Uz Austrumu robežas trūkst iekārtu kontrabandas kravu atklāšanai

© F64

Uz Austrumu robežas trūkst iekārtu kontrabandas kravu atklāšanai, piemēram, vienu no retajiem kravu pārbaudes skeneriem Zilupē saspēris zibens un tas nedarbojas jau pusgadu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kad 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) un valsts robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kļuva par visas Eiropas ārējo robežu, Latvija saņēma dāvinājumu no ASV pārvietojamo skeneri kravu kontrolei un vēl vienu šādu iekārtu nopirka pati Latvija. Šīs robežpunktos Silenē pie Baltkrievijas un Terehovā pie Krievijas bija pirmās kontroles iekārtas, ar kurām varēja caurskatīt kravas un meklēt kontrabandu.

Nākamie jaunie skeneri parādījās tikai pēc četriem gadiem - uz Latvijas un Krievijas robežas Zilupē un Grebņevā. Rīgas brīvostā skeneri uzstādīja tikai 2013.gada septembrī, bet vairākos robežpunktos šādas iekārtas nav bijušas un nav joprojām.

Pavasarī Lietuva pārmeta Latvijai, ka cauro robežu dēļ mūsu valsts kļuvusi par cigarešu kontrabandas tranzītlielvalsti. Viens no galvenajiem ceļiem nelegālajām cigaretēm ir no Baltkrievijas. Kontrabandas smēķi tiek ievesti gan pār Baltkrievijas, gan Krievijas robežu. Tā kā skeneru uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju visos robežpunktos nav, muitniekiem kontrabanda jāatklāj citos veidos. Muitas vadība apgalvo, ka kontrabandu viņu darbinieki spējot atklāt arī ar citām metodēm - informācijas apmaiņu ar ārvalstu kolēģiem, pieredzi un darbinieku vērīgumu, tomēr darba apjoms ir pārāk liels, lai pārbaudītu visas kravas.

"Ņemot vērā, ka visa ES ārējā robeža ir tik stipra, cik tās vājākais posms, tad mēs ļoti labi zinām, ka tie, kas vēlas izsprukt sveikā no kaut kādā pārbaudēm, meklēs tās vietas, kur šādu aprīkojumu nebūs. Mēs ļoti priecāsimies par to brīdi, kad mums visos muitas kontroles punktos būs skeneri," sacījusi VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā pienākumu izpildītāja Ingrīda Gulbe-Otaņķe.

Valsts ieņēmumu dienests sola, ka skeneri būs, jo valdība tam piešķīrusi naudu. Baltkrievijas pierobežā Silenē stacionārais skeneris plānots nākamā gada sākumā, Indrā un Krievijas pierobežā Kārsavā - nākamā gada vidū, Terehovā un Vientuļos - līdz nākamā gada beigām, bet Liepājas un Ventspils ostās - līdz 2017.gada beigām.

Par budžetu atbildīgās komisijas vadītājs Saeimā par situāciju neesot sajūsmā - skeneri ir efektīvs palīgs muitniekiem, tāpēc esot dīvaini, kāpēc tikai tagad sākts domāt par to uzstādīšanu. "Tas, ka vadība cīnās ar kontrabandu - tas ir labi un skaidrs. Es riskēšu teikt - koruptīvi sakari ar kontrolējošām institūcijām acīm redzot ir, visticamāk, zemākā izpildlīmenī. Un šeit ir jārunā par to, vai hierarhiskā sistēmā vadība pietiekami efektīvi kontrolē," sacījis Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V). Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzīmējis, ka viens skeneris kopumā ar visu iekārtu uzstādīšanu maksā 4 miljonus eiro.

Ne visi pašlaik pieejamie radari strādā. 26.jūlijā zibens iespēris Zilupes robežpunkta skenerī. Tikai tagad noslēdzies iepirkums tā remontdarbiem un darbiem jābūt paveiktiem līdz 15.decembrim.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais