Rīgas Centrālcietuma amatpersonai uzbrucis izvarotājs [papildināts]
Viens no Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem, kurš izcietis sodu par izvarošanu, uzbrucis cietuma resocializācijas daļas vecākajai inspektorei, nodarot viņai nelielus miesas bojājumus un radot psiholoģisku traumu, šodien žurnālistiem pastāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.
Par notikušo sākts kriminālprocess, kurā tiks vērtēta ieslodzītā atbildība, kā arī dienesta pārbaude, kurā savukārt tiks vērtēta cietuma darbinieku rīcība.
Spure pastāstīja, ka uzbrukumu paveikušais cietumnieks Latvijas lielākajā ieslodzījuma vietā paralēli soda izciešanai arī strādājis, tāpēc viņam cietuma teritorijā bijušas brīvākas pārvietošanās iespējas. Noziegums pastrādāts vecākās inspektores darba kabinetā, kas atrodas netālu no šūšanas ceha, kurā savukārt strādājis ieslodzītais. Sieviete gan ikdienā bija ar šo cietumnieku komunicējusi, risinot sociālos jautājumus.
IeVP vadītāja noliedza atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka ieslodzītais darbinieci mēģinājis izvarot un viņai ar šķērēm sagriezis seju.
Patlaban IeVP noskaidro uzbrukuma motīvus, taču norāda, ka šis gadījums ir ārkārtas situācija, jo tādi uzbrukumi notiek ļoti reti. Pēdējais bijis pirms vairākiem gadiem.
"Darbinieku drošība IeVP ļoti uztrauc, un šādi gadījumi nav pieļaujami. Šī ir apstākļu sakritība, ka konkrētais gadījums beidzies ar psiholoģisku traumu un lielākoties nelieliem miesas bojājumiem, taču tas varēja beigties daudz ļaunāk. Faktiski tās ir sekas, pie kā IeVP un cietuma sistēma kopumā ir nonākusi, darbojoties pēckrīzes apstākļos, kad nav vairs iespējas pienācīgā kvalitātē apmācīt darbiniekus, tostarp pašaizsardzības paņēmienos," paziņoja Spure.
Tāpat viņa uzsvēra, ka konkrētais uzbrukums apstiprina, ka IeVP ir problēmas nodrošināt pilnvērtīgu ieslodzīto uzraudzību. Uzraudzības problēmas radījis nepietiekamais finansējums un darbinieku trūkums. Ņemot vērā minēto, IeVP kopā ar Centrālcietuma vadību meklēs iespējas, kā ar pašreizējiem resursiem nodrošināt ieslodzīto uzraudzību tā, lai neciestu cietuma darbinieki.
Centrālcietuma vadība rīt, 11.novembrī, iesniegs savu redzējumu par turpmāko rīcību cietumā. Cietuma priekšnieks, kas amatā ir aptuveni pusgadu, jau iepriekš bija iesniedzis ziņojumu par to, kā mainīt un optimizēt cietuma struktūrvienības, zinot, ka hroniski šajā ieslodzījuma vietā nav iespējas komplektēt visas darbinieku vakances, kas paredzētas uzraudzībai.
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cieš arī citu struktūrvienību darbinieki. "Nāksies acīmredzot pārvērtēt ieslodzīto tiesības un tās atstāt otrajā plānā, bet pirmajā plānā izvirzīt darbinieku drošības aspektus. Ja Centrālcietumā perspektīvā kādu laiku nebūs iespējams pilnā sastāvā komplektēt uzraudzības maiņas, tad nevarēsim ieslodzītos nodrošināt ar vešanu uz atsevišķiem resocializācijas pasākumiem," uzsvēra Spure.
Viņa arī atgādināja, ka uzraugiem atalgojums joprojām ir kritisks. Centrālcietuma uzraugs šobrīd "uz rokas" saņem 560 eiro. Šī summa neapmierina šī amata pretendentus un nerosina cilvēkus strādāt cietumā, zinot, kādi riski pastāv ieslodzījuma vietās.
Centrālcietumā ieslodzīti aptuveni 1000 apcietināto. Ja vienā maiņā jābūt 51 uzraugam, tad dzīvē tie ir 24 darbinieki. Liela daļa Centrālcietuma darbinieku ir sievietes. Spure atzina, ka ir nepieciešamas ne tikai strukturālas izmaiņas Centrālcietumā, bet "plānota arī viena otra personāliju pārskatīšana", proti, atbilstība struktūrvienības vadītāja amatam.
Nobeigumā Spure norādīja, ka jau ir piesaistīts Mācību centrs, kuram būs nepieciešams papildus uzņemties darbu ar Centrālcietuma darbiniekiem, lai nodrošinātu amatpersonas pašaizsardzību elementu apmācīšanu un psiholoģisko noturību.