Mediķu arodbiedrība cer uz politiķu sapratni saistībā ar nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš atzina, ka trīspusējās sarunās starp Veselības ministriju, darba devējiem un arodbiedrību, panākts vienots viedoklis, ka veselības budžets ir nepietiekams.
Lai situāciju uzlabotu, LVSADA sākusi konsultācijas ar politiskajām partijām un apvienībām. Politiķi tiks informēti cik nopietna situācija ir Latvijā, ka valstī ir augsta mirstība, pieaug invaliditāte, Latvijā ir viena no vissliktākajām veselības aprūpes sistēmām u.c.
Ja politiķi negribēs ieklausīties, iespējams, būs jārīko protesti, bet tas ir LVSADA padomes ziņā, teica Keris.
Kā ziņots, LVSADA šodienas padomes sēdē lems par turpmāko rīcību saistībā ar veselības aprūpes finansējumu nākamajam gadam, aģentūru LETA informēja arodbiedrības darba koordinatore Inga Rudzīte.
Kā norāda arodbiedrībā, tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016.gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad - 3,1% no IKP. Salīdzinājumam, vidēji Eiropas Savienībā (ES) veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs - aptuveni 5% no IKP, teikts paziņojumā medijiem.
Rudzīte sacīja, ka jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas - Latvijā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES. Neraugoties uz to, budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs, skaidroja arodbiedrības pārstāve.
Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots. Līdz ar to nākamgad māsas palīga darba samaksa gandrīz izlīdzināsies ar māsas darba samaksu, būtiski mazinot māsas profesijas konkurētspēju darba tirgū, uzskata arodbiedrībā.
To pašu varot teikt arī par ārstiem - ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi līdz 815 eiro, ārsta vidējās darba samaksas (par vienu slodzi - 847 eiro) konkurētspēja Latvijā ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim. Viss minētais tikai veicinās ārstniecības personu deficīta padziļināšanos gan Rīgā, gan novados, uzsvēra Rudzīte.
Ņemot vērā minēto, par konkrētu rīcību, kas varētu palīdzēt uzlabot situāciju nozarē, LVSADA lems šodienas padomes sēdē. Sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nama 2.stāva zālē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31. Plānots, ka tā sāksies plkst.10.30.
Kā ziņots, 27.augustā valdība ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Valdība cita starpā arī vienojās, ka nākamgad Veselības ministrijai neatliekamo pasākumu īstenošanai tiks piešķirti 12 miljoni eiro.