Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 5.februārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:56. Pēdējās diennakts laikā Krievijas spēki mēģinājuši veikt ofensīvu septiņās frontēs, notikušas 105 kaujas.
Sīvākās cīņas risinājušās Avdijivkas apgabalā, kur Ukrainas karaspēks atvairīja 24 uzbrukumus pie Novobahmutivkas un Avdijivkas un vēl 14 uzbrukumus pie Pervomaiskes un Nevelskes Doņeckas apgabalā, kur krievi ar aviācijas atbalstu mēģināja pārraut Ukrainas spēku aizsardzību.
21:00. Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka gadījumā, ja Rietumi nolems izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, tas būs dziļi pretlikumīgi un prasīs ļoti ilgstošus tiesas procesus.
Jau ziņots, ka G7 valstis un Eiropas Savienība apspriež plānu, kā izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus vairāk nekā 250 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu finansēt Ukrainas atveseļošanos.
19:58. Krievijas okupācijas spēki, izmantojot daudzstobru raķešu palaišanas sistēmas "Grad," devuši triecienu pa Vorožbas pilsētu Sumi apgabalā. Pilsētas varasiestādes ziņo, ka gājis bojā 40 gadus vecs vīrietis un traumas guvusi arī viņa māte.
Pilsētas mērs Andrijs Družčenko ziņo, ka "Kopumā cietušas piecas privātmājas, izsisti ēku logi un bojāti jumti. Divas ielas pilnība atslēgtas no elektrotīkla."
18:57. Ukrainas Veterānu lietu ministre Jūlija Laputina iesniegusi atkāpšanās vēstuli, ziņo medijs "Ukrainska Pravda". Ukrainas Ministru kabinets nesniedz sīkākus komentārus par atkāpšanās iemesliem.
Jūlija Laputina vada Ukrainas Veterānu ministriju kopš 2020. gada decembra un viņas atkāpšanās seko nesen izskanējušajām ziņām par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska plāniem nomainīt vairākas vadošās amatpersonas valstī.
17:55 Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien devies uz Kijivu un aicinājis palielināt palīdzību Ukrainai karā ar Krieviju.
"Es esmu ceļā uz Kijivu," žurnālistiem Varšavā paziņoja Borels.
ES dalībvalstu līderi pagājušo ceturtdien vienojās par 50 miljardiem eiro piešķiršanu Ukrainai nākamo četru gadu laikā.
Borels uzsvēra, ka nepieciešams pastiprināt militāro palīdzību Ukrainai, lai tā spētu uzvarēt, un aicināja ES darīt visu iespējamo.
"Tas nav tikai laika jautājums. Tas ir mūsu piegāžu kvantitātes un kvalitātes jautājums. Un, protams, mums ir jādara vairāk un ātrāk, jo Ukrainai ir jāuzvar," sacīja Borels.
Šī būs jau ceturtā Borela vizīte Ukrainā kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
17:04 Nīderlandes Aizsardzības ministrija, nogādāšanai Ukrainā, sagatavos vēl sešus iznīcinātājus F-16.
Kā ziņo valsts aizsardzības ministre Kaisa Ollongrena, kopējais F-16 lidmašīnu skaits sasniedzis 24 vienības. "Ukrainai ir nepieciešams gaisa pārākums, lai stātos pretī Krievijas agresijai," komentēja ministrs.
Kā atzīmēja Defensie, šie seši iznīcinātāji tiks pievienoti 18 F-16, kas tiek gatavoti nogādāšanai Ukrainā. 18 lidmašīnas ir paredzētas F-16 mācību centram Rumānijā.
16:24 Krievijas karaspēka sarīkotajā apšaudē Hersonas pilsētā pirmdien nogalināti četri cilvēki un vēl viens ievainots, paziņojis Hersonas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Romans Mročko.
Nogalināti divi vīrieši, kas atradās automašīnā, sieviete, kas atradās uz ielas, un 60 gadus vecs vīrietis pilsētas centrā, atklāja Mročko.
Krievija regulāri bombardē Hersonu, kopš 2022.gada novembrī to atguva Ukrainas armija. Pilsēta atrodas Dņepras upes kreisajā krastā. Upe veido faktisko frontes līniju.
Krievijas karaspēka atstumšana no upes krastiem bijusi Kijivas prioritāte.
Pagājušajā nedēļā Berislavā pie Hersonas Krievijas drona uzbrukumā tika nogalināti divi Francijas pilsoņi un ievainoti vēl trīs ārzemnieki.
15:57 "Elektroagregat" rūpnīcas, kas atrodas Krievijas pilsētā Kurskā, vadība sāka pieprasīt, lai strādnieki ziedo naudu armijas vajadzībām.
Kā ziņo Nacionālās pretošanās centrs, atsaucoties uz avotiem, visu līmeņu darbiniekiem teikts, ka viņiem bija jāraksta paziņojums par vidējās dienas izpeļņas apmēra atskaitīšanu no viņu darba algas 2024.gada janvārī "SVO vajadzībām".
Šī vadības prasība izraisīja darbinieku sašutumu un izraisīja kolektīvas sūdzības. Tomēr, atbildot, viņi sāka viņiem draudēt - aizej no darba vai doties karā!
14:49 Pagājušajā nedēļā ienaidnieka apšaudes intensitāte pieauga gandrīz par ceturtdaļu. Par to paziņojis iekšlietu ministrs Igors Kļimenko.
Pēc viņa teiktā, pēdējās nedēļas laikā ienaidnieks Ukrainai uzbruka vairāk nekā 1500 reižu.
14:02 Krievijas karaspēks līdz aprīlim samazinās savu uzbrukuma darbību intensitāti, šādu prognozi teletona laikā sniedza Militāri juridisko pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Musienko.
Viņš arī piebilda, ka Ukrainas vienības, kas šobrīd atrodas rezervē, var tikt izmantotas īstajā brīdī, lai dotu triecienu Ukrainai. Musienko atzīmēja, ka Aizsardzības spēki atkal varētu koncentrēt uzbrukumu dienvidos, taču citā virzienā: “Mēs droši vien runājam par dienvidu virzienu, kur šobrīd notiek Melnās jūras gaisa operācija un kur atrodas ienaidnieka mērķi okupētajā Krimā. Iespējams, ka tas varētu stiepties pa sauszemi līdz Hersonas apgabala kreisajam krastam."
13:00. Zelenskis atzīst, ka domā par Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija nomaiņu un valsts vadības pārstartēšanu, ziņo pravda.com.ua.
12:17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 389 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.
11:41. Krievi pēdējo 24 stundu laikā Ukrainā nogalinājuši vienu civiliedzīvotāju un ievainojuši vēl 5 cilvēkus, ziņo pravda.com.ua.
10:45. Rīgas 1.slimnīcas ārsts anesteziologs reanimatologs Dr. Med. Edgars Vasiļevskis, kopā ar saviem kolēģiem Latvijas Anesteziologu un Reanimatologu Asociācijas prezidenti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesori anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Ivetu Golubovsku un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Alekseju Miščuku, atgriezušies no Ukrainas, kur apmācīja ukraiņu ārstus lietot modernās reģionālās anestēzijas metodes.
10:05. Pēdējā laikā publiskajā telpā nereti dzirdamie pieļāvumi par kara iespējamību starp NATO un Krieviju pamatā ir vērsti uz Rietumu sabiedrībām un to mobilizēšanu, jo tās "sāk pagurt" no Ukrainas atbalstīšanas, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Vairāki Rietumvalstu līderi un augsta ranga NATO militārpersonas ir izteikušas prognozes, ka ir iespējams Krievijas uzbrukums kādai NATO valstij vairāku gadu perspektīvā. Intervijā komentējot šis izteikumus, Kalniņš uzsvēra, ka viņš tādām prognozēm nepiekrīt un neuzskata par vajadzīgu šādi biedēt cilvēkus, tomēr Latvijas robežas aizsardzība ir jānodrošina "šeit un tagad".
09:05. Joprojām nav skaidrs, vai Latvijas sportisti piedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja tajās startēs arī Krievijas un Baltkrievijas sportisti, tomēr visa pasaule joprojām gaida Ukrainas lēmumu šajā jautājumā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
08:05. ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons svētdien atzina, ka Senātā nule saskaņotā vienošanās par robežas drošību un palīdzību Ukrainai "nebūs dzīvotspējīga", ja tā nonāks līdz republikāņu kontrolētajam Kongresa apakšnamam. "Šis likumprojekts ir pat sliktāks, nekā mēs to gaidījām, un nav pat tuvu tam, lai izbeigtu prezidenta radīto robežas katastrofu," platformā "X" pauda spīkers.
07:21. Krievijas-Ukrainas frontē izveidojusies pata situācija, intervijā Itālijas raidsabiedrībai "Rai1" atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vienlaikus uzsverot, ka Ukrainai ir nepieciešami moderni tehniskie līdzekļi. "Attiecībā uz karu frontē - tā ir pata situācija, tas ir fakts, jo bija tehnikas piegāžu aizkavēšanās, bet aizkavēšanās nozīmē kļūdas," sacīja prezidents. "Mēs karojam pret teroristiem, kam ir viena no lielākajām armijām pasaulē, munīcijas trūkst, bet ir vajadzīgi mūsdienīgi tehniskie līdzekļi," skaidroja prezidents.
00:10. Ukrainas artilēristi munīcijas trūkuma dēļ vairs nevar šaut pēc nejaušības principa, bet ir spiesti izvēlēties tikai konkrētus apstiprinātus mērķus, par kuriem viņi ir pārliecināti.
Kā vēsta Business Insider, Krievija jau kopš kara sākuma saglabājusi priekšrocības artilērijas munīcijas jomā, un pēdējos mēnešos šī priekšrocība ir tikai palielinājusies - Ukraina šobrīd izšauj tikai 2000 šāviņu dienā, bet Krievija - 10 000 šāviņu dienā.