Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Latvijā

Tiesa: pilsoņi drīkst iestāties pret okupācijas un kara propagandu

© F64

Ar attaisnošanu beidzies apkaunojošais tiesas process, kurā par 1,99 eiro vērta slotaskāta salocīšanu putinistu mītiņa laikā apsūdzēts Dainis Rūtenbergs, kurš iedegās dusmās, redzot Krimas okupācijas atbalstītājus piketējam Rīgā.

Pagājušā gada 10. martā – laikā, kad notika Krimas aneksija, Rīgā rīkoja piketu it kā «Krimas tautas atbalstam». Vismaz ar šādu nosaukumu pasākums saņēmis pašvaldības atļauju. Tomēr faktiski mītiņā vicināti agresorvalsts – Krievijas – karogi, skandināts «Rossija! Rossija!». Turklāt mītiņš notika pie Eiropas Parlamenta un komisijas informācijas biroja durvīm, kam ar Ukrainas krīzi nav pat ne teorētiska sakara.

Šāda aina pavērusies Dainim Rūtenbergam – pavisam parastam pusmūža Rīgas ostas dokerim, divu bērnu tēvam, kurš Rīgā pa Aspazijas bulvāri gājis mājās no darba. Viņš bez lielas runāšanas paņēmis kādu slotaskātu, kurā bija iestiprināts viens no Krievijas karogiem, un noņēmis karogu, salokot slotaskātu. Par to viņu nekavējoties aizturēja policija, kaut arī neviens necieta.

Prokuratūra pret policiju

Lietas gaita pierāda, ka šoreiz Kremļa troļļu pusē nostājusies prokuratūra (nevis policija, kurā tradicionāli strādā daudzi krievu izcelsmes darbinieki): policija procesu pret D. Rūtenbergu izbeigusi, jo notikušais nav vērtējams kā krimināla rakstura pārkāpums, bet prokuratūra pavēlējusi lietu par katru cenu atjaunot, lai varētu nosūtīt uz tiesu. Taču arī prokuratūra nav bijusi droša, ka šim procesam ir kāds likumīgs pamats, tālab uz tiesu, pamatot apsūdzību, nosūtīja jauniņo – Līgu Īzāku.

Tiesas izmeklēšanas laikā, pārbaudot lietiskos pierādījumus, atklājās interesanta lieta: karogs, par kuru visu laiku runāja kā par «saplēstu», ir sveiks un vesels – tikai strīda laikā drusku nosmērēts gar zemi.

Sacensība melošanā

Par cietušo personu atzītais Krievijas pilsonis Staņislavs Razumovskis, kurš kopš 1945. gada dzīvojot Latvijā, tomēr latviski nespēj pateikt pat «Uz redzēšanos!», vairākkārt mainīja versijas. Vispirms viņš bija liecinājis, ka esot karogu nopircis Krievijā, kur tas maksājis ap 15 eiro. Tiesas zālē jau runāja, ka pirms pāris gadiem nopircis Centrāltirgū, kur tas esot maksājis apmēram 30 latu. Visbeidzot viņš pieprasīja no D. Rūtenberga 75 eiro kompensāciju, apgalvojot, ka Rīgā Krievijas karogu nopirkt nevarot, tāpēc būšot jābrauc uz Krieviju. Tālāk cietušais jau ķērās pie meliem – Latvijā it kā tagad esot aizliegts tirgot Krievijas karogu, piedraudot tā pārdevējiem ar 300 eiro sodu. Pārbaudot šo apgalvojumu, Neatkarīgā noskaidroja, ka Krievijas karogu iespējams nopirkt Vecrīgā – mūzikas ierakstu un suvenīru veikalā, kur tas draudzīgi guļ blakus Latvijas un Ukrainas karogiem.

Prokuratūra uz tiesu bija izsaukusi divas, aizstāvības vērtējumā – «acīm redzami melojošas», liecinieces, kuras stāstīja, ka D. Rūtenbergs noplēsis karogu, ar ceļiem piespiedis to pie zemes, tad sitis liecinieces un spēris ar kājām, to visu paspējot izdarīt divu vai triju sekunžu laikā. Tiesnesim Imantam Dzenim, pārbaudot mītiņa videoierakstu, atklājās gan pilnīgi pretējais.

«Rīkojās satversmīgi!»

D. Rūtenbergu sabiedriskā kārtā, bez maksas, bija apņēmušies aizstāvēt divi prominenti advokāti – Aldis Alliks un Mārtiņš Kvēps. «Senāts judikatūrā nostiprinājis, ka cietušo apgalvojumi par nodarīto kaitējumu naudas izteiksmē ir nepietiekami, lai kādam piespriestu kriminālsodu: vajadzīgs nodarīto zaudējumu objektīvs novērtējums,» tiesu praksi citēja M. Kvēps. Sabīdāmais plastmasas slotaskāts, kurā S. Razumovskis bija uzvilcis savas dzimtenes karogu, saimniecības preču veikalā maksā 1,99 eiro.

«Dainim radās iekšējs protests pret agresorvalsts simbola izmantošanu. Viņš sajuta vēlmi paust savu pilsonisko un demokrātisko stāju, nosodot pret Ukrainu pastrādāto starptautisko noziegumu – aneksiju, kam identisku 1940. gadā toreizējā PSRS pastrādāja pret Latviju. Pret noziegumu, kuru atbalstīja un slavināja piketa dalībnieki, arī konkrētais karoga vicinātājs. Vai Dainim, to redzot, bija tiesības rīkoties pašam? Jā! Dainis rīkojās impulsīvi, taču – satversmīgi!» notikumus raksturoja A. Alliks, nejauši radot jaunvārdu «satversmīgi».

Savas noslēguma runas laikā prokurore atmeta cerības pietiesāt kompensāciju Krievijas pilsoņa labā, tās vietā prasot karogplēsim simt stundu ilgus sabiedriskos darbus.

Savas pēdējās replikas laikā cietušais S. Razumovskis, kurš visu laiku tiesā gribēja runāt par politiku, nevis lietas būtību, pateica ko tādu, kas apliecināja – ne īstajā protesta demonstrācijā viņš piedalījies: «Mana miesīgā māsa dzīvo Krimā, viņa man zvana un aicina: «Slava, palīdzi!» Cita lieta, ka brālis šo palīgā saucienu neprot pareizi izprast.

Pirmās instances tiesa Daini Rūtenbergu pilnībā attaisnojusi, pilnais spriedums gaidāms 25. augustā.