Dažas pašvaldības neliekas zinis par ĀCM draudiem

Atsevišķas pašvaldības neliekas zinis par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanās draudiem, aģentūrai LETA atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.

Ziemeļkurzemē, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, ir samērā maz mājas cūku fermu, turpretim mežacūku populācija Ziemeļkurzemes mežos ir ļoti liela. "Daži novadi neliekas zinis, jo viņiem nav cūku fermu. Taču mežacūkas viņu mežos ir. Neskatoties uz to, šīs pašvaldības "guļ"," norādīja Koloda, uzsverot, ka ne visas pašvaldības ir atsaukušās PVD aicinājumam organizēt teorētiskas civilās aizsardzības mācības, lai zinātu, kā rīkoties ĀCM uzliesmojuma gadījumā. "Pagaidām neatklāšu, kuras ir šīs pašvaldības, lai gan "varoņi" būtu jāsauc vārdā. Mums būs jārunā ar šīm pašvaldībām zem četrām acīm, un, ja tās joprojām neliksies zinis, tad gan sauksim vārdā," atzina Koloda.

Komentējot PVD ģenerāldirektora Māra Baloža teikto, ka Kurzemē biodrošību neievēro 75% novada saimniecību, kurās tiek audzētas cūkas, Koloda atzina, ka Ziemeļkurzemē to var attiecināt uz aptuveni 70% saimniecību, lai gan šajā reģionā cūku fermu nav tik daudz kā Zemgalē vai citviet Latvijā. Daudzās kūtīs pie ieejas durvīm nav speciālo paklāju apavu dezinficēšanai, vai arī tie netiek izmantoti, kā paredzēts: "Ir gadījumi, kad paklājus pastumj malā vai arī tos regulāri no jauna neuzpilda ar dezinfekcijas šķīdumu." Ne vienmēr tiek ievērotas arī biodrošības prasības attiecībā uz vienreiz lietojamo apģērbu u.c.

PVD Ziemeļkurzemes reģionālās pārvaldes vadītājs aicina lauksaimniekus izmantot iespēju saņemt Eiropas Savienības finansējumu, kas tagad kļuvis pieejams komerciālajām saimniecībām biodrošības pasākumu stiprināšanai - žogu būvniecībai, dezinfekcijas līdzekļu un aprīkojuma iegādei. Ziemeļkurzemē šim Lauku atbalsta dienesta administrētajam atbalstam līdz šim pieteikušās trīs saimniecības.

Koloda prognozē, ka ĀCM neizbēgami nonāks Kurzemē nākamgad vai labākā scenārija gadījumā - aiznākamgad. Pieredze citviet Latvijā liecina, ka ĀCM izplatība strauji notiek jūlijā, augustā un septembrī, kad mežacūkas mēdz baros pulcēties pie labības laukiem. Ja stingri netiek ievērotas biodrošības prasības, ĀCM no laukiem, kur pulcējušās mežacūkas, ar nedezinficētiem apaviem vai lauksaimniecības tehnikas riteņiem, var tikt ievazāts lauku saimniecībās, norādīja Koloda.

Rojas pusē pirms pāris nedēļām pie jūras izskalotas septiņas beigtas mežacūkas. Analīzes šajā gadījumā nav apstiprinājušas bažas par ĀCM, taču, kā atzina Koloda, nedrīkst zaudēt modrību, jo ĀCM var sasniegt Kurzemi gan no citiem Latvijas reģioniem, kur konstatēti ĀCM gadījumi, gan no Lietuvas puses. Draudi ir iespējami arī no jūras, ja tiek izskaloti beigti dzīvnieki, norādīja Koloda. ĀCM ar netīriem apaviem, apmeklējot mežacūku barotavas, Kurzemē var ievazāt arī viesmednieki. "Tā ir kā bumba ar laika degli," atzina Koloda.

ĀCM izplatības ierobežošanā ļoti būtiska loma ir mednieku kolektīviem, norādīja Koloda, uzsverot, ka atsevišķās teritorijās, piemēram, Dundagas, Abavas un Ances pagastos, mežacūku populācija ir stipri par lielu.

Jau ziņots, ka pie līdzšinējā izplatības ātruma ĀCM drīzumā parādīsies arī Kurzemē, kur ir vislielākais šo dzīvnieku skaits, tikmēr biodrošību neievēro 75% novada saimniecību, kur tiek audzētas cūkas, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Tāpat viņš atzina, ka mežacūku vidū parādījusies imunitāte pret ĀCM, kas ir šā gada jaunums.

"ĀCM pamazām pārņem visu Latviju, un nākamgad saskarsimies ar lielām problēmām, kad tas neizbēgami parādīsies arī Kurzemes mežos, kur ir lielākais cūku skaits - 20 dzīvnieki uz vienu kvadrātkilometru. Ja mēris nonāks tur, būs slikti. Tikmēr Kurzemē 75% saimniecību neliekas ne zinis, par ko liecina nepietiekamais biodrošības līmenis šajās saimniecībās," sacīja Balodis.

Viņš arī atkārtoti norādīja, ka vienīgais ceļš, kā līdztekus pastiprinātai biodrošībai izvairīties no ĀCM, ir mežacūku populācijas samazināšana, kur savukārt liela loma ir pašvaldību lēmumiem atļaut medības mazākā platībā nekā likumā noteiktie 1000 hektāri.