Latvijas teritorijas lielākajā daļā janvāra trešās dekādes otrajā pusē laikapstākļi ir kļuvuši ievērojami siltāki. Šajā laika posmā diennakts vidējās gaisa temperatūras ir 4-10°C virs normas. Papildus tam, nokrišņi, kas janvāra pirmajā pusē vēl bija sniegs, šobrīd jau ir lietus. Mainoties laika apstākļiem, Latvijas ezeros un upēs aizsākušies pavasara palu procesi.
Decembra pēdējās dienās un janvāra pirmajās divās dekādēs ilgstoši pieturējās zemas gaisa temperatūras, kas veicināja strauju Latvijas upju aizsalšanu. Šajā periodā bija ilgstoši un intensīvi sniga, tādēļ Latvijas teritorijā izveidojās pastāvīga bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoziem līdz šim bija izveidojusies Kurzemes un Zemgales upju baseinos (vidēji 10-34 cm).
Upes pārsvarā aizsala decembra pēdējā dienā vai janvāra pirmajās dienās. Aizsalšana notika zemu ūdenslīmeņu apstākļos, jo pagājušā gada vasaras mazūdens periods ieilga līdz novembrim, kad beidzot tika novēroti pirmie ilgstošie rudens nokrišņi. Šajā laika periodā ūdens apjoms upēs un gruntsūdens slāņos sāka paaugstināties, tomēr kopumā, salīdzinājumā ar ilggadīgajiem novērojumiem, ūdens līmeņi joprojām bija zemi, tādi tie saglabājas vēl aizvien.
Atkušņa un lietus ietekmē ļoti strauji nokusa sniega sega, un, ņemot vērā, ka sniega kušanas ūdeņi kopā ar lietus ūdeņiem veido ūdens pieteci upēm, tajās paaugstinās ūdens līmenis. 28. janvārī lielākajā daļā Latvijas upju uz ledus ir izveidojies ūdens slānis. Palielinoties ūdens apjomam, ledus sega upēs tiek kausēta gan no augšas, gan no apakšas. Turpināsies strauja ledus biezuma samazināšanās, atrasties uz tā ir bīstami.
Straujas ūdens pieplūdes dēļ, laika posmā no 29. janvāra līdz 10. februārim, tiek prognozēta strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās visās Latvijas upēs. Visstraujāk un agrāk ūdens līmenis paaugstināsies Kurzemes un Zemgales upēs, kur lielākais ūdens apjoms tiek prognozēts 3. un 4. februārī. Kā tik prognozēts, straujas ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Ventā jau 28. janvāra vakarā ledus segas uzlūza.
27. janvārī Ventā ūdens līmenis paaugstinājās par 20 – 60 cm, bet laika posmā no 28. janvāra pie Vārdavas paaugstinājās par 1.7 m, pie Kuldīgas par 2.2 m un pie Vendzavas par 70 cm.
Bārtā ūdens līmenis 27. janvārī paaugstinājās par 70 cm, bet no 28. janvāra paaugstinājies par 2.6 m. Abavā no 28. janvāra ūdens līmenis paaugstinājies par 80 cm.
Lielupē posmā no Jelgavas līdz Slokai, sākot ar 28. janvāri, ūdens līmenis paaugstinājies par 60 cm. Lielupes pietekās ūdens līmenis cēlies par 50 – 100 cm.
Vidzemes upēs ūdens līmenis nepaaugstināsies tik būtiski kā Kurzemes un Zemgales upju baseinos. Ūdens līmeņa paaugstināšanās tiek prognozēta no 28. janvāra līdz 5. februārim. Šobrīd Gaujā pie Valmieras un Siguldas ūdens līmenis no 27. janvāra paaugstinājies par 30 un 80 cm.
Daugavā ūdens līmenis 28. janvārī vēl pazeminājās, bet no 29. janvāra sāk paaugstināties. Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis cēlies par 10 cm. Ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies līdz 10. februārim. Daugavas pietekās ūdens līmenis paaugstinājies vidēji par 50 cm, Ogrē par gandrīz 1 m. Aiviekstē ūdens līmenis paaugstinājies par 30 cm.
Atkušņa laikā lietus un sniega kušanas ūdens pieplūdes ietekmē ūdens līmeņi Latvijas upēs paaugstināsies, bet saistībā ar to, ka upes šajā ziemā aizsala pie zemiem ūdens līmeņiem un tie turpināja pazemināties, gaidāma palieņu applūšana, tomēr ūdens līmeņa paaugstināšanās ārpus palienēm nav gaidāma. Arī citās Kurzemes un Zemgales upēs atsevišķos upju posmos gaidāma ledus sakustēšanās.