AS "KVV Liepājas metalurgs" uzskata par nepamatotiem un noraida ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) paustos pārmetumus par rūpnīcas īpašnieku uzņēmējdarbības izpratni, kas "drīzāk atgādina padomju nekā Eiropas Savienības tradīcijas".
"KVV Liepājas metalurgs" paziņojumā medijiem raksta, ka uzņēmuma vadība 2015.gadā patiešām vairākkārt norādījusi uz nepieciešamību saņemt elektroenerģiju par ievērojami zemāku cenu, lai uzņēmuma saražotā produkcija spētu būt konkurētspējīga galvenajos mērķa tirgos - Skandināvijas valstīs, Vācijā, Polijā. Arī uzņēmuma iepriekšējie īpašnieki un vadība jau 2011.-2012.gadā vairākkārt aicināja valdību samazināt elektroenerģijas cenu, tādēļ pārmetumi par postpadomju domāšanu pašreizējai "KVV Liepājas metalurga" vadībai nav saprotami.
"Padomju tradīciju garā acīmredzot ir darbojusies arī Latvijas valdība, kura pirms sešiem gadiem izsniedza apjomīgu valsts garantiju metalurģijas uzņēmuma ražotnes modernizācijai paredzētajam kredītam. Tādu pašu domāšanu un darbības metodes varētu piedēvēt arī uzņēmuma konsultantiem un maksātnespējas administratoram, jo viņiem - kā ikvienam Latvijā - iepriekšējo rūpnīcas īpašnieku vēlme saņemt zemāku elektroenerģijas cenu bija ļoti labi zināma," paziņojumā citēts uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs. Viņš piebildis, ka arī tādi uzņēmumi kā "Cemex", "Valmieras stikla šķiedra", "Latvijas Finieris" kopīgi ar "Liepājas metalurgu" iepriekš prasīja zemāku elektroenerģijas cenu.
"Ignorēt starptautiskā tērauda tirgus konjunktūras pasliktināšanos un to aizstāt ar pārmetumiem par izpratni ir ļoti vienkāršota šīs sarežģītās situācijas risināšanas metode, kas, iespējams, ir pieņemama politiskajā retorikā, taču noteikti nav efektīva uzņēmējdarbībā. KVV "Liepājas metalurgs" darbības krīzes patiesie iemesli ir NVS valstu tērauda izstrādājumu lielais piegādes apjoms par dempinga cenām Krievijas rubļa krītošās vērtības dēļ, lētas produkcijas apjomīgas piegādes no Ķīnas ievērojamā šīs valsts iekšējā patēriņa samazināšanās dēļ, kā arī neizdevīgā ASV dolāra un eiro kursa attiecība. "KVV Liepājas metalurgs" konkurētspēju negatīvi ietekmē arī tas, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs lielajiem patērētājiem elektroenerģijas cena ir samazināta," teikts rūpnīcas paziņojumā.
Tāpat paziņojumā atzīmēts, ka padomju laiku izpratnes pārmetumu gaismā mazliet dīvaini izskatoties arī tie Lielbritānijas, Beļģijas, Itālijas, Vācijas, Slovākijas, Čehijas tērauda ražošanas uzņēmumi, kuri prasījuši un saņēmuši savu valstu valdību palīdzību. Elektroenerģijas cenas atlaides lielajiem patērētājiem Lielbritānijas valdība ar Eiropas Komisiju saskaņoja pusotra mēneša laikā, kā rezultātā elektroenerģijas cena šiem patērētājiem samazinājās no aptuveni 80 līdz 40 eiro par megavatstundu. Slovākijas valdība ar metālapstrādes uzņēmumiem parakstīja formālu vienošanos, kurā abas puses apņēmās veikt darbības, tostarp valsts apņēmās sniegt atbalstu, lai ražotāji varētu turpināt sekmīgu darbību. Beļģijas, Itālijas valdības arī sniegušas atbalstu savu valstu tērauda ražošanas uzņēmumiem.
"Acīmredzot arī Latvijas piena ražotājiem, cūku audzētājiem un citu sektoru uzņēmējiem ir padomju laika izpratne, ja arī viņi nozarei sarežģītā brīdī ir vērsušies pēc atbalsta pie valdības. Tikpat labi šādu izpratni var pārmest arī tiem uzņēmumiem, kas cieta no Krievijas noteiktā embargo un tādēļ vēlējās saņemt palīdzību no valsts," teikts "KVV Liepājas metalurga" paziņojumā.
"Dažādu nozaru uzņēmumi daudzās Eiropas valstīs sarežģītās situācijās regulāri vēršas pēc palīdzības pie valdības, un mēs labi zinām, ka iespējamā palīdzība sarežģītā procedūrā jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tādējādi šeit ir pilnīgi nevietā runāt par padomju laiku izpratni un tradīcijām. Sarežģītā situācijā patlaban ir arī "KVV "Liepājas metalurgs", taču atbalsta un izpratnes vietā no valdības pēdējās dienās esam saņēmuši vien ultimatīvas prasības," norāda Talanovs. Vienlaikus viņš pauž cerību, ka varēs turpināt dialogu ar jauno valdību, apliecinot uzņēmuma makroekonomisko un sociālo nozīmīgumu.
Ekonomikas ministre Reizniece-Ozola iepriekš atzina, ka grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" attieksme rāda, ka tas nav gatavs strādāt Eiropas Savienības tirgū un darbojas postpadomju režīmā, kad ar vieglu roku var pajautāt premjeram atbalstu un to ar vienu parakstu saņemt.
Viņa vērtēja, ka sadarbība ar "KVV Liepājas metalurga" īpašniekiem nav bijusi vienkārša. Valdība ir sniegusi uzņēmumam visu informāciju par to, ko tā var piedāvāt, - dzelzceļa pakalpojumu atlaides un elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes samazinājumu. Obligātās iepirkuma komponentes samazinājumam gan vēl nepieciešams Eiropas Komisijas akcepts, un komisija pašlaik vēl vērtē šo jautājumu.
Ekonomikas ministre sacīja, ka uzņēmuma prasības pēc atbalsta ir stipri vien lielākas, tostarp uzņēmums lūdzis atbrīvot garantiju, kas ir nodrošinājums valstij. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka šo lūgumu "nebūtu ne gudri, ne saprātīgi atbalstīt".
Politiķe atzīmēja, ka valdība ir maksimāli uzklausījusi rūpnīcas lūgumus to atbalstīt.
Kā ziņots, uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" pērn decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro, taču tas netika izdarīts. Uzņēmums lūdzis atlikt kavēto maksājumu. Lai valsts piekristu "KVV Liepājas metalurga" kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada janvāra beigām par atliktā maksājuma segšanu.
Pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem "KVV Liepājas metalurgs" pauda viedokli, ka patlaban kreditori un valdība ieņēmuši "ultimatīvu" nostāju. Uzņēmums nejūtot, ka valdība gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.
LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurga" apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.
