Eksperti ķeras klāt vides pieejamībai
Vides pieejamības eksperta Edgara Fingera novērojumi liecina: vispiemērotākie cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir lielveikali, bet liekākās problēmas sagādā ārstniecības iestādes.
Edgars gatavojas likt lietā savu nupat iegūto eksperta sertifikātu un izpētīt, cik pieejama ir viņa dzimtās pilsētas vide. «Nenoliedzami, pirmā, kurp došos, būs Dobeles slimnīca,» Neatkarīgajai saka Edgars. Arī šogad invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons turpinās vides pieejamības mērījumus visā Latvijā, lai papildinātu karti ar jaunām ikvienam pieejamām kultūras, atpūtas un citām vietām un sniegtu padomus tur, kur vides pieejamības principi saprasti nepareizi vai nav ievēroti nemaz.
Pagājušā gada vasarā, īstenojot projektu Mapeirons, iepazīti 97 novadi, 52 pilsētas, izvērtējot vairāk nekā 22 000 objektu, stāsta projekta vadītājs Tālis Bērziņš. Šogad Apeirona eksperti plāno paveikt vismaz tikpat lielu darbu. «Šogad arī izsūtīsim pašvaldībām vēstules, aicinot pieteikt, viņuprāt, pieejamus vides objektus savā apkārtnē, un mēs varēsim pārbaudīt,» stāsta T. Bērziņš, atgādinot, ka projekta ideja ir Latvija – pieejama visiem, gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan ar dzirdes, redzes traucējumiem, gan vecākiem ar mazuļiem ratiņos. Šogad vides eksperti pārbaudīs arī deviņas renovētas dzelzceļa stacijas, kuras, kā norāda Latvijas Dzelzceļš, būs atbilstošas vides pieejamības prasībām.
Edgars Fingers ir no Dobeles, taču dzīvo Jelgavā, jo tur atradis piemērotu dzīvokli pirmajā stāvā, kas pielāgots cilvēkam, kurš pārvietojas ratiņkrēslā. Kamēr vēl nebija apguvis vides pieejamības ekspertam nepieciešamās zināšanas, viņš vidi vērtēja kā cilvēks, kuram ikdienā jāpārvietojas pa pilsētas ielām ratiņkrēslā. «Diemžēl pilsētu vide lielākoties nav piemērota ratiņkrēslā sēdošiem, vai nu ielu segums ir nekvalitatīvs, pa kuru nevar pabraukt, vai nav uzbrauktuves. Lai cik tas šķistu dīvaini, vieni no nepieejamākajiem objektiem ir ārstniecības iestādes. Piemēram, Gaiļezera slimnīca – tur pat līdz ieejai tikt nevar, jo laukums slimnīcas priekšā ir nepārbraucams ratiņos,» stāsta Edgars. Viņš kritiski vērtē arī savas dzimtās pilsētas vidi un plāno nopietni pievērsties tās novērtējumam. «Vides pieejamības eksperta sertifikāts man ir ļoti nozīmīgs, jo es varu doties uz pašvaldību un pamatot, kāpēc konkrētā vieta ir nepieejama, un, galvenais, sniegt ieteikumus, kopīgi meklēt risinājumus,» saka Edgars.
«Salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem pašlaik, protams, ir uzlabojumi,» atzīst Lilija Mucelāne no Jūrmalas. Tomēr daudzās vietās vides pieejamība īstenota pavirši. Piemēram, Rīgā, kur pavisam nesen pārveidotas ietves, tās nav pieejamas ratiņniekiem. «Es nedēļu pavadīju Rīgā un atklāju, ka daudzās vietās esmu pilnīgi bezspēcīga,» secina Lilija, «līdz šim mani Jūrmalā aicināja novērtēt vidi no mana personiskā viedokļa, taču tagad kā vides pieejamības eksperte varēšu jau precīzi, ar citu skatu pateikt, vai tiešām viss ir atbilstoši. Daudzas vietas man līdz šim ir šķitušas pieejamas, piemēram, Jūrmalas muzejs, tagad varēšu pievērst uzmanību arī citiem aspektiem, piemēram, vai ir pieejams cilvēkiem ar redzes, dzirdes traucējumiem.».