un tikai padziļinātas pārbaudes rezultātā tas tika atklāts 2016. gadā. Oktobrī LM rīcībā nekādas informācijas vēl nebija. Uzsākt lietu pret I. Leišavnieku rosināja tieši LM juriskonsults, kurš atbilstoši amata aprakstam ministrijā ir persona šāda rakstura jautājumu izvērtēšanā.

I. Leišavnieks neslēpj, ka centrā Lielbērze notika pārkāpums, par ko darbinieces sodītas. Proti, kāda guloša un aprūpējama klienta meita iesniedza sūdzību ar tai pievienotu audio ierakstu, kurā dzirdams, ko saka aprūpētājas. «Runātais no ētikas viedokļa nebija pieņemams, tāpēc arī darbinieces sodītas. Ar visu personālu ir notikušas pārrunas par attieksmi pret klientiem, veiktas apmācības. Arī filiāles direktorei samazināts darba novērtējums. Man tagad jautā, kāpēc aprūpētājas netika atlaistas no darba? Viņas atvainojās un savu vainu atzina, un, ja mēs skatāmies juridiski, kā es varu atlaist darbiniekus, pamatojoties uz nelikumīgi veiktu ierakstu, tas vispār nav pierādāms, vai konkrētie cilvēki to saka. Ja es viņas atlaistu, ar tiesu man būtu jāpieņem viņas darbā atpakaļ, un atkal es būtu vainīgs,» stāsta I. Leišavnieks, «es vēlētos zināt, kā manā vietā rīkotos pati ministrija?» Kopumā situācija ar aprūpētāju izglītības līmeni ir smaga, taču vēl smagāki ir aprūpētāju darba apstākļi, kas, protams, nav attaisnojums neētiskai rīcībai pret cilvēkiem. Valsts sociālās aprūpes centros dzīvo cilvēki ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti un psihiskām saslimšanām. Liela daļa iemītnieku ir diennakti kopjami.

Šī situācija ir vēl jo interesantāka tāpēc, ka pret I. Leišavnieku arī bijušais labklājības ministrs rosināja disciplinārlietu (pēc jurista ieteikuma) par to, ka viņš atbrīvoja no amata centra Ziedkalni vadītāju, otru – ka sodījis ar rājienu darbiniekus par pienākumu nepildīšanu, bet trešo – par to, ka centrs vērsās policijā ar informāciju, ka, iespējams, notikusi vardarbība. Par šo pēdējo disciplinārlietu savukārt pats ministrs dabūja brīdinājumu no prokuratūras, jo nedrīkst vērsties pret kādu, kas ziņo par iespējamu noziegumu.